Naudas zaudēšana kaitē veselībai

Par to liecina ne tikai vienkārši dzīves vērojumi, bet arī zinātnisks pētījums, kas veikts Maiami universitātē 15 gadu laikā, ievācot datus no 4000 respondentiem, kuri pētījumā sākumā bija 23-35 gadus veci. Regulāri tika ievāktas ziņas par viņu ienākumu līmeni un analizēti medicīniskie dati par sirds veselību. Atklājās, ka tiem respondentiem, kuri pētījuma laikā bija piedzīvojuši vislielākās ienākumu līmeņa svārstības, galvenokārt - kritumu, bija divreiz lielāks sirds slimību risks un arī gandrīz divreiz lielāks pāragras nāves risks nekā cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem. Lielākoties materiālā stāvokļa pasliktināšanās notika darba zaudēšanas dēļ vai arī tāpēc, ka nācies pāriet sliktāk atalgotā darbā. Arī tie, kuri zaudēja vairāk par ceturto daļu savu ienākumu nodokļu celšanas rezultātā, bija vairāk pakļauti infarkta, insulta un citu sirds slimību, kā arī priekšlaicīgas nāves riskam. Cilvēkiem, kuri pētījuma periodā ienākumu krišanos bija piedzīvojuši atkārtoti, nopietnu sirds slimību risks bija pat 2,5 reizes lielāks nekā stabilu ienākumu īpašniekiem. Pētniekus pārsteidza fakts, ka materiālā nodrošinājuma svārstības vienlīdz izteikti ietekmē gan vecākus, gan arī relatīvi jaunus cilvēkus. Pētnieki rosina ārstus pievērt uzmanību arī šādam šķietami nemedicīniskam pacientu dzīves aspektam, kas rada ļoti spēcīgu stresu. Zems ienākumu līmenis atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz veselību arī citos veidos, jo statistika liecina, ka trūcīgāki cilvēki biežāk smēķē, mazāk vingro un retāk apmeklē ārstus. Kaut arī nevar mainīt pacienta ienākumus, viņu var izglītot par stresa mazināšanas paņēmieniem.