VESELĪBA: No kā jāizvairās, lai nepievilinātu elpceļu vīrusus
 
©Rūta Kalmuka, F64 Photo Agency

Kad elpceļu vīrusi nemīlīgajā un drēgnajā sezonā meklē sev jaunus upurus, mēs rūpīgāk nekā citkārt mazgājam rokas, vēdinām telpas, cenšamies apģērbties atbilstoši laika apstākļiem, izvairāmies no lielām ļaužu masām un veicam citus vispārzināmus profilakses pasākumus.

Tā vismaz vajadzētu būt. Bet ir daži gluži pārsteidzoši riska faktori, kas arī var veicināt saslimšanu ar gripu vai kādu citu no elpceļu vīrusu izraisītām slimībām.

Pārmērīgas bailes saslimt

Ir cilvēki, kuri allaž šausminās par visu un medijos meklē ziņas par to, ka atkal parādījies kāds jauns, agresīvs gripas vīrusa apakštips, kurš jau prasījis cilvēku dzīvības tālās zemēs. Daļa no viņiem ir pat vakcinēti pret gripu, bet tik un tā ir nobažījušies, jo vakcīna sola aizsardzību tikai pret parasto sezonas gripu, bet ja nu atnāk cits vīruss? Vislielākā panika sākas, pamanot pirmās saaukstēšanās pazīmes, un velti šādam cilvēkam stāstīt, ka tā varbūt nemaz nav gripa un, pat ja ir, tad absolūtais cilvēku vairākums no tās izveseļojas bez smagākām sekām. Pārmērīga baidīšanās un nervozēšana veicina visdažādākās kaites - atvilni, bezmiegu, ādas problēmas. Tā var arī vājināt imūnsistēmu, tāpēc samazinās organisma spēja pretoties vīrusiem.

Paļaušanās uz labu veselību

Bezrūpīga attieksme pret gripu un citām respiratoro vīrusu izraisītām slimībām reizēm raksturīga jauniem un veseliem cilvēkiem, kuri ir dzirdējuši, ka vislielākais risks saslimt ir veciem ļaudīm, grūtniecēm un hronisku slimību pacientiem. Jāatceras, ka gripa ir visai viltīga un mainīga, tāpēc ir sezonas, kad ar to smagāk slimo tieši jaunie cilvēki, jo viņu imūnsistēma nekad nav saskārusies ar tāda tipa vīrusiem, bet vecāki ļaudis savā mūžā līdzīgu infekciju ir jau kādreiz pārslimojuši, tāpēc imūnsistēma to pazīst un attiecīgi reaģē.

Smēķēšana

Līdztekus daudziem citiem ļaunumiem, ko organismam nodara smēķēšana, tā veicina arī elpceļu vīrusu slimības, jo novājina skropstiņepitēliju, kas ir degunā un plaušās, tāpēc skropstiņas vairs nevar tik labi noķert un izvadīt vīrusus un citus svešķermeņus, kas nonāk elpceļos. Arī komplikācijas smēķētājiem, kuri saslimst ar elpceļu vīrusu infekcijām, mēdz būt biežākas un smagākas nekā nesmēķētājiem, parasta saaukstēšanās var pāraugt plaušu karsonī.

Pārcentīga vingrošana

Vingrošana ir veselīga dzīvesveida sastāvdaļa, kas vajadzīga ikvienam. Ja cilvēks vingro regulāri un pareizi, tas nāk par labu arī imūnsistēmai. Tomēr - viss ir labs ar mēru. Ja kāds ir apņēmies jaunajā gadā sākt katru dienu vingrot, ķeras pie lietas ar lielu entuziasmu, bet nekonsultējas ar speciālistiem par piemērotāko nodarbību veidu un intensitāti, tas var novest pie pārslodzes. Ķermenis cīnās ar spriedzi, un tam atliek mazāk spēka aizsargāties no vīrusiem, kuri labprāt mājo sporta klubu piesvīdušajās telpās. Ja pēc nodarbības cilvēks jūtas iztukšots un vakarā nevar aizmigt, tas nozīmē, ka slodze ir par lielu. Starp citu, arī sporta kluba zāle un baseins ir sabiedriskas vietas, kur var inficēties ar elpceļu vīrusiem, jo tur netrūkst koplietošanas inventāra, ko nav iespējams dezinficēt pēc katra lietotāja.

Skūpsts, apskāviens, rokasspiediens

Arī tas ir veids, kā elpceļu vīrusi nonāk no cilvēka pie cilvēka. Gripas sezonas laikā no šādiem fiziskiem kontaktiem patiesībā vajadzētu atturēties, jo tie palielina inficēšanās risku. Ja sasveicinoties vai atvadoties nevarat bez tā iztikt, vismaz jāatceras biežāk mazgāt rokas un lieki neaizskart seju.

Pavirša roku mazgāšana

Elpceļu vīrusi izplatās gaisa pilienu ceļā un nonāk visur, arī uz rokām, jo sevišķi - ja tās šķaudot tiek aizliktas priekšā degunam vai klepojot - mutei. Jau ilgāk nekā desmit gadu sabiedrības veselības eksperti māca, ka pareizāk ir šķaudīt vai klepot piedurknē, nevis plaukstā, bet vairākums cilvēku joprojām to nav apguvuši. Vislabāk būtu rokas tūlīt pēc šķaudīšanas nomazgāt siltā ūdenī ar ziepēm, bet, ja tādas iespējas nav, izmantot mitrās salvetes vai dezinficējošo želeju, kas gan pilnībā neaizstāj kārtīgu mazgāšanu. Pētījumos noskaidrots, ka daudzi cilvēki mazgā rokas pavirši, būtībā tikai saslapina zem krāna. Eksperti uzskata, ka rokas jāmazgā vismaz 20 sekunžu, tās aktīvi berzējot un neaizmirstot izmazgāt arī pirkstu starpas. Pēc tam rokas kārtīgi jānosusina. Ja tas jādara kādā publiskā vietā, tad, atstājot telpu, nevajadzētu ar tīrajām rokām pieskarties durvju rokturim, to var kaut vai apņemt ar papīra salveti.

Alkohola lietošana

Nostāsti, ka vīrusu laikā taču vajagot izspirtoties, lai baciļi iet bojā, ir tikai iedzert gribošu ļautiņu joks. Pēc tam, kad alkohols lietots lielā daudzumā, imūnsistēmai kādu laiku ir grūti aizsargāt organismu pret vīrusiem, tāpēc paģirām var pievienoties arī slimība. Alkohola lietošana arī veicina organisma atūdeņošanos, sausākas kļūst arī elpceļu gļotādas, kuru uzdevums ir aizturēt un nelaist tālāk slimību izraisītājus, putekļus u.c.