Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikā jau vairāk nekā 100 pacientiem atgūšanās pēc cirkšņa trūces operācijas noritējusi praktiski bez sāpēm, pateicoties jaunai, Austrumu slimnīcā izstrādātai atsāpināšanas metodei.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, tāpat kā citās vadošajās klīnikās pasaulē, klasiskās operācijas, ko veic, izdarot plašu griezienu, aizvien vairāk tiek aizstātas ar saudzējošajām laparoskopiskajām operācijām, ko veic caur atslēgas cauruma lieluma iegriezumiem, ievadot vēdera dobumā speciālus instrumentus un videokameru.
Arī cirkšņa trūci Austrumu slimnīcā arvien biežāk operē laparoskopiski. “Laparoskopiskai cirkšņa trūces operācijai ir daudz priekšrocību: īsāks un vieglāks pēcoperācijas periods, mazāks komplikāciju risks, cilvēks ātrāk var būt aktīvs un atgriezties ierastajā dzīves ritmā, pēc operācijas nepaliek lielas rētas,” stāsta Austrumu slimnīcas Ķirurģijas dienas stacionāra virsārsts asociētais profesors Igors Ivanovs. “Lielākā problēma pēc minimāli invazīvās, laparoskopiskās operācijas, tāpat kā pēc jebkuras ķirurģiskas iejaukšanās, ir sāpes, kas gan ir ievērojami mazākas nekā pēc tradicionālajām operācijām, tomēr ir saistītas ar zināmu kustību ierobežojumu.”
Lai atvieglotu pacientiem pēcoperācijas periodu, Austrumu slimnīcas Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikā izstrādāta jauna atsāpināšanas metode, pateicoties kurai pacients pēc cirkšņa trūces operācijas faktiski nejūt sāpes un var nelietot spēcīgos pretsāpju līdzekļus, kādi parasti pēcoperācijas periodā ir nepieciešami.
“Metodes būtība ir tāda, ka mēs bloķējam nervu receptorus rajonā, kur veicam ķirurģiskās manipulācijas. Tas tiek darīts operācijas beigās, noteiktā vietā ievadot ilgas iedarbības anestēzijas līdzekli. Pateicoties šai metodei, pacients, pamostoties pēc operācijas, faktiski nejūt sāpes, var staigāt un mēs viņu nākošajā dienā pēc operācijas droši varam izrakstīt mājās, ” skaidro Ivanovs.
Ķirurgs stāsta, ka pasaulē tiek izmantotas līdzīgas atsāpināšanas metodes, taču Austrumu slimnīcas ārstu izgudrotā metode ir unikāla ar maksimāli precīzu anestēzijas līdzekļa ievadīšanu un sekojošu pārliecinošu pretsāpju efektu.
“Citur pasaulē anestēzijas līdzekli ievada pirms operācijas - durot adatu vēderā no ārpuses ultrasonogrāfijas kontrolē. Šāda atsāpināšana aizņem salīdzinoši daudz laika, turklāt ne vienmēr izdodas anestēzijas līdzekli ievadīt precīzi pie nerva un iegūt cerēto rezultātu,” stāsta Ivanovs. “Mēs atsāpinošo līdzekli injicējam ar speciālu, garu adatu pa vienu no trim nelielajiem iegriezumiem, caur kuriem tiek veikta operācija. Pateicoties vēdera dobumā ievadītajai videokamerai, mēs ļoti precīzi atrodam vietu, kur vajag ievadīt medikamentu, tāpēc mūsu metodes efektivitāte ir augstāka un procedūra ilgst vien pāris minūtes.”
Metodes autori ir trīs Austrumu slimnīcas ārsti - Igors Ivanovs, Anestēzijas klīnikas virsārste asociētā profesore Biruta Mamaja un anestezioloģe Maija Rikmane, taču nozīmīgu atbalstu metodes izstrādāšanā sniedzis arī Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntars Pupelis un citi kolēģi.
Austrumu slimnīcas ārsti jauno atsāpināšanas metodi ir patentējuši un prezentējuši Pasaules ķirurģijas kongresā Bāzelē (Šveice) un Baltijas Reģionālās anestēzijas asociācijas IV ikgadējā starptautiskajā konferencē Jūrmalā, izpelnoties ārvalstu kolēģu atzinību.
Cirkšņa trūce ir kāda vēdera dobuma orgāna vai dziļo audu izspīlējums uz āru cirkšņa apvidū, ko visbiežāk izraisa smaga fiziska slodze, īpaši bieži - smagumu celšana. Tā ir viena no izplatītākajām ķirurģiski ārstējamajām patoloģijām, kas visbiežāk veidojas vīriešiem. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā katru gadu tiek veiktas 400-500 cirkšņa trūces operācijas.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā, kas nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbu, attīstīta inovācijas un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai. Katru gadu Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāros ārstējas aptuveni 70 000 pacientu, dienas stacionārā vairāk nekā 20 000 pacientu, bet ambulatori Rīgas Austrumu slimnīcā veselības aprūpes pakalpojumus saņem vairāk nekā 300 000 pacientu. Rīgas Austrumu slimnīcas sastāvā darbojas pieci stacionāri: „Gaiļezers”, „Latvijas Onkoloģijas centrs”, „Biķernieki”, „Latvijas Infektoloģijas centrs” un „Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”.
