Skaidrojums: Kāpēc Latvijā zāļu cenas ir augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā?

© Ilze Zvēra/F64

Analizējot vairāk nekā 50 gan valsts kompensēto, gan nekompensēto recepšu un bezrecepšu zāļu cenas Baltijas valstīs, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) konstatējusi, ka teju visos gadījumos Latvijā lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Tā rezultātā virkne medikamentu, piemēram, pretsāpju, pretiesnu, diabēta u.c., tai skaitā arī jaunākās paaudzes medikamenti, Latvijā ir dārgāki nekā kaimiņvalstīs.

Tālāk rakstā publicēta informācija, kas izskanēja SIFFA izglītojošā pasākumā medijiem par zāļu cenu jautājumiem. Recepšu zāļu nosaukumi, ievērojot MK noteikumus par zāļu reklamēšanas kārtību, nav iekļauti, bet ir saglabāti bezrecepšu zāļu nosaukumi.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) informatīvi izglītojošs pasākums medijiem par zāļu cenu jautājumiem. Galvenās tēzes

  • Zāļu ražotāju īstenotais cenas samazinājums valsts kompensējamiem medikamentiem šogad un nākamgad pacientiem uz līdzmaksājumu rēķina kopā ļaus ietaupīt 4,5 miljonus eiro.
  • Zāļu cenu samazināšanā viens no risinājumiem - samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, kas Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (12%), kā arī samazināt normatīvajos aktos atļautos zāļu cenu piecenojumus lieltirgotavām un aptiekām, kas Latvijā ir augstākie Baltijas valstīs.
  • Analizējot vairāk nekā 50 gan valsts kompensēto, gan nekompensēto recepšu un bezrecepšu zāļu cenas Baltijas valstīs, SIFFA konstatējusi, ka teju visos gadījumos Latvijā lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Tā rezultātā virkne medikamentu, piemēram, pretsāpju, pretiesnu, diabēta u.c., tai skaitā arī jaunākās paaudzes medikamenti, Latvijā ir dārgāki nekā kaimiņvalstīs.
  • Arī Latvijā pārstāvēto zāļu ražotāju medikamentu cenas atsevišķos gadījumos mēdz būt augstākas nekā Lietuvā vai Igaunijā, taču tā nav plaši izplatīta tendence.
  • Lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, SIFFA aicina lēmumu pieņēmējus - Veselības ministriju un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju - aktīvi iesaistīties un pārskatīt zāļu lieltirgotavām un aptiekām atļauto maksimālo zāļu piecenojumu apmēru un to samazināt, paredzot attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos.
  • Cenu atšķirības vēl ievērojamākas ir recepšu zālēm, ko ietekmē Latvijā ievērojami augstākais pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas mūsu valstī ir 12%, kamēr Lietuvā - 5%. Zāļu ražotāji jau vairākkārt ir vērsuši uzmanību uz to, ka Latvijā noteiktā PVN likme recepšu zālēm, tai skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā - 12%, un tāpēc rosina to atcelt. Salīdzinoši, Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā - 2,1%, Šveicē - 2,5%, Spānijā - 4%, Ungārijā un Horvātijā - 5%, Beļģijā un Grieķijā - 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 5% un 9%.
  • Pozitīvi, ka septembra beigās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, uzklausot SIFFA ieteikumus, vienbalsīgi nolēma aicināt Ministru Prezidentu vērtēt iespēju atcelt PVN kompensējamiem un recepšu medikamentiem, kas ievērojami atvieglotu zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
  • Kopumā zāļu ražotāju cenas Latvijā joprojām ir vienas no zemākajām Eiropā, uzsver SIFFA. Kompensējamo zāļu cenu stingri regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” - tā nedrīkst būt augstāka par trešo lētāko šī medikamenta cenu sekojošo valstu grupā - Čehijā, Dānijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā. To, ka zāļu cenas Latvijā nav augstas, apliecina arī pieaugošais no Latvijas izvesto zāļu apjoms un vērtība jeb zāļu paralēlais imports. „Ja zāļu ražotāju cenas Latvijā būtu augstas, šī tendence būtu ievērojami mazāka. Tātad cenas, ko piedāvā ražotājs, ir Eiropas līmenī konkurētspējīgas, jo zāļu lieltirgotavām ir ekonomisks pamats veikt zāļu reeksportu.

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.