Ko darīt, ja strādājot birojā, jāmokās ar alerģiju

 
©depositphotos.com

Ko darīt, ja, strādājot birojā, jāmokās ar šķaudīšanu, aizliktu degunu, deguna tecēšanu, acu asarošanu un citām nejaukām parādībām – ja nu tā ir alerģija? Lai to noteiktu, jādodas pie ārsta, bet vienmēr arī pašiem ir lietderīgi pavērot situāciju, lai redzētu, kādi faktori šīs parādības ietekmē.

Alerģija ir organisma pastiprināta jutība pret vielām, kas ir apkārtējā vidē. Lai gan tā nevajadzētu notikt, imūnā sistēma dažādu faktoru ietekmē pēkšņi sāk izteikti reaģēt, un rodas attiecīgas problēmas: izsitumi. Lai noteiktu, vai šīs parādības izraisa alerģija vai citi cēloņi, jādodas pie ārsta, jo paši varam kļūdīties. Piemēram, mēs domājam, ka iesnas nepāriet tāpēc, ka jau nez kuru reizi esam saaukstējušies, bet patiesībā tās izraisa kāds alergēns, kurš ir apkārtējā vidē, mājās vai darbā, turklāt nav runa tikai par ražotnēm, kur izmanto kodīgas ķimikālijas, bet alergēni var mājot arī šķietami veselīgā vidē - lauku fermā, ēdināšanas uzņēmumā vai jebkurā visparastākajā birojā.

Iesnas un iesnas

Cilvēkiem bieži šķiet, ka nav vērts traucēt ārstu ar iesnām, kas ir tik parasta problēma, bet, ja deguns ir ciet un nākas elpot caur muti, tad gaiss nokļūst elpceļos neattīrīts un nesasildīts, tāpēc var rasties pastāvīgi kairinoša sajūta kaklā un sauss, kairinošs klepus. Katrs, kam bijušas kaut vai parastas vīrusu izraisītas iesnas, zina, cik tās apgrūtinošas: naktī nevar gulēt; no rīta sāp galva, nākamajā dienā nāk miegs, kļūst grūtāk mācīties un strādāt. Alerģiskām iesnām bieži vien šis periods ir ilgstošs. Ja, piemēram, alerģiju izraisa mājas putekļi, tad iesnas ir vairāku mēnešu garumā, reizēm praktiski visu rudens un ziemas periodu.

Saaukstēšanās gadījumā iesnas var ilgt aptuveni septiņas līdz desmit dienas. Ja tās nepāriet pēc divām nedēļām, ir jāsāk domāt, ka vainīga varbūt tomēr nav saaukstēšanās, bet gan kāda cita problēma, kas prasa ārsta palīdzību. Tās var būt gan alerģiskās, gan vazomotorās iesnas, gan tādas, kas saistītas ar deguna starpsienas izmaiņām; iesnas rodas arī atsevišķu medikamentu lietošanas dēļ. Ja tās ir alerģiskas iesnas, tad bieži vien cilvēks pats ievēro, ka ir kāds noteikts faktors, kas tās provocē, piemēram, simptomi pastiprinās, tīrot māju, kārtojot biroju vai nonākot saskarē ar dzīvniekiem. Ilgstoši pastāvot iesnām, var veidoties hroniski deguna blakusdobumu iekaisumi: degunā ir tūska, atplūde no blakusdobumiem nenotiek, tur veidojas iekaisums, tas sastruto, nākas lietot antibiotikas, bet, ja netiek novērsta tūska, problēmas var būt ilgstošas un nepatīkamas. Nereti cilvēki iegādājas deguna pilienus, kas sašaurina asinsvadus deguna gļotādā, un, neievērojot instrukciju, lieto tos ne tikai vienu nedēļu vai desmit dienu, bet mēnešiem ilgi, kas noved pie deguna gļotādas nepietiekamas apasiņošanas un skropstiņepitēlija bojājuma - tas ir tikpat kā degunam uzlikt žņaugu. Rezultātā jācīnās gan ar medikamentu izraisītajām, gan ar alerģiskajām iesnām, tikt ar problēmu galā nākas krietni grūtāk, un ārstēšanās kurss ir ilgs. Vēl viena problēma: ja ilgstoši nepievērš uzmanību alerģiskām iesnām, var palaist garām bronhiālās astmas sākumu. Arī bronhos ir līdzīga gļotāda kā degunā, un iesnas un klepus reizēm var būt pirmais signāls, ka nākotnē varētu attīstīties bronhiālā astma.

Pastāvīgi aizlikts deguns

Katrs organisms reaģē uz alergēnu atšķirīgi. Daļai cilvēku, īpaši - ja alergēna koncentrācija vidē nav liela, nenovēro ne šķaudīšanu, ne deguna niezēšanu un izdalījumus, taču visu laiku ir neliela tūska. Pirmā problēma, par ko viņi satraucas, ir klepus. Kad ārsts iztaujā sīkāk, izrādās, ka arī deguns visu laiku ir nedaudz aizlikts, bet tas īpaši netraucē. Var būt tā, ka tūskas dēļ sekrēts nevis izdalās uz āru, bet tek uz aizdeguni, un sākas klepus, lai sekrētu izvadītu ārā. Parasti šāds klepus, kas saistīts ar aizdegunes tecēšanu, īpaši raksturīgs no rītiem - gluži kā smēķētājiem, kaut arī cilvēks nesmēķē.

Alerģisko slimību diagnostika

Ja cilvēks sūdzas par pastāvīgām iesnām un viņam ir bijuši arī deguna blakusdobumu iekaisumi, ģimenes ārsts nosūta uz konsultāciju pie alergologa. Ir būtiski noteikt alergēnu. Sākumā veic testus, uz rokas ādas uzpilinot alergēnu ekstraktus. Ja šie testi nedod pietiekami skaidru atbildi, tiek veikti citi, jutīgāki, testi. Bet nereti, jau iztaujājot pacientu un izvērtējot simptomus, alergologam daudz kas kļūst skaidrs.

Ārstēšana

Kad alergēns ir noteikts, jācenšas pēc iespējas mazāk būt ar to kontaktā. Līdzekļus pret alerģiskajām iesnām ārsts izvēlas atkarībā no tā, cik šīs iesnas ir smagas, cik ilgi un cik bieži tās vērojamas. Reizēm pietiek ar lokāli lietojamiem līdzekļiem, reizēm vajag gan iekšķīgi, gan lokāli lietojamos preparātus. Visgrūtāk tikt galā ar putekļu alerģijām, jo tās turpinās ilgu laika periodu un ārstēšana ir jāizvērtē ļoti individuāli. Tiek izmantota arī alergēnu specifiskā imūnterapija - tas nozīmē, ka cilvēkam pieaugošās devās injicē noteiktā alergēna vakcīnu, tā mēģinot pieradināt, lai organisms uz to nereaģē. Mūsdienās alergēnu imūnterapija ir sasniegusi augstu efektivitāti, tā ļauj pacientiem ar vidēju un smagu alerģiju pēc ārstēšanas kursa uz ilgu laiku pilnīgi atbrīvoties no slimības simptomiem vai arī tos krietni mazināt.

Kā uzlabot vidi birojā:

* Mīkstos grīdas segumus labāk neizmantot, bet, ja tādi tomēr ir, jānodrošina šo segumu un mīksto mēbeļu rūpīga kopšana, lai neļautu krāties putekļiem un savairoties putekļu ērcītēm. Putekļu ērcītes īpaši mīl mitru vidi bez saules un 20-25 grādu temperatūru.

* Ieteicams lietot putekļu sūcējus ar ūdens filtru vai aktīvās ogles filtru (t.s. HEPA filtru). Lietderīgi ir izmantot maināmo paklāju servisa pakalpojumus.

* Regulāri jāslauka putekļi arī no biroja tehnikas, kur tie pastiprināti nosēžas elektrostatiskā pievilkšanas spēka ietekmē. Putekļi sakrājas arī datoru, monitoru un citu ierīču iekšpusē, tāpēc periodiski nepieciešama tehniskā apkope.

* Raksturīga iezīme jaunuzceltās biroju ēkās ir sauss gaiss, jo sevišķi augstceltnēs, kur nav iespējas atvērt logus. Tas izsusina elpceļu gļotādu, kura rezultātā vieglāk padodas kairinātāju un alergēnu ietekmei. Arī gaisa kondicionētājs var izraisīt elpceļu kairinājumu. Ieteicams mitrināt deguna gļotādu, piemēram, ar jūras ūdens aerosolu. Var izmantot arī gaisa mitrināšanas ierīces.

* Birojā nevajag krāt liekus papīrus. Kur vien iespējams, priekšroka dodama dokumentiem elektroniskā formātā. Ideāli būtu papīra dokumentu mapes salikt slēgtās kastēs, ko glabā aiz stikla vai skapī ar durtiņām.

* Telpaugi ofisā uzlabo mikroklimatu un izdala skābekli, bet jāraugās, lai uz tiem nekrātos putekļi. Augus nedrīkst pārlaistīt, lai uz augsnes un puķupoda neveidotos pelējuma kārtiņa. Pelējuma sēnīšu sporas izplatās pa gaisu un var izraisīt alerģisku iekaisumu.

* Atklātā plānojuma birojos, kur visi darbinieki strādā vienā lielā telpā, jāmācās respektēt kolēģus, kas cieš no alerģijas. Alerģiskās reakcijas var pastiprināt dezodoranti, smaržas, matu lakas, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, aromatizētās sveces u.c. Nekautrējieties teikt kolēģiem, ja šīs lietas jums rada alerģiju.