Šokolāde ir ne vien garšīga, bet arī labvēlīgi ietekmē mūsu veselību. Jo sevišķi, ja runa ir par tumšo šokolādi. Bagāta ar vērtīgām uzturvielām, antioksidantiem, spēj sniegt enerģiju, uzlabot garastāvokli un pat remdēt klepu.
Par savām labajām īpašībām šokolāde var pateikties tās galvenajai sastāvdaļai - kakao. Kakao cēlies no Amerikas tropu reģioniem. Indiāņi to uzskatīja par dieva dāvanu un izmantoja dažādos rituālos, kakao pupiņas kalpoja arī naudas vietā. Spāņu iekarotāji 16. gadsimta sākumā iepazinās ar neredzētajiem augļiem, taču viņus vairāk interesēja zelts. 1519. gadā bārdainais ģenerālis Ernando Kortess izcēlies krastā Meksikā un acteki viņu noturējuši par dieva Kecalkoatla iemiesojumu. Spāņi tikuši godam uzņemti un cienāti no zelta kausiem ar neredzētu putainu dzērienu, ko acteki saukuši par chocolatl - no tā vēlāk radies šokolādes vārds spāņu un citās Eiropas valodās.
100 gramos tumšās šokolādes (ar kakao saturu 70-80%) ir 67% no diennaktī ieteicamas dzelzs devas, 58% no magnija, 89% - no vara un 98% no mangāna ieteicamās devas, tajā ir arī cinks, kālijs, fosfors un selēns. Kakao pupiņu sastāvs patiešām ir bagātīgs, tās satur daudz augu tauku - kakao sviestu; olbaltumvielas, organiskās skābes, A, E, PP vitamīnus, kalciju, magniju, nātriju, fosforu, fluoru u.c. Šokolādē ir gan piesātinātās, gan mononepiesātinātās taukskābes, nedaudz arī polinepiesātināto taukskābju, un tās visas organismam ir vajadzīgas. Ņemot vērā, ka šokolāde satur arī cukuru, tā ir kalorijām bagāta - apēdot 100 gramus, var uzņemt aptuveni 600 kcal. Tas ir ļoti labs produkts fiziski aktīviem cilvēkiem brīžos, kad ātri jāatjauno enerģijas krājumi. Pārējiem šokolādi ieteicams baudīt nelielās devās, ļaujot tai izkust uz mēles un izgaršojot.
Analizējot šokolādes ietekmi uz cilvēku veselību, pētnieki pievērš uzmanību ļoti dažādiem tās aspektiem un izvirza arvien jaunas hipotēzes. Daļa no tām gūst apstiprinājumu, daļa vēl padziļināti jāpēta, bet galvenokārt tiek minēti šādi šokolādes pozitīvie efekti:
