Kā izvairīties no Ziemassvētku stresa?
Diemžēl Ziemassvētku stress ir pavisam reāla parādība. Brīvdienas, kuru šajā gada nogalē ir īpaši daudz, var sagādāt gan prieku, gan raizes, bažas un skumjas, dažkārt tiek runāts pat par izdegšanu. Pretēji cerētajam, ka svētki liks kaut uz brīdi aizmirst savas bēdas, daudziem ir gluži otrādi – tie liek saasināti izjust savas problēmas, gan psiholoģiskas un medicīniskas, gan sadzīviskas un finansiālas. Savu artavu dod arī saules gaismas trūkums un drēgnums.
Tradicionālās svētku darbības, ko atkārtojam gadu no gada, var rosināt patīkamas un arī nepatīkamas atmiņas. Daudzus pieaugušos pie Ziemassvētku eglītes pārņem īpaši izteiktas skumjas par tuvajiem cilvēkiem, kuru vairs nav līdzās, raisās pārdomas par straujo un neatgriezenisko laika ritējumu, garām palaistajām iespējām un nepiepildītajām iecerēm. Nereti stresu izraisa tas, ka cilvēks uzskata par pienākumu sagādāt ģimenei ideālas svētku brīvdienas, kas nozīmē papildu slodzi, jo līdztekus parastajiem ikdienas pienākumiem vēl jādomā par dāvanu iegādi un saiņošanu, telpu uzkopšanu un rotāšanu, svētku maltītes gādāšanu... Piedevām vēl daudzās darbavietās ir gada noslēguma pasūtījumu gūzma, atskaišu rakstīšana, nepadarīto darbu saraušana, un tas viss veicina stresu.
Psihologi izpētījuši, ka pie stresa un depresīva noskaņojuma svētkos kaut kādā ziņā vainīgas... pasakas. Svētki sagādā vislielāko vilšanos tiem, kuri ļoti cer uz brīnumu, un viņu nereālās gaidas nonāk pretrunā ar dzīves īstenību. Jo lielāka pretruna, jo lielāka vilšanās un spriedze. Pētnieki meklē šim fenomenam saknes bērnības dienu jaukajās pasakās, kas vienmēr laimīgi beidzas. Vēlāk šo tendenci turpina sirsnīgās, aizkustinošās filmas un izrādes, kas īpaši plašā klāstā skatāmas ap Ziemassvētku laiku - tajās varoņi laimīgi apprecas, kļūst bagāti, izdziedinās no bezcerīgām slimībām, ļaundari tiek padzīti vai arī pēkšņi saprot savas kļūdas un labojas, ģimenes pēc dažādiem pārpratumiem atkal ir kopā, lai dzīvotu ilgi un laimīgi. Tiek apgalvots, ka tādi sižeti vairo ticību labajam, bet diemžēl tie nav burtiski attiecināmi uz reālo dzīvi, kur ar ticību vien nepietiek. Būtu daudz labāk, ja šie vēstījumi būtu reālistiskāki, domā psihologi.
Uzstājīgi savus standartus svētku svinēšanai un ar to saistītajiem tēriņiem cenšas uzspiest reklāma - arī sava veida pasaka, kas bieži vien aicina iegādāties dārgas dāvanas un pat ņemt šim nolūkam kredītus. Arī sociālajos medijos ļaudis dižojas ar skaisti rotātiem mājokļiem, grezniem tērpiem, svētku galdu, dāvanām un priecīgām sejām, jo tā taču Ziemassvētkos ir jājūtas. Ja tavas izjūtas un domas ir atšķirīgas, tad jāsāk domāt, ka laikam ar tevi kaut kas nav kārtībā.
Kā mazināt svētku stresu:
* Atļaujies nebūt perfekts. Kaut kas izdosies, kaut kas neizdosies - tas pieder pie lietas. Varbūt saplīsīs kāds eglītes rotājums, varbūt viens otrs ģimenes loceklis nebūs īsti apmierināts ar savām dāvanām, bērni samiegosies un sāks niķoties, bet vecvectēvs jau kuro reizi stāstīs vienas un tās pašas atmiņas. Lai tas netraucē tev priecāties par visu, kas ir prieka vērts.
* Nepadodies reklāmas diktātam. Diemžēl Ziemassvētki ir vieni no visvairāk komercializētajiem svētkiem un reklāmas ir it visur. Ja vēlies, vari no tām gūt kādu ideju, bet galvenokārt rēķinies pats ar savām vēlmēm un iespējām.
* Plāno brīvdienu aktivitātes jau iepriekš. Tev nav jāapmeklē pilnīgi visi pasākumi, uz kuriem aicina. Ja ielūgumu ir daudz, izlem jau laikus, kuru pieņemsi, kuram atteiksi, lai nenāktos pārpūlēties un pārtērēt budžetu. Svētku priekšdarbus centies padarīt ērtākus un ātrākus. Dažādus pienākumus var sadalīt starp ģimenes locekļiem, tāpat var vienoties, ka ikviens viesis kaut ko atnesīs svētku galdam. Nav arī obligāti visiem jāapdāvina visi, var sarunāt, ka katrs atnesīs vienu dāvanu, kuru pie eglītes izlozēsiet. Turpretī ja tev draud svētki vienatnē, ieplāno kāda publiska pasākuma vai koncerta apmeklējumu.
* Koncentrējies uz konkrētajā brīdī veicamo uzdevumu, veicot svētku priekšdarbus. Centies uztvert situāciju mierīgi un nedomā ik brīdi par neskaitāmajiem darbiem, kas vēl jāpaveic. Neķeries klāt nākamajam uzdevumam, pirms paveic iesākto. Reizēm der sagatavot sarakstu ar visiem darbiem to svarīguma secībā. Ja gadījumā jutīsi laika trūkumu un stresu, varēsi atteikties no mazsvarīgākajām iecerēm.
* Naktī guli 7-9 stundas. Izmanto brīvdienu priekšrocības un kārtīgi izgulies. Tas nāk par labu gan sejas krāsai, gan prāta asumam, gan mierīgākai dzīves uztverei un imunitātei. Arī mūsu senčiem jau senos laikos ir bijis ticējums: kurš Ziemassvētku rītā agri ceļas, tas visu gadu staigā neizgulējies. Daži pētījumi arī liecina, ka cilvēks, kuram ir pietiekami ilgs naktsmiers, spēj labāk kontrolēt savu ēstgribu, bet miega trūkums veicina pārēšanos.
* Palutini sevi ar patīkamām nodarbēm, kas vairo labsajūtu un prieku - noderēs smaržīga vanna, pastaiga, joga, friziera apmeklējums, laiks ar tuviniekiem vai jebkas cits, kas palīdz uzlabot omu un liek pasmaidīt. Arī smiekliem piemīt stresu mazinoša iedarbība.
* Izej svaigā gaisā. Pat desmit minūtes svaigā gaisā palīdzēs izvēdināt galvu - mazināt stresu, uzlabot noskaņojumu, līdz ar to - atslābināties.
* Elpo dziļi. Šis padoms ir ceļojis no paaudzes paaudzē un nonācis arī līdz mūsdienām. Nav runa par sarežģītām elpošanas tehnikām, bet vienkārši par dziļu ieelpu caur degunu, tā, lai jūtams, ka gaiss nonāk krūškurvja apakšdaļā un vēderā. Šūnas saņem vairāk skābekļa un tas palīdz nomierināties. Pietiek ar vienu dziļās elpošanas minūti, lai būtu jūtams rezultāts, turklāt to var darīt jebkur - sēžot apspriedē vai pie stūres sastrēgumā, stāvot rindā utt.
* Mazliet pavingro. Tas nāks par labu ne tikai ķermenim, bet arī garam. Fizisko aktivitāšu laikā centrālajā nervu sistēmā izdalās tā dēvētie laimes hormoni - serotonīns un endorfīni, kas rada labsajūtu un mieru, uzlabo noskaņojumu, regulē apetīti un miega ritmu. Ja nav laika sporta nodarbībai, ķermeni var fiziski noslogot arī staigājot, kāpjot pa kāpnēm, lāpstojot sniegu, uzkopjot māju u.c.
* Radi jaunas, patīkamas atmiņas. Ja kādas no Ziemassvētku tradīcijām raisa skumjas par aizgājušiem laikiem, uzjundī sāpīgas atmiņas un nesagādā prieku, mēģini savā ģimenē ieviest jaunas tradīcijas, kas iepriecina un saliedē tuviniekus. Tas var būt kaut kas oriģināls un mūsdienīgs vai aizgūts no citām tautām, bet noteikti ir arī kāda klasiska mūsu pašu tradīcija, kas līdz šim nav piekopta tavā ģimenē. Rīkojies radoši.