Neatkarīgā jau vēstīja par kampaņu Atpazīsti mirdzaritmiju – izvairies no insulta! un tās ietvaros notiekošajiem pasākumiem. Nosaukums mirdzaritmija izklausās gluži daiļskanīgs, bet pati problēma ir nopietnāka, nekā savulaik domāts.
«Es mācījos pagājušajā gadsimtā - liekas pavisam nesen, bet mums par mirdzaritmiju kā nopietnu insulta riska faktoru nemaz nemācīja. Kamēr nebija atklātas dažādas papildu izmeklēšanas metodes, mirdzaritmiju traktēja kā diezgan labdabīgu slimību,» saka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga. «Man kā ārstei ir ļoti svarīgi, ka, uzzinot kaut ko jaunu, mēs dalāmies šajā informācijā ar cilvēkiem, lai varētu pēc iespējas ātrāk atpazīt un novērst tik ļoti smagas un sarežģītas slimības, kāds ir insults.»
Kas tad tur mirdz
«Tur mirdz sirds priekškambari, saprotamākā valodā var to saukt arī par priekškambaru drebēšanu,» skaidro Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents docents Kārlis Trušinskis. «Normālā situācijā priekškambaru darbs ir sinhronizēts ar kambaru darbu, respektīvi, iztukšojas priekškambari, aizvada asinis uz kambariem un tālāk no kambariem uz visu organismu. Mirdzaritmijas gadījumā priekškambari dreb, haotiski raustās un tur rodas asins stāze - asinsrites palēnināšanas priekškambaros un trombu veidošanās risks, un draud insults, jo trombi var nonākt smadzenēs. Daudzi mirdzaritmijas pacienti jūt sirdsklauves, daži - elpas trūkumu, daži - sāpes krūtīs. Ja šāda aritmijas lēkme ir skārusi, tad steidzami jāvēršas pie sava ģimenes ārsta vai arī jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība - šajā gadījumā izsaukums būs pamatots. Taču ir arī cilvēki, kuri mirdzaritmiju nejūt. Lai to pamanītu, ieteicama regulāra sirdsdarbības novērošana, pārbaudot savu pulsu, kas ir viegli izdarāms katram pašam.»
Bieži paliek nediagnosticēta
«Pirms vairāk nekā septiņiem gadiem pie mums vērsās vairāki pacienti, kuriem bija noticis insults,» atceras pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa. «Daži no viņiem bija ratiņkrēslā, daži kliboja vai piedzīvoja citas pārvietošanās grūtības. Viņi teica, ka cieš no slimības, ko sauc par ātriju fibrilāciju, kas ir mirdzaritmijas oficiālais zinātniskais nosaukums. Tajā brīdī mēs pat nezinājām, cik šī slimība ir izplatīta un cik daudzus cilvēkus tā patiesībā apraud Latvijā. Precīzu statistiku nezinām arī šodien, bet pasaules dati liecina, ka aptuveni diviem procentiem no visiem iedzīvotājiem varētu būt šī slimība, un, ņemot to vērā, jāsecina, ka Latvijā ir ap 40 000 mirdzaritmijas pacientu, no kuriem lielākajai daļai slimība nav diagnosticēta, un vēl mazāk cilvēku saņem atbilstošu ārstēšanu. Kampaņas mērķis ir diagnosticēt šos pacientus, un visvieglāk to ir iespējams izdarīt, pārbaudot pulsu, jo to mēs katrs varam paveikt mājās. Bet vēl svarīgāk ir vērsties pie ārsta, lai laikus uzsāktu ārstēšanu.»
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai problēmai un iedvesmotu to risināt, biedrība sagatavojusi īpašu videoklipu, ko var noskatīties gan mājaslapā www.parsirdi.lv, gan sociālajos medijos.
Ceļš līdz insultam
Mums, cilvēkiem, kuri neorientējas medicīnas niansēs, nav viegli saprast mehānismu, kā no sirds «raustīšanās», ko var pat nejust, iespējams nonākt līdz tādam biedējošam notikumam kā insults. Ārsti skaidro, ka ir divi insulta veidi - hemorāģisks insults, kas ir saistīts ar galvas smadzeņu asinsvadu plīsumu, un išēmisks cerebrāls infarkts, kam pieskaitāms kardioembolisks insults, kad trombi no sirds ar asins plūsmu nonāk smadzenēs, tādējādi nosprostojot asinsvadu un radot išēmiju - kad asins plūsma ir nepietiekama, lai apmierinātu vielmaiņas vajadzības. Tieši ar mirdzaritmiju saistīts kardioemboliskais insults. «Ja runājam par pasaulē literatūrā pieejamiem datiem, tad kardioemboliski insulti veido 25-30% no visiem išēmiskiem insultiem. Insulta reģistra dati rāda, ka Latvijā ir 44-49% pacientu, kuriem ir kardioembolisks insults, kas nozīmē, ka acīmredzot mirdzaritmija ir viena no tām, kas novedusi šos pacientus līdz insulta vienībai,» saka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs profesors Andrejs Millers. «Insulta reģistra dati apliecina, ka teju puse no mirdzaritmijas pacientiem nav lietojuši medikamentus, kas novērš trombu veidošanos un līdz ar to arī insultu. Savlaicīga medikamentu, tajā skaitā antikoagulantu, lietošana kardiologu un ģimenes ārstu uzraudzībā var ievērojami samazināt pacientu grupu, kuriem ir kardioemboliskie insulti.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka insulta pacientu skaits pasaulē pieaug un katru gadu ar to saslimst 15 miljoni cilvēku. Viena trešā daļa no viņiem nomirst, bet vēl viena trešā daļa no šiem pacientiem kļūst par invalīdiem, kuriem nepieciešama ilgstoša rehabilitācija un sociālā aprūpe.
Mums jāatceras, ka insults ir nopietna, taču ārstējama slimība un ārstēšanas rezultāts ir atkarīgs no tā, cik ātri mēs rīkosimies, cik ātri pacients nonāks medicīnas iestādē, kur viņam var palīdzēt - kur ir insulta vienība. 3-4% insulta pacientu Latvijā saņem reperfūzijas terapiju smadzeņu asinsrites atjaunošanai. Eiropā šie skaitļi ir nedaudz labāki - reperfūzijas terapiju saņem aptuveni 10% insulta pacientu. Mūsu insulta vienība darbojas kopš 2009. gada, un šajā laikā mums ir bijis pietiekami daudz pacientu ar cerebrālu insultu, kuriem mēs esam varējuši palīdzēt un kuri ir izrakstījušies no slimnīcas ar labiem ārstēšanas rezultātiem. Pašlaik 62% no pacientiem ir izrakstīti ar minimālām invaliditātes pazīmēm, ir atgriezušie ģimenē, var veikt savas ikdienas aktivitātes, un ģimenes locekļi ir brīvi no slimnieku kopšanas un citiem rehabilitācijas pasākumiem. Šodien insulta ārstēšanā ir svarīga multidisciplināra pieeja, tajā iesaistīti neiroradiologi, laba sadarbība ir ar kardiologiem, pacientus ļoti detalizēti izmeklējam.»
Gan problēmas, gan panākumi
«Nav īsti labi salīdzināt, bet jāteic, ka insults ne par matu nav vieglāks vai labāks par vēzi. Ja mēs to varam noķert un saprast, cik liels ir risks mūsu sirdīm, tad mēs atbrīvojam no ļoti, ļoti lielām ciešanām veselu rindu cilvēku, kas pat nav tieši slimnieki, bet viņu bērni, mazbērni un pārējie radi,» atzīst Latvijas kardiologu biedrības prezidents profesors Andrejs Ērglis. «Lai gan medicīnā ir arī tādas lietas, kas mums neiet, es esmu ārkārtīgi priecīgs par ļoti daudz ko, kas tiešām iet: esam pabeiguši jauno slimnīcas sadaļu, celsim nākamo un esam kardioloģijā radījuši faktiski jaunu disciplīnu, kur es pat neticēju, ka tas ātri izdosies - tā ir kardioneiroloģija un arī kardioonkoloģija, jo onkoloģijā arī ir faktori, kas rada šos trombu veidošanās riskus un kur ir nepieciešama multidisciplināras komandas darbība. Mirdzaritmija patiešām ir ļoti bīstama lieta. Labā ziņa ir tā, ka mums ir iespēja gan diagnosticēt, gan ārstēt, gan novērst mirdzaritmijas izraisītas blaknes, līdz ar to mums būtu reāla iespēja novērst mirstību un cilvēku invalidizēšanu. Problēma ir tā, ka nepietiek līdzekļu, bet faktiski mūsu profesionalitāte un arī tautas gudrība ir pietiekami liela, lai mēs nākamajos 3-4 gados ļoti daudzas lietas varētu izdarīt fenomenālā veidā. Ja kāds saka, ka Latvijā nekas netiek darīts, tad padomājiet: mums pašreiz ir vairāk nekā seši procenti, 104 000 cilvēku, kuri ir vecāki par 80 gadiem. Pirms 20 gadiem, kad valstī bija daudz vairāk iedzīvotāju, vecāki par 80 gadiem bija ap 50 000. Tas ir milzīgs panākums, un mēs nedrīkstam apstāties, tādēļ aicinu valdības, kas nāks, nevis taisīt revolūcijas, bet izvētīt to, kas mums ir, un pastiprināt daudzas lietas, kas mums faktiski ir jādara. Mēs esam uz pareizā ceļa. Ir diezgan vieglprātīgi, ja cilvēki domā, ka var mainīt veselības aprūpes sistēmu, kā ienāk prātā, un ka tur var eksperimentēt - tur nedrīkst eksperimentēt.»
«Man šķiet, ka faktiski insulta dēļ cilvēks riskē zaudēt pašu svarīgāko - tā ir neatkarība, un tas ir diezgan nopietni,» norāda K. Trušinskis. «Aptaujās ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs cilvēki ir atzinuši, ka reizēm pat nebaidās tik ļoti no nāves, cik no tā, ka vairs nevarēs, piemēram, nopļaut mauriņu, saklāt gultu, satikties un spēlēties ar mazbērniem. Jāatzīst, ka pēdējais gads ir bijis liels izrāviena gads. Lai vai kā ārstiem pārmet saistību ar farmācijas firmām, ir jāsaprot, ka tad, kad kāds no mums vai mūsu piederīgiem saslimst, sarunā ar ārstu ļoti bieži izskan jautājums: vai ir zāles šajā situācijai? Pēdējā laikā ir atrasti līdzekļi mirdzamitmijas medikamentu kompensācijai. Bet būtiski ir arī veicināt pacientu izpratni par šo slimību. Skaidrs, ka pacientu atbildība par savu veselību ir temats, par ko runāt un runāt, un faktiski ar to daudz kas sākas un beidzas.»
Galavārds pieder pašiem
«Nav nekā svarīgāka kā informēt un mācīt pacientus par riska faktoriem,» saka veselības ministre Anda Čakša. «Latvija diemžēl joprojām izceļas ar diviem smagiem rādītājiem - viens ir mirstība sirds asinsvadu slimību jomā, un otrs ir situācija onkoloģijā, abās šīs lietas ir bijušas prioritāte Veselības ministrijai, kuras iniciatīvas pēdējos divos gados lielā mērā ir pievērstas slimību profilaksei vai agrīniem simptomiem - gan runājot par onkoloģijas zaļo koridoru, gan par kardiovaskulārajiem riska faktoriem. Veseliem cilvēkiem jāmācās atpazīt riska faktorus, lai tos novērstu, bet agrīnās pazīmes jāzina, lai sāktu laikus ārstēties un mācītos, kā ar slimību sadzīvot, kā padarīt savu dzīvi kvalitatīvāku un nekļūt nebrīviem. Es aicinātu aizvien vairāk iesaistīt pacientus lēmumu pieņemšanā un saprašanā, ka veselība ir viņu rokās. Mēs, ārsti, esam blakus, lai palīdzētu atklāt šos faktorus un vēlāk novērst, lai palīdzētu iedot pareizos instrumentus, kā nesaslimt vai kā sadzīvot ar savu slimību, bet lēmumus var pieņemt tikai katrs pats, un tikai katrs pats var mainīt savu dzīvesveidu - sākt vienu stundu pastaigāties, atcerēties, ka ir jāizmēra asinsspiediens un jālieto veselīgāks uzturs.»
Der zināt:
* pulsu var sataustīt, viegli uzspiežot uz apakšdelma pie īkšķa pamatnes vai kakla sānu daļā
* mērījumu ērti veikt no rīta pēc pamošanās
* pulsa pārbaudi neveic tūlīt pēc fiziskas slodzes vai pēc lieliem satraukumiem
* parasti pietiek ar pusminūti ilgu pulsa novērošanu
* normāls pulsa biežums ir aptuveni līdz 70 sitieniem minūtē
* lai izvērtētu biežumu un ritmu, var orientēties pēc pulksteņa ar sekunžu rādītāju - ja pulss aptuveni sakrīt ar pulksteni, tad viss kārtībā
* ir vērts pārbaudīt pulsu, ja ir slikta pašsajūta, piemēram, trūkst elpas, jo reizēm tā var būt saistīta ar aritmiju un pārsitieniem
