Izsludinātie grozījumi paredz, ka mediķi varēs strādāk vairāk virsstundu nekā atļauj likums

© Dāvis Ūlands/F64 Photo Agency

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Ārstniecības likumā, kas vēl trīs gadus ļaus mediķiem strādāt vairāk virsstundu nekā to atļauj Darba likums.

Likuma izmaiņas paredz, ka virsstundu skaits turpmākos trīs gadus nevar pārsniegt 16 stundas nedēļā, kas ir divas reizes vairāk nekā to pieļauj Darba likums. Virsstundu darbs pieļaujams tikai ar ārstniecības personas piekrišanu.

Kopumā no nākamā gada mediķi drīkstēs strādāt 56 stundas nedēļā, par visām stundām, kas pārsniedz normālo darba laiku jeb 40 stundas, saņemot dubultu samaksu.

No 2009. līdz 2017. gadam Latvijā mediķi varēja strādāt kopumā 60 stundas nedēļā pagarinātā normālā darba laika ietvaros (2017. gadā sākās pakāpeniska pāreja uz normālo darba laiku). Šajā laikā gan par visu darba laiku maksāja vienādi, ne dubultā.

Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, kā kompromisa solis tika ieviests ekonomiskās un finanšu krīzes laikā 2009.gadā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas vienā darba vietā. Tas paredzēja iespēju ārstniecības personai noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, nosakot par tām visām vienādu darba samaksu.

Tikmēr citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā, bet par virsstundām maksā dubultā.

Veselība

Vasaras siltajā laikā ēdiens var ātrāk sabojāties. Turklāt parasti arī vairāk uzņemam svaigus dārzeņus, zaļumus, ogas, kuri diemžēl ne vienmēr tiek pietiekami labi nomazgāti. Šie un citi faktori var ietekmēt saindēšanās risku. Kā pasargāt sevi no pārtikas saindēšanās un vēdergraizēm un ko darīt, ja tas tomēr noticis, stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Svarīgākais