Šonedēļ visā pasaulē atzīmēja Pretvēža dienu, kuras mērķis ir vairot iedzīvotāju izpratni par onkoloģiskām saslimšanām, to profilaksi un ārstēšanu. Latvijā ar diagnozi vēzis dzīvo aptuveni 77,3 tūkstoši iedzīvotāju*, teju par 30% vairāk nekā pirms desmit gadiem, kas saskan ar globālo tendenci – ar vēzi slimo arvien vairāk. Latvijā pārstāvētie pasaules vadošie zāļu ražotāji - Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) - Pretvēža dienā atgādina par jaunākajiem sasniegumiem vēža ārstēšanā. Tie ļauj cerēt, ka vēzis paredzamā nākotnē kļūs arvien labāk ārstējama slimība ar garu mūžu un labu dzīves kvalitāti.
Ārstē ar individuālu pieeju
Pēdējos gados zāļu ražotāju un zinātnieku sadarbības rezultātā vēža ārstēšanu papildina radikāli jaunas un cerīgas terapijas iespējas, kas būtiski maina vēža ārstēšanas principus. Viena no šādām jaunām vēsmām, kas vēža ārstēšanā tiek piesaukta arvien biežāk, ir personalizētā pieeja.
Ņemot vērā, ka viens un tas pats vēža veids katra cilvēka organismā attīstās un uzvedas atšķirīgi, audzēja parauga izmeklēšana ļauj noteikt audzēja gēnu izmaiņas vai mutācijas un nozīmēt terapiju, kas ir vispiemērotākā konkrētā audzēja veidam un pacienta stāvoklim.
Vislielākie panākumi šajā jomā pagaidām saistās ar metastātiska nesīkšūnu plaušu vēža ārstēšanu. Tas ir pirmais audzējs pasaulē, kam sākta sen gaidītā audzēju gēnu kartēšana, kas pēc padziļinātas gēnu analīzes tālāk ļauj piedāvāt personalizētu ārstēšanu, izvēloties piemērotākās iedarbības zāles.
Molekulāri mērķtiecīgas zāles
Vienlaikus vēža ārstēšanā arvien plašāk tiek izmantota arī mērķterapija, kas tie dēvēta arī par „molekulāri mērķtiecīgām zālēm”. Atšķirībā no ķīmijterapijas, mērķterapija ir īpaša ar to, ka vēža augšanu un izplatību aptur molekulārā līmenī, izmantojot specifiskas molekulas. Mērķterapija var iedarboties dažādi - bloķēt vēža šūnu augšanu un izplatību, veicināt šūnas bojāeju, vai arī stimulēt imūnsistēmu pašu aktīvi iesaistīties bojāto šūnu neitralizēšanā.
Tradicionālā ķīmijterapija nokauj ne tikai vēža šūnas, bet iedarbojas arī uz organisma labajām šūnām, kas pacientam rada nevēlamas blaknes un pasliktina dzīves kvalitāti. Savukārt mērķterapija iedarbojas tikai uz konkrētu mērķi vēža šūnā, kas būtiski samazina nepatīkamās blakusparādības.
Pēdējo gadu laikā vēža ārstēšanā sevi pieteikuši vairāki veiksmīgi mērķterapijas medikamenti. Viens no tiem ir zāles HR+/HER2- metastātiska krūts vēža ārstēšanai, kas bloķē enzīmus, kuriem ir būtiska nozīme vēža šūnu augšanas un dalīšanās procesa regulēšanā.
Jaunās mērķterapija zāles ļauj veiksmīgi ārstēt arī melanomu ar BRAF gēnu. Lielas cerības saistās ar plaušu vēža, īpaši nesīkšūnu audzēja, ārstēšanu, kam radīta speciāla un efektīva mērķterapija, kā arī prostatas, olnīcu un zarnu vēža ārstēšanu.
Kaut gan mērķterapija ir daudzsološa un cerīga, pagaidām ārsti to var pielietot tikai dažu vēža veidu ārstēšanā, tāpēc pētījumi arvien turpinās.
„Jaunu zāļu izstrāde ir ilgstošs, sarežģīts un arī ļoti dārgs process. Lai izstrādātu jaunas zāles atbilstoši visaugstākajiem kvalitātes, efektivitātes un drošības standartiem, no pirmās aktīvās vielas sintēzes brīža ir nepieciešami 12 - 13 gadi,” skaidro Dr. Valters Bolēvics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors.
Imūnterapija - jauna ēra vēža ārstēšanā
Pēdējos gados kā jaunas un daudzsološas ēras aizsākums vēža ārstēšanā tiek pieteikta arī imūnterapija. Tās pamatā ir paša organisma spēja atrast un iznīcināt vēža šūnas, līdzīgi kā notiek organisma cīņa ar baktērijām un vīrusiem.
Atšķirībā no vīrusiem, kurus organisms viegli atpazīst, vēža šūnas bieži mēdz maskēties un slēpties, līdz ar to organisma aizsargreakcija „nenostrādā”, vai arī tā nav pietiekami spēcīga cīņā ar ļaundabīgajām vēža sūnām.
Tāpēc imūnterapijas mērķis ir aktivizēt imūnsistēmu, liekot tai aktīvi atpazīt un iznīcināt vēža šūnas.
Imūnterapijas veidi ir dažādi. To vidū ir, piemēram, monoklonālās antivielas jeb cilvēku radīti imūnās sistēmas proteīnu (antivielu) līdzinieki, kuru uzdevums ir piesaistīties noteiktam mērķim jeb vielām, kas atrodas uz vēža šūnas virsmas un palīdzēt imūnsistēmai atpazīt un iznīcināt vēža šūnas.
Vēl viena imūnterapijas medikamentu grupa ir kontrolpunktu inhibitori (check-point inhibitors), kas „atbrīvo” imūnsistēmas uzraugošo funkciju, ļaujot atpazīt un uzbrukt vēža šūnām.
Lai jaunie un daudzsološie pretvēža medikamenti kļūtu pieejamāki arī Latvijas pacientiem, ārvalstu zāļu ražotāji uzskata, ka ir būtiski turpināt pērn valstī aizsāktās reformas onkoloģijas nozarē, paredzot gan lielāku finansējumu nozarei kopumā, gan jaunu zāļu aktīvāku iekļaušanu kompensējamo medikamentu sistēmā.
*https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika
Avots: EFPIA (Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācija) https://www.efpia.eu/