Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Veselība

VESELĪBA: Kā ārstēt sirds mazspēju

© Pixabay

Reizēm ārsti, cenšoties pacientam visu izklāstīt maksimāli vienkārši, salīdzina cilvēka sirdi ar mašīnas motoru. Primitīvs, taču iedarbīgs skaidrojums. Tomēr mašīnas motors laiku pa laikam tiek izslēgts, kamēr sirdij jādarbojas nepārtrauktā režīmā.

Tādēļ par sirds veselību jārūpējas gan profilaktiski, gan vēl jo vairāk tad, ja ārsts diagnosticējis kādu problēmu. Viena no tām ir sirds mazspēja.

Kas ir sirds mazspēja

Par sirds mazspēju sauc samazinātu sirds muskuļa spēju sūknēt asinis.

Tā var rasties akūti - pēkšņi, piemēram, ja cilvēkam ir liels miokarda infarkts, kad strauji iet bojā sirds darbību nodrošinošās muskuļšūnas. Šajā gadījumā novēro asins spiediena krišanos (šoku) vai/un asins sastrēgumu plaušās, kas rada izteiktu elpas trūkumu (kardiālo astmu, plaušu tūsku). Bet biežāk sastopama ir hroniska sirds mazspēja, kas parasti attīstās pakāpeniski, un pirmie simptomi var palikt nepamanīti. Cilvēks vienmēr jūtas noguris, bez piepūles spēj veikt mazāku slodzi nekā iepriekš. Pie ārsta visbiežāk vēršas tad, kad jau parādās izteikta aizdusa, sāk pietūkt kājas, traucē sirdsklauves.

Kam draud sirds mazspēja

Nosliece uz hronisku sirds mazspēju ir pacientiem, kuri atrodas tā sauktajā riska zonā: cilvēki, kuri jau pārcietuši miokarda infarktu; kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, sirds ritma traucējumi, metabolais sindroms - cukura diabēts/prediabēts, aptaukošanās, paaugstināts holesterīna saturs asinīs, kā arī tie, kas nerūpējas par savu veselību - lieto neveselīgu uzturu un par daudz alkohola, maz kustas, smēķē, nevēršas pie ārsta un neārstē savu pamatslimību. Dažreiz hroniskas sirds mazspējas iemeslu ir grūti noteikt.

Ārstēšanās izredzes

Pacienta pašsajūta, kā arī ārstēšana un prognoze ir atkarīgas no sirds mazspējas pakāpes. Saskaņā ar Ņujorkas Sirds asociācijas izstrādāto funkcionālo klasifikāciju I un II stadijā, kad simptomi ir maz izteikti, slimība samērā labi padodas ārstēšanai, bet III stadijā ārstēšana ir sarežģītāka un mazāk efektīva. Ja iestājusies IV stadija, nopietni palīdzēt var tikai sirds transplantācija. Diemžēl tās iespējas ir stipri ierobežotas.

Ārstēšanas norise

Hroniskas sirds mazspējas ārstēšana ir kompleksa, diezgan sarežģīta, pielāgojama katram pacientam individuāli. Tā balstās gan uz pamatslimības ārstēšanu, gan simptomu novēršanu, gan sirds muskuļa stiprināšanu. Nostiprināt sirds muskuli parasti palīdz metabolie līdzekļi, kas nodrošina labāku vielmaiņu un vairāk enerģijas sirds šūnām. Ārsts nozīmē konkrētus medikamentus atkarībā no pacienta vajadzībām. Dažkārt izmantojami arī ekstrakti no ārstniecības augiem, piemēram, vilkābeles.

Koenzīma Q10 iespējas

Koenzīms Q10 ir vitamīniem līdzīga viela, kas sastopama visās organisma šūnās un ir vajadzīga, lai pārvērstu enerģijā ar ēdienu uzņemtās uzturvielas - taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, kā arī nodrošinātu antioksidatīvo aizsardzību - darbojas pret brīvajiem radikāļiem, kuri savukārt veicina šūnu novecošanos un bojāeju. Medicīnas zinātnē šī viela pazīstama jau vairāk nekā 50 gadus. Pierādīts, ka koenzīms Q10 ir iesaistīts arī enerģijas ražošanas procesā un ir sastopams praktiski visos orgānos, visvairāk tajos, kuru darbībai nepieciešams daudz enerģijas - sirdī, smadzenēs, aknās, nierēs. Šo vielu uzņem ar gaļu (liellopu gaļu, cūkgaļu), pākšaugiem u.c. Taču izrādās, ka lielāko daļu koenzīma Q10 organisms sintezē pats. Ar gadiem iekšējā sintēze stipri samazinās un šīs vielas sāk trūkt, tai skaitā arī sirds šūnām. Starptautiskos pētījumos pierādīts, ka koenzīma Q10 lietošana papildus bāzes terapijai samazina hroniskas sirds mazspējas simptomus un uzlabo pacientu dzīves kvalitāti. Ir arī pētījumi par asinsspiediena normalizēšanos, liekā svara samazināšanos, papildus lietojot koenzīmu Q10. Devu katram individuāli vislabāk noteiks ārsts, tā var svārstīties robežās no 100 līdz 300 mg dienā. Protams, tā nav brīnumzālīte, kas izārstēs visus hroniskas sirds mazspējas pacientus, taču izmantot koenzīma Q10 labās īpašības noteikti ir vērts.

Koenzīma Q10 pētījumi

Pēdējos gados respektablos zinātniskos žurnālos ir publicēti plašu zinātnisku pētījumu - Q -Symbio un KiSel-10 rezultāti. Abi pētījumi ir pierādījuši koenzīma Q10 pozitīvo ietekmi uz cilvēka sirds veselību.

Q-Symbio pētījuma gaitā noskaidrojās, ka pacienti ar sirds mazspēju, kuri ik dienas lietoja kapsulas ar koenzīmu Q10 līdztekus parastajiem sirds slimību medikamentiem, bija par 43% mazāk pakļauti nāves riskam no sirds slimībām nekā tie, kuri saņēma tikai tradicionālo terapiju. Pētījums tika publicēts vienā no prestižākajiem kardioloģijas žurnāliem JACC (Amerikas kardiologu kolēģijas žurnāls) un iekļuva pasaules ziņu virsrakstos. Analizējot pētījuma rezultātus, tā vadītājs Dr. Svends Oge Mortensens no Kopenhāgenas slimnīcas Rigshospitalet Sirds veselības centra secināja, ka koenzīmam Q10 var būt liela nozīme, izmantojot to kā papildlīdzekli kombinācijā ar tradicionāliem sirds mazspējas ārstēšanas metodēm. Dr. Mortensens ir šā starptautiskā pētījuma vadītājs, viņš arī praktizējis koenzīma Q10 lietošanu saviem pacientiem kopš pašiem pirmajiem klīniskajiem pētījumiem. Jāpiebilst, ka šīs vielas lietošana neizraisīja pētījuma dalībniekiem nekādas blakusparādības un tajā pašā laikā sniedza manāmu efektu, neskatoties uz to, ka pacienti jau saņēma ieteicamo sirds mazspējas terapiju.

KiSel-10 pētījumā zviedru biomedicīnas pētnieki vēlējās noskaidrot, vai, ikdienā lietojot koenzīmu Q10 kombinācijā ar selēnu, var ilgtermiņā samazināt hroniskas sirds mazspējas smaguma pakāpi, samazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, kā arī pagarināt senioru mūža ilgumu. Pētījumā piedalījās cilvēki vecumā no 70 līdz 88 gadiem. Dalībnieku vidū, kuri lietoja Q10 un selēnu, mirstības rādītāji no sirds un asinsvadu slimībām bija par 54% zemāki nekā to vidū, kuri lietoja placebo. Turklāt viņiem bija ievērojami uzlabojusies sirds muskuļa funkcija un dzīves kvalitāte, viņi jutās labāk kā fiziski, tā arī psiholoģiski. Visbeidzot - hospitalizācijas līmenis pētījuma dalībniekiem, kuri lietoja aktīvās vielas, bija par 13% zemāks nekā placebo grupā.