Lai gan ļoti daudziem cilvēkiem nākas cīnīties par ķermeņa masas turēšanu normas robežās, svētki nav īstais brīdis, lai pārbaudītu savu gribasspēku un atturētos no garšīga cienasta.
Par racionālu uzturu jādomā ikdienā, iztiekot bez pārmērībām kaloriju izteiksmē un veidojot veselīgu un daudzpusīgu ēdienkarti. Tam vajadzētu veltīt lielāku uzmanību jaunajā gadā. Bet dzelžaina atturēšanās no gardumiem, kas celti svētku galdā, veselībai var nodarīt vairāk kaitējuma nekā labuma, jo rada stresu, veicina nomāktību un var pat novest pie psihoterapeita un - paradoksāli, bet fakts - pie vēl lielāka svara pieauguma tuvākajā nākotnē.
Svara pieaugums nav liels
Amerikāņu uztura speciālisti, kuri pētījuši tieši šo aspektu, ir nonākuši pie atziņas, ka svars svētku maltīšu baudīšanas rezultātā gan var palielināties, taču pieaugums parasti nav tik liels, kā cilvēki baidās. Visbiežāk tas nepārsniedz kilogramu. Ja pēc svētkiem cilvēks atgriežas pie savas parastās ēdienkartes un režīma, tad arī svars atgriežas sākotnējās robežās.
Negatīva attieksme ir graujoša
Sarīkot ģimenes vai visas dzimtas pulcēšanos pie svētku galda kļūst arvien grūtāk, ja dzimtai piederīgie sāk ievērot dažādus specifiskus uztura principus - kāds kļuvis par veģetārieti, cits pievērsies ketogēnai diētai, vēl cits atzīst tikai «tīro» ēšanu vai sācis sekot ājurvēdas tradīcijām vai radījis pats savu, viņam vien saprotamu uztura sistēmu. Ja vecmāmiņas ceptā kūka, kas visiem ļoti garšo kopš bērnības, šiem principiem neatbilst, taču ļoti gribas to uzēst, sākas cīņa ar sevi - gribu, bet nedrīkstu, un šajā situācijā organismā pastiprināti izdalās stresa hormoni, kas veselībai nebūt nenāk par labu. Ja cilvēks kārdinājumam padodas, viņš jūtas vainīgs, ka norāvies, nokaunējies, nobijies un saspringts, bet tā taču svētkos nebūtu jājūtas. Sarūgtinājums var rasties arī vecmāmiņai. Eksperti saka: viens kūkas gabaliņš nesagrauj jūsu veselību, bet lieks stress gan to grauj.
Neliela atkāpe palīdz
Tas šķiet nedaudz dīvaini, bet psihologu pētījumi liecina, ka periodiskas nelielas atkāpes no nospraustās stingrās uztura stratēģijas palīdz pie tās noturēties un labāk sasniegt kārotos ilgtermiņa mērķus. Ja cilvēks reizēm var atļauties ēdienu, kas ļoti garšo, bet nav iekļauts paredzētajā diētā, tad viņš jūtas priecīgāks, apmierinātāks un motivētāks. Daudzās uztura speciālistu izstrādātās diētās ir oficiāli paredzētas arī dienas, kad drīkst ēst to, ko sirds kāro, protams, iztiekot bez pārēšanās. Arī Ziemassvētku diena var kļūt par šādu dienu.
Mēdz sekot pārēšanās
Centieni krasi ierobežot ēšanu pie svētku galda bieži noved pie lielas izēšanās nākamajās dienās. Cilvēks jūtas vainīgs, rodas stress, kas noved pie spēku izsīkuma un paguruma, līdz ar to negribas vingrot un rūpēties par veselīgu uzturu. Bet, lai vai kā, nevajag sevi par to sodīt ar badošanos, norāda eksperti. Tikpat nepareizi ir badoties iepriekš, lai varētu atļauties ēst vairāk pie svētku galda. Ir būtiski ieturēt regulāras ēdienreizes.
Kā rīkoties, lai nepārēstos
* Pirmssvētku periodā nevajadzētu izdomāt sev kaut kādas diētas (lai labāk izskatītos, lai «ietievētu» savā skaistajā tērpā u.c.). Vispār būtu jācenšas izvairīties domāt tādās kategorijās kā «es sēžu uz diētas» vai «es vairs nesēžu uz diētas», jo tas noved galējībās.
* Nevajag taupīties svētku mielastam, izlaižot iepriekšējās ēdienreizes. Ja cilvēks atnāk ciemos ļoti izsalcis, kļūst grūtāk atturēties no produktiem, kuri viņam nav ieteicami (daudziem cilvēkiem ir tā saucamie kritiskie produkti, kas ietekmē garastāvokli, ēstgribu, enerģijas līmeni). Apmēram stundu pirms paredzamās svētku maltītes der apēst kādu šķēlīti pilngraudu maizes, sauju riekstiņu vai mazliet siera un izdzert glāzi sulas. Tas palīdzēs noturēt ēstgribu rāmjos.
* Noteikti kārtīgi jāpadzeras. Daudziem cilvēkiem ir tieksme lietot pārāk maz šķidruma. Reizēm šķiet, ka gribas ēst, bet patiesībā organisms signalizē: esmu izslāpis.
* Mēģiniet saprātīgi kontrolēt ēdiena porcijas lielumu. Daudzi no tiem, kas sekmīgi zaudē lieko svaru, iet tieši šo ceļu - viņi neatsakās no kaut kādiem konkrētiem produktiem, bet vienkārši ēd visu to pašu, tikai mazākās devās.
* Ja tiek piedāvāts zviedru galds vai bufetes veida galds, apzināti izvēlieties mazāku ēdiena šķīvi. Pilnāks šķīvis tīri psiholoģiski rada lielākas porcijas iespaidu. Ja nejutīsieties paēduši, varēsiet atgriezties pie galda pēc papildporcijas, tomēr tas palēninās ēšanas procesu un jums būs vairāk laika, lai sasniegtu sāta sajūtu.
* Ēdiet nesteidzoties. Lēni ēdot, barība tiek kārtīgi sagremota. Savulaik populārs bija ieteikums katru ēdiena kumosu sakošļāt 30 reizes. Lēnās ēšanas jēga ir arī tāda, ka smadzenēm tiek dota iespēja sekot kuņģa darbībai. Hormoni raida smadzenēm signālus par to, ka cilvēks ir paēdis, ne agrāk kā 20 minūtes pēc ēdienreizes sākuma. Šajā laikā ātri un negausīgi rijot, būsiet apēduši par daudz, pirms signāls nonāks smadzenēs.
* Mēģiniet ievērot proporcijas. Ieteicams visus ēdienus, ko liekat uz šķīvja, domās sadalīt trīs vienādās daļās: produkti, kas satur olbaltumvielas (gaļa, zivis, olas); produkti ar augstu ogļhidrātu saturu (saldumi, miltu izstrādājumi, deserti); augļi un dārzeņi.
* Ja pārāk daudz gribas saldumus, mēģiniet saldu ēdienu aizstāt ar kaut ko pikantu. Tas var izrādīties efektīvi.
* Centieties pabeigt maltīti vienas stundas laikā. Pavadot pie galda visu vakaru, nereti ir tā, ka cilvēks jūtas pārēdies, vairs neko nevar ieēst un tad piepeši - atkal var. Ēdot ilgi, organisms sāk no jauna izdalīt insulīnu, un rezultātā tiek apēsts vairāk ēdiena nekā vajadzētu.
* Rīkojot Ziemassvētkus, domājiet par to, lai viesi dabūtu kaut nedaudz arī izkustēties, nevis tikai sēdētu pie galda. Ja ir skaidrs, ka svētku vakarā tas tomēr neiznāks, izdomājiet saviem mājiniekiem kādu fizisku nodarbi svētku rītā, iepriekšējā vai nākamajā dienā, var kaut vai doties pastaigā, tīrīt sniegu, sanest malku.