Šobrīd valstī ir izsludināta gripas epidēmija, tāpēc nepieciešams pievērst vairāk uzmanības veselībai un dažādiem profilaktiskajiem pasākumiem labas veselības uzturēšanā. Gripa, saaukstēšanās un dažādas citas slimības mūs visvairāk apdraud brīdī, kad imunitāte ir novājināta. Anestezioloģe – reanimatoloģe Agnese Maļinovska savā viedoklī sniedz padomus, kas palīdzēs stiprināt imunitāti ikdienā un izvairīties ne tikai no gripas, bet arī citiem veselības traucējumiem ziemas periodā.
Labs vispārējais veselības stāvoklis kā ierocis pret gripu
Gripa ir izplatīta un pietiekami nopietna saslimšana. Nevarētu teikt, ka vienu gadu tā ir vieglākā, citu - smagākā formā. Pacienti ar hroniskām slimībām saslimšanu ar gripu ļoti bieži pārcieš smagāk un ar augstu komplikāciju risku, tāpēc ir būtiski rūpēties par savu veselību visu gadu, kas gripas saslimšanas gadījumā ļaus ar to tikt galā ātrāk un vieglāk. Jauns un vesels cilvēks parasti šo slimību pārcieš vieglā formā un bez komplikācijām. Cilvēkiem, kuriem organisms ir novājināts jau pirms saslimšanas, risks saskarties ar komplikācijām būtiski palielinās. Tāpēc es aicinātu cilvēkus ikvienai saslimšanai pievērst uzmanību savlaicīgi - tās saknē, kas novērstu tālejošas sekas. Neuzskatīsim sāpes vai sūdzības par normu un izvirzīsim veselību kā prioritāti, jo bez dārgām mantām mēs varam iztikt, bet bez labas veselības būs grūti.
Vēlama vakcinācija grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem
Neesmu ne par, ne pret vakcinēšanos. Diemžēl, vakcinēšanās simtprocentīgi neizslēdz iespēju saslimt ar gripu. Ir zināmi gadījumi, kad cilvēks saslimst uzreiz pēc vakcinēšanās pret gripu. Bet tas neizslēdz iespēju, ka tas nebūtu noticis arī bez šīs vakcinēšanās. Nenoliedzu, ka ir cilvēku kategorijas, kurām vakcinēšanās būtu vēlama - tās ir grūtnieces un cilvēki ar hroniskām slimībām. Bet vai tas būtu nepieciešams veselam cilvēkam? Lai tas paliek pēc katra paša individuālajām sajūtām un nostājas.
Veselīgs dzīvesveids, pareizs uzturs un fiziskās aktivitātes
Gripa biežāk skar tos, kuru vispārējais veselības stāvoklis jau sākotnēji nav labs. Tāpēc jāsāk ar to! Rūpes par savu veselību nesākas brīdī, kad dodamies pie ģimenes ārsta, lai saņemtu recepti zālēm pret augstu asinsspiedienu. Tas ir vairāku pasākumu un lietu kopums, kas spēj veidot stipru un labu veselību. Veselīgs dzīvesveids, fiziskās aktivitātes un pareizs uzturs, šķietami pašsaprotami, bet ļoti būtiski aspekti. Neveselīgs uzturs spēj radīt ļoti negatīvu ietekmi. Atcerēsimies, ka mūsu bērni mācās no mums - ja vecāki ēdīs neveselīgu pārtiku, tad arī bērns to sāks uzskatīt par normu.
Psiholoģiskās veselības stabilitāte
Bieži tiek runāts par to, ka cilvēki saskaras ar depresiju. Jautājums - kāpēc ir šī depresija? Lielā mērā to ietekmē dzīvesveids, kad ikdienas darbos piedzīvojam ļoti daudz un dažādu stresa situāciju. Cilvēki izdeg, jo nemitīgi cenšas izdarīt, paveikt vairāk - kļūst par darbaholiķiem. Nogurums, stress, izdegšana viennozīmīgi ietekmē arī mūsu fizisko veselību, padarot mūs uzņēmīgākus pret dažādām saslimšanām. Ir tāds jēdziens kā psihosomātika, kad emocijas, kas mūs nomāc, sāk izpausties ķermenī. Cilvēka psihe dod signālus ķermenim, kas var izraisīt dažādas veselības problēmas, piemēram, galvas, muguras un pat problēmas ar sirdsdarbību. Ne velti ASV gandrīz katrs otrais cilvēks apmeklē psihoterapeitu. Protams, nav obligāti jāiet pie psihoterapeita, bet mums katram vajag ar kādu izrunāties, izstāstīt par savām sajūtām un problēmām. Ja nevaram brīvi runāt par to ar draugiem vai ģimeni, tad profesionāļa palīdzība ir risinājums. No iešanas pie speciālista noteikti nav jākaunas, tas ir tikai dabiski. Ja ir problēma, tā ir jārisina, nedrīkst to turēt sevī tik ilgi, kamēr tā pāraug nopietnā saslimšanā.
Pārlieku „steriliem” apstākļiem - nē
Bērnībā mūsu imunitāte veidojas saskaroties ar dažādiem arējiem faktoriem. Ja bērns atradīsies pārlieku sterilos apstākļos, tad imunitātei būs liegta iespējas attīstīties. Nebūs tā saucamā rūdījuma. Diemžēl, bet tā ir problēma, ar kuru saskaras jaunā paaudze, tā kā uzņēmība pret slimībām pēdējo gadu laikā ir augusi. Faktori, kas veicina veselības uzlabošanos un stabilitāti, lielā mērā atkarīgi no paša cilvēka. Ārsts var ieteikt, rekomendēt, bet ne izdarīt visu mūsu vietā.
Lielāka atbildība pret šķietami nenozīmīgām saslimšanām
Ar vairākām hroniskām saslimšanām var sadzīvot, tās būtiski neietekmē dzīves kvalitāti, ja tiek pareizi kontrolētas. Arī pret paaugstinātu asinsspiedienu nevajadzētu izturēties vieglprātīgi, jo tas var būt simptoms dažādām slimībām. Rūpēsimies par sevi, būsim kritiskāki pret savu veselību, lai dzīvotu kvalitatīvu un pilnīgu dzīvi.