PROBLĒMA: Salst plaukstas un pēdas - ko darīt?

Tā kā mūsu nepastāvīgajā klimatā palaikam tomēr atnāk sniegs un sals, cimdi un zeķes jātur pa rokai. Ja esi pret sevi tik nevērīgs, ka nepaskaties, ko rāda termometrs aiz loga un kas vispār notiek laukā, un pat neizpēti laika ziņas savā viedtālrunī, tad pats vainīgs.

Ja savukārt rokas un kājas salst arī cimdos un zeķēs vai tās pēdējā laikā sākušas salt stiprāk nekā parasti, jāsāk domāt, vai viss kārtībā ar asinsriti.

Vistālāk no sirds

Plaukstas un pēdas ir visvairāk izvirzītās ķermeņa daļas, proti, tās atrodas vistālāk no centra - no sirds. Par roku un kāju apasiņošanu, tāpat kā par deguna, ausu gliemežnīcu vai galvas ādas apasiņošanu, ir atbildīga perifērā asinsrite. Asinsrite nodrošina audus ar skābekli un barības vielām. Nonākot aukstumā, ķermenis sašaurina asinsvadiņus - arteriolas un kapilārus, lai pēc iespējas mazāk siltuma atdotu apkārtējai videi. Ja tas turpinās ilgāku laiku, tiek traucēta vai pat pilnīgi pārtraukta plaukstu un pēdu audu apasiņošana, kas var novest pie audu atmiršanas. Tieši šīs ķermeņa daļas visātrāk sāk salt un arī ir pakļautas lielākam apsaldējumu riskam. Mums parasti liekas, ka apsaldējumi draud tikai stipri aukstā laikā, taču tie var gadīties arī apstākļos, kad termometra stabiņš nav pat noslīdējis zem nulles atzīmes. Apsaldējumu risku ietekmē cilvēka vispārējais veselības stāvoklis, ķermeņa atdzišanas pakāpe, izmirkuši apavi, atrašanās alkohola reibumā un citi faktori. Viens no tiem ir arī cilvēka vecums. Lielākoties bērnībā asinsrite darbojas labi, ja vien nepiemīt rets ģenētisks defekts. Turpmāk asinsrites stāvokli jūtamāk ietekmē dzīvesveids. Piemēram, tie jaunieši, kuri jau skolas gados sāk smēķēt, ir krietni vairāk pakļauti asinsrites problēmām, jo smēķēšana izraisa asinsvadu spazmas ne tikai rokās un kājās, bet arī sirdī, smadzenēs un citos dzīvībai svarīgos orgānos. Asinsrites problēmas neatkarīgi no vecuma var veicināt arī stress: liela slodze mācībās un eksāmenos, pavērsieni karjerā vai attiecībās, atbildīgu lēmumu pieņemšana utt. Pēc 30 gadu vecuma jau var izpausties dažādas ģenētiski nosacītas veselības problēmas, piemēram, varikozas kāju vēnas. Cilvēkiem ar varikozi paplašinātām vēnām raksturīgi kāju asinsapgādes traucējumi. Vēnu vārstulītes nenoslēdzas līdz galam, tās ir bojātas vai izzudušas, asinis cirkulē lēnāk, un rodas problēmas, kas jārisina ar flebologa palīdzību. Vēlāk sevi liek just arī aterosklerotiskās izmaiņas, kad uz asinsvadu sieniņām izgulsnējas holesterīns un piesaista dažādas vielas, kas padara sieniņu cietu, neelastīgu, un rezultātā asinsrite pasliktinās, tāpēc cienījama vecuma ļaudīm ir lielāks arī apsaldējumu risks.

Ja rokas un kājas salst pastāvīgi, gan ziemā, gan vasarā, tad, iespējams, vainīga veģetatīvā nervu sistēma, kas pastāvīgi uztur asinsvadus sašaurinātus. Tādā gadījumā ir īpaši svarīgi rokas un kājas turēt siltumā, jo salšana tikai veicina problēmas tālāku attīstību.

Ienākot siltumā pēc salšanas

Siltumā asinsvadiņi atkal ātrāk vai lēnāk paplašinās. Ir faktori, kas to kavē, piemēram, augsts stresa līmenis, kas uztur asinsvadu spastisku reakciju, vai arī neirocirkulatora distonija, kad asinsvadu reakcijas ir nevienmērīgas un vajadzīgs ilgāks laiks, lai asinsvadu diametrs atkal izlīdzinātos, bet tikmēr asins plūsma ir traucēta.

Atsilstot rokās un kājās jūtama tirpšana. Tad jāuzvelk vairākas siltas zeķes, jākustina kājas un roku pirksti, jādzer silts šķidrums, lai intensificētu asinsriti, paplašinātu perifēros asinsvadus un audiem atkal pieplūstu skābeklis. Nosalušas rokas nejūt temperatūru, tāpēc tās nevajag likt pie karstas krāsns, tā var apdedzināt ādu.

Ja āda ir sarkana, īpaša pamata uztraukumam nav, bet, ja tā kļuvusi bāla vai vissliktākajā gadījumā - balta, kas nozīmē, ka asinsrite ir pārtraukta, un ja pirkstu gali ir nejutīgi, tad cietusī ķermeņa daļa uzmanīgi jāietin sausā drēbes gabalā, jāiedzer silts šķidrums un jāmeklē ārsta palīdzība. Nekādā gadījumā nedrīkst masēt.

Salšana kā slimības pazīme

Pastāvīgi salstošas plaukstas un pēdas var liecināt arī par nopietnām slimībām, kas prasa kvalificētu ārstēšanu. Vienmēr aukstas rokas ir cilvēkiem ar Reino sindromu, kad ir iedzimts nepietiekams asinsvadu daudzums rokās, asinsvadu blīvums audos ir mazāks, līdz ar to tīri anatomiski nav iespējams piegādāt asinis pietiekami. Smaga problēma ir sklerodermija - slimība, kuras gaitā autoimūnu procesu dēļ tiek bojāti saistaudi un stipri traucēta arī asinsrite. Perifērās asinsrites problēmas kājās raksturīgas cukura diabēta slimniekiem, jo pastāvīgi paaugstināts cukura līmenis asinīs stipri bojā asinsvadu sieniņas, piedevām iespējami arī jušanas traucējumi, tāpēc diabēta pacients var kāju salšanu nemaz nejust.

***

Ko darīt profilaksei:

• Asinsvadu sieniņu stiprināšanai un perifērās asinsrites uzlabošanai var lietot divdaivu ginka preparātus, kas palīdz uzturēt optimālu asinsvadu tonusu un uzlabo asinsvadus izklājošo šūnu stāvokli. Noder arī zivju eļļa un zaļās tējas ekstrakts. Daži cilvēki atzīst, ka perifēro asinsriti uzlabo asas garšvielas.

• Asinsvadu treniņam vēlamas roku un kāju kontrastvanniņas, pārmaiņus iegremdējot plaukstas un pēdas aukstā un karstā ūdenī, liekot asinsvadiņiem te sarauties, te izplesties. To veicot regulāri, asinsvadu reakcijas kļūst stabilākas.

• Laikus jārisina kāju vēnu problēmas.

• Ja rokas un kājas sāk pastiprināti salt un arī tad, ja cilvēks nejūt aukstumu situācijā, kad normāli būtu to just, jākonsultējas ar ārstu. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad rokas un kājas ir ne vien vēsas, bet arī pastāvīgi sasvīdušas slapjas.

• Ikdienā jāvalkā pietiekami silti, brīvi, ērti un elpojoši apavi, ieteicamas kokvilnas zeķes.

***

Padomi aukstā laikā:

• Cik vien iespējams, jācenšas apģērbties piemēroti laika apstākļiem.

• Nav ieteicami apspīlēti apģērbi un apavi, kas neļauj ķermenim brīvi elpot; starp apģērbu un ādu jāpaliek gaisa slānītim.

• Cepurei jānosedz ausis.

• Jāvalkā siltas zeķes un cimdi.

• Jādara viss, lai neļautu apaviem izmirkt. Ikvienam vēlams sagādāt arī rezerves zābaku pāri.

• Nonākot telpās, jāpārauj kājas - jānovelk zābaki un siltās zeķes.

• Ja, uzturoties laukā, salst rokas un kājas, jācenšas kustēties, lai veicinātu asinsriti.

• Rokas var paberzēt vienu pret otru vai sasildīt azotē, jo tur ķermeņa temperatūra ir augstāka.

• Lai sasildītos, noder silta tēja.

• Jāatceras, ka nevar sasildīties, dzerot alkoholu. Alkohola reibumā cilvēks vairs nejūt aukstuma iedarbību un var nosalt.