Dakteris atklāj, kā rūpēties par locītavu veselību

© Pixabay

Ikdienā rūpes par veselību bieži vien paliek otrajā plānā, un par to, ka kaut kas nav kārtībā, aizdomājamies vien tad, kad izjūtam diskomfortu vai sāpes kādā no ķermeņa daļām. Ar sāpēm locītavās kaut reizi dzīvē saskāries teju ikviens, un nereti, problēmai ieilgstot un pastiprinoties, cilvēkam tiek laupītas darbaspējas un dzīvesprieks, pasliktinās dzīves kvalitāte. Izrādās - Latvijā locītavu problēmas piemeklē arvien jaunākus cilvēkus.

Locītavu galvenā funkcija ir nodrošināt brīvas, pilnvērtīgas kustības, kas nerada sāpes. Ja locītavas ir veselas un nerada diskomfortu, par tām pat neaizdomājamies, taču, līdz ko kāda no locītavas funkcijām tiek traucēta, parādās sāpes gan kustoties, gan atrodoties miera stāvoklī. Traumatologs-ortopēds Jānis Dobelnieks atzīst, ka visbiežāk pacienti griežas pie ārsta ar sūdzībām par sāpēm locītavās, taču nopietnākos gadījumos simptomi var būt arī locītavu mazkustīgums, nestabilitāte un deformācija.

Visbiežāk cēlonis ir deģeneratīva rakstura izmaiņas locītavās - audi gluži vienkārši noveco. ‘’Locītavu problēmas var radīt arī ikdienišķas traumas un to radītas sekas, pastāvīga locītavu pārslodze, veicot fiziski smagu darbu, kā arī palielināts ķermeņa svars un dažādas slimības, piemēram, reimatoīds artrīts un cukura diabēts,‘’ piebilst J. Dobelnieks.

Locītavu problēmas skar tikai seniorus - mīts vai patiesība?

Locītavu problēmas skar ne tikai vecāka gadagājuma, bet arī krietni jaunākus cilvēkus - katrai vecuma grupai ir raksturīgas savas locītavu problēmas. Ar locītavu deformāciju jeb osteoartrozi biežāk saskaras tieši cilvēki gados, savukārt jauniem un fiziski aktīviem cilvēkiem raksturīga locītavu pārslodze un dažādas traumas, kas var deformēt locītavu. Pacientiem vecumā no 40 līdz 50 gadiem locītavu problēmas visbiežāk ir saistītas ar izmaiņām audos - cīpslas, saites un skrimšļi kļūst mazāk elastīgi un pārāk lielas slodzes gadījumā tiek traumēti, izraisot ceļa locītavas meniska plīsumu vai, piemēram, plecu locītavu dažādu struktūru bojājumus.

Locītavu sāpes - simptoms arī citām veselības problēmām

Ja sāpes locītavās radušās sīku traumu, sastiepumu vai pārslodzes rezultātā, parasti sūdzības izzūd 2-3 nedēļu laikā, ja vien ievērots saudzīgs režīms un lietoti pretiekaisuma līdzekļi - tabletes un/vai ziedes un gēli. Tomēr, ja pēc 3 nedēļām sūdzības nav mazinājušās, ieteicams meklēt speciālista palīdzību - locītavu sāpes var būt arī simptoms citām, daudz nopietnākām veselības problēmām.

Sāpes locītavās, pietūkums un deformācijas veidošanās raksturīga gan dažādām vielmaiņas slimībām, gan sistēmiskām saslimšanām. Piemēram, cukura diabēta pacienti bieži vien saskaras ar ceļu un gūžas locītavu deformācijām, kas nereti beidzas ar locītavas maiņu. Savukārt podagrai tipiska ir urīnskābes kristālu izgulsnēšanās locītavās, kas saasinājuma fāzē rada izteiktas sāpes un funkcionālus traucējumus. Sāpes ceļu, gūžas vai muguras jostas daļas starpskriemeļu locītavās bieži vien ir arī kā brīdinājuma signāls palielināta ķermeņa svara gadījumā.

Kā rūpēties par locītavu veselību ikdienā

Fiziski aktīviem cilvēkiem jāatceras, ka jebkura locītavas trauma ir saistīta ar organisma nespēju veikt konkrēto slodzi. Kļūdas treniņu procesā, pārslodze un savu spēju pārvērtēšana ir visbiežākie sporta traumu iemesli. ‘’Šādu traumu risku iespējams samazināt, sagatavojot savu ķermeni gaidāmai slodzei un kārtīgi iesildoties pirms treniņa. Arī tad, ja dodaties izbaudīt ziemu kalnos ar snovborda dēli vai slēpēm kājās, svarīgi ir laikus pieradināt savu ķermeni gaidāmajai slodzei, trenējot gan savu izturību, gan muskuļu spēku,’’ stāsta J. Dobelnieks.

Savukārt tiem, kas ikdienā ar fiziskām aktivitātēm nenodarbojas, ieteicams atcerēties, ka katrs liekais ķermeņa kilograms rada papildu slodzi locītavām - jo īpaši tām, kurām jau ir kādas deformācijas pazīmes. Rūpējoties par savu locītavu veselību, būtisks ir arī pilnvērtīgs un sabalansēts uzturas, kā arī regulāra, bet mērena slodze.

‘’Jebkura locītavas saslimšana sākas ar salīdzinoši nelielām izmaiņām un minimālām sūdzībām, taču, ja problēma ir nopietna un netiek risināta, tas var novest pie neatgriezeniskām izmaiņām locītavās, muskuļa atrofijas vai pat pie būtiskiem funkcionāliem traucējumiem - invaliditātes,’’ uzsver J. Dobelnieks.

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais