Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Veselība

10 veidi, kā justies mazliet laimīgākiem

© depositphotos.com

Noskaņojums tāds saīdzis, spēki izsmelti, politiķu izdarības krīt uz nerviem, laiks auksts. Gribas dramatizēt sīkas ķibeles: garāmbraucoša mašīna apšļāc ar pelēku sniega putru – un teju vai jāraud. Dzirdīgu atbalsi sirdī atrod teksti par sezonālajiem garastāvokļa traucējumiem – bija rudens depresija, tagad ir ziemas nomāktība un tuvojas pavasara nogurums, kas atkal būs pamats justies nelaimīgam.

Ja šāds stāvoklis ieilgst, var gadīties, ka vajadzīga psihoterapija, bet varbūt vispirms ir vērts izmēģināt dažus vienkāršus paņēmienus, lai skats uz dzīvi atkal kļūtu gaišāks.

Mērķtiecīgi meklēt labo

Ne visiem no dabas dots optimisms, tāpēc spēja katram mākonim saredzēt zelta maliņu ir jāattīsta. Ja domas visu laiku grozās ap to, kas ir slikti, kas nav izdevies vai ticis liegts, ir ļoti viegli ļauties bezcerībai. Bet dzīvē noteikti taču ir arī labās lietas, pat ja tās šobrīd grūti pamanāmas un šķiet maznozīmīgas. Bieži mēs nenovērtējam to, kas, mūsuprāt, ir pašsaprotams - tuviniekus, draugus, mājokli, darbu utt. Reizēm psihologi iesaka ik vakaru sastādīt sarakstu, piemēram, uzskaitīt piecas labas lietas, ko atnesusi šī diena - izrādās, ka, speciāli meklējot labo, cilvēks to arvien vairāk pamana, sāk novērtēt un jūtas laimīgāks.

Sacīt paldies

Otra svarīga spēja, ko ir vērts sevī attīstīt, ir prasme paust savu pateicību un mīlestību. Kādā Pensilvānijas universitātes psihologu veiktā pētījumā dalībniekiem palūdza uzrakstīt un nosūtīt īsu pateicības vēstulīti kādam līdzcilvēkam, par kura veikumu viņi nekad nav tā īsti pateikuši paldies. To darot, lielākā daļa jau tūlīt sāka justies laimīgāki, un labais efekts bijis jūtams vēl veselu mēnesi. Tie pētījuma dalībnieki, kuri spēja just un paust pateicību citiem, arī retāk slimoja.

Neļaut sevi raustīt

ASV statistika liecina, ka 52% strādājošo arī pēc darbdienas beigām turpina skatīt darba elektronisko pastu un saņemt ar darbu saistītas ziņas sociālajos tīklos; daudzi to nepārtrauc arī tad, kad guļ mājās saslimuši. Pie mums situācija varētu būt līdzīga. Šāda nepārtraukta «rokas turēšana uz pulsa» šķiet loģiska, tomēr ilgtermiņā tā grauj darba produktivitāti un jūtami paaugstina stresa līmeni. Tādēļ ir būtiski nodalīt darba laiku no sava privātā laika. Ja pienākumu vienmēr ir tik daudz, ka ar tiem nav fiziski iespējams tikt galā darba laikā, vajadzētu tomēr saņemties un runāt ar priekšniecību.

Tikties ar citiem

Kad prāts ir bēdīgs, nekas neaizstāj tikšanos ar draugiem vai vienkārši labvēlīgi noskaņotiem cilvēkiem. Britu pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri regulāri tiekas un kontaktējas ar desmit citiem cilvēkiem, jūtas laimīgāki un pat dzīvo ilgāk nekā vientuļnieki. Lai stiprinātu kontaktus, ņemiet iniciatīvu savās rokās - sazvanieties, sazinieties, plānojiet tikšanās, ejiet kopā pastaigāties, uz kino vai ieturēt pusdienas.

Kaut ko dod arī telefona saruna vai komunicēšana sociālajos medijos, kaut arī tiek pārmests, ka tie veicina izrādīšanos, reālai dzīvei neatbilstoša uzskaistināta paštēla veidošanu, reizēm arī nekontrolētu laika nosišanu, kamēr īstā dzīve paiet garām. Tomēr medaļai ir arī otra puse: brīžos, kad uzmācas skumjas, ieiešana savā profilā ļauj ātri kontaktēties ar draugiem, bet savu ievietoto fotogrāfiju pārlūkošana palīdz atsaukt atmiņā laimīgus dzīves brīžus - senāk šo funkciju pildīja ģimenes albuma pārlapošana.

Atļauties kaut ko garšīgu

Arvien biežāk uztura speciālisti pauž atziņu, ka strikta atteikšanās no produktiem, kuri ļoti garšo, bieži noved pie tā, ka cilvēks jūtas nelaimīgs, viņš turas kārdinājumam pretī, bet tad tomēr neiztur, un seko nekontrolēta izēšanās, kas beidzas ar atgriešanos pie vecajiem paradumiem, svara pieaugumu un vainas apziņu. Saldummīlis būs daudz laimīgāks, ja, plānojot savu ēdienkarti, atradīs tur vietu iecienītajiem našķiem, atvēlot tiem noteiktu kaloriju daudzumu.

Starp citu, arī kompānija, ar kuru kopā mēdzam ieturēt maltīti, mūs ietekmē vairāk, nekā varētu domāt. Piemēram, izpētīts, ka tad, ja cilvēks, kurš nav īsti apmierināts ar savu ķermeni, katru dienu pusdieno ļoti stingras diētas piekritēja un perfektas figūras īpašnieka sabiedrībā, nespēj izbaudīt ēdienu un jūtas «nepareizs», šis efekts pamazām krājas, liekot justies arvien nelaimīgākam.

Cilvēkus tuvina kopīga ģimeniska ēdienu gatavošana un baudīšana, tā vairo dzīvesprieku. Ja darbdienas ir pārāk aizņemtas, to ir vērts ieplānot nedēļas nogalē.

Izbaudīt un svinēt panākumus

Lai cilvēks varētu justies laimīgs, ļoti būtiski ir apzināties savus panākumus un sevi par tiem uzslavēt, pat ja atzinību no citiem velti gaidīt. Ja kaut kas pašiem šķiet izdevies - neapslāpējiet prieku un gandarījumu, dalieties tajā ar tuvajiem cilvēkiem un atbalstītājiem, aplaudējiet sev. Prieks par labi paveiktu darbu silda sirdi un dod enerģiju jauniem darbiem, tā nav nepamatota slīgšana pašapmierinātībā.

Uzdziedāt un uzdejot

Izrādās, ka dziedāšana liek justies laimīgākam - iekšējās auss struktūras, uz kurām tā iedarbojas, ir saistītas ar smadzeņu apvidiem, kas reģistrē prieku. Tāpēc pat tāds cilvēks, kurš dzied vienkārši briesmīgi, var izjust šo efektu.

Tas, ka mūzikas klausīšanās uzlabo garastāvokli, ir vispārzināms, turklāt šo efektu var pastiprināt, ja iemīļoto mūziku ne tikai klausās, bet arī aktīvi kustās tās pavadībā - var dejot, lēkāt, vēzēt rokas pa gaisu... Kustība pati par sevi ir atzīts līdzeklis cīņā pret sliktu omu.

Sapņot par ceļojumu

Romantiskās filmās un grāmatās varoņi, kuri jūtas nelaimīgi, nereti met visu pie malas un dodas apceļot pasauli. Tiesa gan, vēlāk daudzi pauž atziņu, ka no sevis neaizbēgsi - problēmas ir tevī pašā un tās ceļo līdzi. Dzīvē tomēr notiek citādāk: cilvēks parasti nemaz tā nevar atļauties mest visu pie malas, lai aizceļotu, taču jauks, interesants ceļojums patiešām palīdz izrauties no ikdienas rutīnas, atgūt dzīvesprieku un justies laimīgākam. Un, kas ir vēl labāk - iecerēšana, plānošana un gaidīšana var būt tikpat aizraujoša kā pats ceļojums, tāpēc nebaidieties nodoties šim procesam no visas sirds.

Doties dabā

Svaigs gaiss un skaista ainava spēj darīt brīnumus. Pastaiga mežā, parkā vai gar jūras krastu mazina stresu, kliedē garīgo nogurumu, remdē dusmas un saīgumu, ko izraisījusi lielā slodze, saspringtā komunikācija ar kolēģiem, priekšniekiem, klientiem utt. Nedaudz labāk un harmoniskāk cilvēkam darba vidē palīdz justies pat telpaugi. Ļoti labi, ja iziet svaigā gaisā var darba pārtraukumā. Ja tādas iespējas nav, der izrauties vismaz brīvdienās.

Palīdzēt citiem

Slikts nosakņojums parasti rosina mūs koncentrēt uzmanību uz savām problēmām un ciešanām. Bet, pievēršoties citiem cilvēkiem, uz brīdi piemirstas savas likstas, un tas palīdz ieraudzīt, ka arī pārējiem dzīvē ir savi kāpumi un kritumi. Palīdzot viņiem, tu palīdzi arī pats sev, jo, kā apliecina arī pētījumu dati - kurš labu dara, tas labi jūtas. Daudzi brīvprātīgā darba veicēji atzīst, ka tas uzlabojis garastāvokli un mazinājis stresu. Līdzīgi iedarbojas arī dāvināšana. ASV kādā eksperimentā katram dalībniekam bija jāiztērē pieci dolāri: daļu palūdza par tiem nopirkt kaut ko sev, daļu - kaut ko dāvināšanai otram cilvēkam. Izrādījās, ka tie, kuri iegādājās dāvanas citiem, jūtas laimīgāki. Dāvanai nemaz nav jābūt materiālai, tā var būt arī laika veltīšana otram cilvēkam, izpalīdzēšana kaimiņam, kaut vai savas sēdvietas piedāvāšana kādam pārpildītā autobusā.