Mediķiem palielināts pieļaujamais virsstundu skaits

© Pixabay

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā par pieļaujamo virsstundu skaita palielināšanu mediķiem.

Likuma izmaiņas paredz, ka virsstundu skaits turpmākos trīs gadus nevar pārsniegt 16 stundas nedēļā, kas ir divas reizes vairāk, nekā to pieļauj Darba likums. Virsstundu darbs pieļaujams tikai ar ārstniecības personas piekrišanu.

Pēdējo divu nedēļu laikā Saeima un valdība pieņēmusi vairākus lēmumus, lai palielinātu mediķu darba samaksu par 20% jau no nākamā gada 1.janvāra.

Aizvadītajā nedēļā Saeima pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas nosaka valdībai uzdevumu rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākos trīs gadus par vidēji 20%. Likuma grozījumi nosaka, ka valdība, sagatavojot 2019.gada budžetu un vidējā termiņa budžeta ietvaru, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā: 2019. gadā - 87,48 miljonus eiro, 2020. gadā - 191,22 miljonus eiro, bet 2021. gadā - 314,6 miljonus eiro.

Savukārt šonedēļ valdība pieņēma nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai palielinātu ārstniecības personu darba samaksu par 20% jau no nākamā gada 1. janvāra.

Arī aizejošā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šonedēļ žurnālistus informēja, ka, lai palielinātu mediķu atalgojumu no nākamā gada 1. janvāra, atrasts viss nākamgad nepieciešamais finansējums 87,5 miljonu eiro apmērā. Politiķe norādīja, ka atrasts viss nepieciešamais finansējums "un pat vairāk".

Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome, kuru apmierina līdz šim Saeimas un valdības veiktie soļi, lai nodrošinātu mediķu atalgojuma palielinājumu, vienbalsīgi lēmusi atbalstīt pieļaujamo virsstundu skaita palielināšanu turpmākos trīs gadus.

Iepriekš arodbiedrība šādu ierosinājumu neatbalstīja, jo tā nebija pārliecināta, ka tiks veikti visi nepieciešamie soļi, lai palielinātu mediķu darba samaksu turpmāko trīs gadu laikā.

Veselība

Vasaras siltajā laikā ēdiens var ātrāk sabojāties. Turklāt parasti arī vairāk uzņemam svaigus dārzeņus, zaļumus, ogas, kuri diemžēl ne vienmēr tiek pietiekami labi nomazgāti. Šie un citi faktori var ietekmēt saindēšanās risku. Kā pasargāt sevi no pārtikas saindēšanās un vēdergraizēm un ko darīt, ja tas tomēr noticis, stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Svarīgākais