NRA pēta: Pret ko visvairāk vecāki atteikušies vakcinēt bērnus
 
©AFP/ SCANPIX

Pēdējo gadu laikā ir palielinājies atteikumu skaits vakcinēt bērnus ar profilaktiskajām vakcīnām – atteikumu ir vairāk visu vakcīnu grupās, bet visvairāk vecāki atteikušies vakcinēt bērnus pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju. 2017. gadā vakcinēt meitas ar vakcīnu, kas var novērst saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi, atteikušies 27 procenti bērnu vecāku.

Slimību profilakses un kontroles centrs kopumā uzskata, ka vecākiem ir vakcināciju atbalstoša attieksme un zemāki vakcinācijas rādītāji ir jaunām, nesen Latvijā ieviestām un valsts apmaksātām vakcīnām - pret vējbakām, pneimokoku infekciju un citām.

Ekrānuzņēmums no avīzes

Bērnu slimnīcas ārsti, atklātajā vēstulē jautājot Vai tu izvēlies riskēt?, norāda, ka «mēs varam būt pateicīgi, ka mūsu valsts un profesionāļi ir nodrošinājusi mums visaugstākās iespējas pasargāt savus ģimenes locekļus, jo sevišķi bērnus, no riska saslimt ar slimībām, kuru dēļ vēl pirms dažiem desmitiem gadu zaudējām miljoniem bērnus pasaulē. Kāpēc riskēt ar savu bērnu dzīvību? Kāpēc meklēt attaisnojumu bezdarbībai un apšaubīt vakcinācijas drošumu un efektivitāti? Cik bērniem vēl ir jāzaudē veselība vai pat dzīvība, lai mēs noticētu vakcinācijas efektivitātei un apzinātos kļūdaino lēmumu sekas?». Tomēr daļa sabiedrības apšauba mediķu stāstīto un uzskata, ka sabiedrība tiekot maldināta, sniedzot nepilnīgus datus vai noklusējot faktus par bērniem, kuri pēc vakcīnu saņemšanas saslimuši vai pat miruši… Latvijā atbildīgās iestādes apkopo šo informāciju, kā arī to dara Eiropas Savienības dienesti. Neatkarīgā par šiem datiem turpinās stāstīt nākamajās publikācijās - kādas ir reģistrētās blakusparādības pēc vakcinācijas, cik bieži tās ir reģistrētas, vai bērni saslimst arī pēc vakcinācijas.

Slimību profilakses un kontroles centrs apkopo un analizē vakcinācijas rādītājus - cik bērnu no visiem noteiktā vecuma bērniem ir saņēmuši vakcīnu un cik liels ir savlaicīgi savakcinēto bērnu īpatsvars. To, kādam jābūt imunizācijas līmenim, valsts noteikusi sabiedrības veselības pamatnostādnēs, kuru mērķis ir samazināt iedzīvotāju saslimstību ar infekciju slimībām. Katrai vakcīnu regulējamai slimībai ir savs imunizācijas līmenis - parasti tas ir noteikts 95 un vairāk procentu. Šāgada dati (janvāris - jūnijs) rāda, ka zīdaiņu imunizācijas līmenis pret tuberkulozi ir zemāks - 92 procenti, nekā noteikts - 97 procenti. Tomēr dzemdību nodaļās poti pret tuberkulozi saņēmuši 90 procenti zīdaiņu, kas ir vairāk nekā 2017. gadā. Imunizācijas līmenis sasniedzis vēlamo līmeni - 95 procentus - un salīdzinājumā ar 2017. gadu ir pieaudzis zīdaiņu vakcinācijā pret pneimokoku infekciju, zīdaiņiem (6-12 mēnešu vecumā) pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu. Visvairāk pieaudzis imunizācijas līmenis 1-1,5 gadu veciem bērniem pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (par 8,3 procentiem).

Taču atsevišķos vecumos imunizācijas līmenis - lai arī saglabājas vēlamā robežās - tomēr samazinājies, tā, piemēram, tas noticis ar difterijas, stingumkrampju, garā klepus u.c. vakcīnu bērniem divu mēnešu vecumā.

Imunizācijas līmenis zemāks nekā noteiktais pamatnostādnēs ir vakcinācijai pret rotavīrusu infekciju, vējbakām, pneimokoku infekciju, taču šāgada pirmajā pusgadā vakcinācijas apjomi pieauguši. Vissliktākā situācija ir ar difterijas poti pusaudžiem - imunizācijas līmenis ir zemāks, nekā vajadzētu, kā arī tas turpina samazināties arī šogad. Imunizācijas līmenis ir tikai 81 procents, savlaicīgi sapotēti tikai 75 procenti no pusaudžiem šajā vecumā.

«Mūsu rīcībā esošie imunizācijas aptveres dati liecina, ka kopumā vecākiem ir atbalstoša attieksme pret bērnu vakcināciju,» tomēr secina Slimību profilakses un kontroles centrs. Speciāliste Ilze Arāja Neatkarīgajai norāda, ka zemāki aptveres rādītāji ir relatīvi jaunām vakcīnām: pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, vējbakām un pneimokoku infekciju, kā arī kopumā vakcinācijai pret gripu. «Sabiedrības attieksmi pret vakcināciju būtiski ietekmē uzticēšanās nepatiesai informācijai un mītiem par vakcināciju, kas cirkulē sociālajos tīklos,» saka I. Arāja.

Dati par atteikumiem vakcinēšanai rāda neiepriecinošu ainu, jo atteikumu skaits, salīdzinot 2011. un 2017. gadu, pieaudzis visās grupās. Visvairāk atteikumu ir vakcinēšanai pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju (27%), vējbakām (6,6%) un pneimokoku infekciju (4,9%). Tomēr trīs procenti vecāku atteikušies bērnu vakcinēt pat pret poliomielītu un difteriju.