Čakša uzstāj, ka veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos nevajag atlikt
 
©Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos nevajag atlikt, jo tehniski tas būs iespējams tuvāko nedēļu laikā, otrdien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

LETA jau rakstīja, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija rītdien, 9. janvārī, lems par priekšlikumu līdz 1. jūnijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, aģentūrai LETA par šodien komisijas sēdē apspriesto pavēstīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP). Šāds solis tiks sperts, jo nav salāgotas nepieciešamās informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, skaidroja Skride. Tāpat joprojām neesot zināms precīzs cilvēku skaits, kas paliek ārpus pilnā pakalpojumu groza.

Savukārt Čakša uzsvēra, ka tuvāko divu līdz trīs nedēļu laikā IT sistēmas tiks sakārtotas, lai abi grozi funkcionētu.

Čakša piebilda, ka priekšlikumam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos uz pusgadu ir arī fiskāla ietekme. Viņa gan neprecizēja, cik liela.

"Atliekot to uz pusgadu, ambulatorie pakalpojumi, konsultācijas un izmeklējumi pienāksies pilnīgi visiem," pauda veselības ministre.

"Tā vietā, lai domātu par termiņa atlikšanu, būtu jāstrādā pie tā, lai mazo nodokļu maksātāju grupa no nākamā gada veiktu obligātas procentu iemaksas. Ir jāmeklē pareizais risinājums, lai visi nodokļu maksāšanas režīmi būtu pilnajā pakalpojumu grozā," stāstīja Čakša.

Kā ziņots, no šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.

Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. Pieļauts, ka jauno kārtību varētu pielietot no februāra pēc IT problēmu novēršanas. Līdz tam visi līdzekļi veselības aprūpei tika gūti no vispārējiem nodokļu maksājumiem, un aizejošā valdība izlēma šo sistēmu reformēt, jo tieši caur apdrošināšanas sistēmu saskatīja iespējas palielināt nozarei trūkstošo finansējumu.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.