Ko darīt, ja pārņem neatturama kāre pēc saldumiem?

Sarunu valodā cukuru par balto indi dēvē jau labu laiku, un ir arvien vairāk zinātnisku pierādījumu tam, ka šāds apzīmējums ir pelnīts. Ierobežot cukura daudzumu uzturā ir viens no biežāk dzirdētajiem veselīga dzīvesveida ieteikumiem. Bet ko darīt, ja pārņem neatturama kāre pēc saldumiem?

Cilvēki, kuriem šī problēma ir raksturīga, labi zina, ka ir brīži, kad kāre pēc saldumiem kļūst stiprāka par ģimenes ārsta, kardiologa, endokrinologa vai uztura speciālista argumentiem, neattur arī tuvinieku atgādinājumi un pat paša veselais saprāts.

Nepārvarama kāre pēc vienkāršajiem ogļhidrātiem rodas tad, kad asinīs krītas cukura līmenis. Smadzenēm nepietiek «degvielas», tās automātiski pārslēdzas uz gribasspēka trūkuma režīmu un izmisīgi sāk meklēt kādu enerģijas avotu. Ātri izmantojamie ogļhidrāti sniedz acumirklīgu apmierinājumu, taču ne uz ilgu laiku. Un viss sākas no gala.

Pārslogots aizkuņģa dziedzeris

Ogļhidrāti organismā tiek sašķelti līdz glikozei, kas nonāk asinīs un ir galvenais enerģijas avots smadzenēm un muskuļiem. Paaugstinoties glikozes jeb, kā parasti sakām sadzīvē - cukura, līmenim asinīs, aizkuņģa dziedzeris sāk ražot insulīnu. Šo hormonu dēvē par atslēgu, kas atver šūnas un ļauj glikozei tajās iekļūt. Normāla insulīna produkcija visas dienas gaitā nodrošina optimālu glikozes līmeņa kontroli. Neveselīgs dzīvesveids, tostarp aizraušanās ar «ātrajiem» ogļhidrātiem - saldiem ēdieniem un dzērieniem - noved pie tā, ka cukura līmenis asinīs svārstās. Tas rada aizkuņģa dziedzerim pārmērīgu slodzi, un insulīnam kļūst arvien grūtāk nonākt šūnās. Cukura līmenis asinīs paaugstinās, bet enerģijas līmenis organismā, gluži otrādi, pazeminās. Šādu vielmaiņas traucējumu dēļ pakāpeniski attīstās insulīna rezistence jeb nejutīgums, kas var izraisīt jaunas veselības problēmas, piemēram, otrā tipa cukura diabētu, kas negatīvi ietekmē arī cilvēka ķermeņa masu, asinsriti, garastāvokli un daudzas organisma funkcijas.

Nestabila cukura līmeņa izpausmes:

* nespēks un nogurums pēcpusdienās

* liela tieksme pēc saldumiem

* izsalkums jau 1-2 stundas pēc ēdienreizes

* straujas garastāvokļa svārstības

* lieko tauku uzkrājumu veidošanās vēdera apvidū

* grūtības atbrīvoties no liekā svara

Soļi cukura līmeņa stabilizēšanai:

* ievērot regulāras ēdienreizes

* turēt pa rokai veselīgus produktus, ja sagribas ātri uzkost

* kombinēt ogļhidrātus ar olbaltumvielām un taukiem

* ēst šķiedrvielām bagātus produktus - augļus, dārzeņus, pilngraudu produktus, pākšaugus

* pēc iespējas izvairīties no produktiem ar augstu glikēmisko indeksu (piena šokolāde, cepumi, saldie gāzētie dzērieni, baltmaize, apaļgraudu baltie rīsi, konfektes, augļu sula)

* nodarboties ar fiziskām aktivitātēm

Glikozes līmeņa mērīšana

Pazīmes, kas var liecināt par nestabilu cukura līmeni asinīs, prasa uzmanību un obligātu konsultāciju pie ārsta, jo cilvēks pats tās ne vienmēr prot pareizi interpretēt. Cukura diabēta pacientiem dažas no šīm pazīmēm var liecināt par pazeminātu glikozes līmeni asinīs - hipoglikēmiju. Šādos gadījumos jārīkojas pēc ārsta ieteikumiem. Tāpat dažas no šīm pazīmēm var parādīties cilvēkiem, kuri krasi samazina uzņemto kaloriju daudzumu, lai atbrīvotos no liekā svara - arī viņiem būtu lietderīgi saņemt ārsta vai uztura speciālista ieteikumus par to, kā mazināt svaru, tomēr neatkāpjoties no sabalansēta uztura principiem.

Periodiski noteikt glikozes līmeni asinīs vajadzētu ikvienam. Šis mērījums prasa mazu pilīti asiņu un 30 sekunžu laika, bet sniedz pietiekami daudz informācijas. Cilvēks var sev izdevīgā laikā aiziet kaut vai uz kādu aptieku, kur piedāvā šo izmeklējumu. Ja glikozes līmenis asins plazmā tukšā dūšā ir 7 milimoli litrā vai lielāks, ir pamats aizdomām par cukura diabētu. Tāpat arī tad, ja pēc ēšanas pagājušas divas stundas, bet glikozes līmenis asinīs ir 11,1 milimols litrā vai lielāks. Tas nenozīmē, ka jākrīt izmisumā, bet noteikti jādodas pie ģimenes ārsta, lai kārtīgi izmeklētos.

Ja trūkst mikroelementa hroma

Viens no faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt insulīna izmantošanu organismā, ir mikroelementa hroma nepietiekamība. Hroms palīdz insulīnam pārnest glikozi no asinīm uz galvas smadzeņu, muskuļu un citu audu šūnām, nodrošinot efektīvu izmantošanu. Ja hroma trūkst, glikozes transports ir traucēts, šūnām nepietiek enerģijas, tāpēc rodas neremdināma izsalkuma sajūta un tieksme pēc saldumiem. Kā rāda zinātnisko pētījumu rezultāti, šāda situācija ietver divus riskantus aspektus: pirmkārt, intensīvāk sāk veidoties tauku nogulsnējumi, otrkārt, pakāpeniski attīstās metabolais sindroms. Saskaņā ar Starptautiskās Diabēta federācijas kritērijiem, metabolais sindroms ietver sevī faktorus, kas palielina gan cukura diabēta, gan sirds slimību risku. Viens no komponentiem ir palielināts vidukļa apkārtmērs - lielāks par 94 cm vīriešiem un lielāks par 80 cm sievietēm. Par metabolā sindroma diagnozi ir runa tad, ja vienlaikus konstatē vēl divus no pārējiem kritērijiem: triglicerīdu līmenis asinīs lielāks par 1,7 milimoliem litrā, augsta blīvuma («labā») holesterīna līmenis zemāks par 1,03 mmol/l vīriešiem un par 1,29 mmol/l sievietēm; asinsspiediens, nelietojot medikamentus, lielāks par 135/85 mmHg; cukura līmenis tukšā dūšā augstāks par 5,6 mmol/l.

Otrā tipa cukura diabēta pacientiem, kuriem konstatē nepietiekamu hroma daudzumu asins serumā, varētu būt grūtāk kontrolēt glikozes līmeni asinīs un arī samazināt lieko ķermeņa masu.

Hroma funkcijas organismā:

* sekmēt efektīvu insulīna darbību

* veicināt glikozes nonākšanu nervu šūnās, muskuļu šūnās un citos audos

* palīdzēt izsalkuma sajūtas kontrolē

* veicināt taukvielu, olbaltumvielu un ogļhidrātu vielmaiņu

Hroms pārtikas produktos

Lai uzņemtu hromu ar uzturu, ieteicami brokoļi, vīnogu sula, gliemenes, rieksti, rozīnes, atsevišķas sarkanvīna šķirnes, tītaru krūtiņas, pupiņas un citi produkti. Taču hroma koncentrācija tajos nav īpaši liela. Līdz 50 gadu vecumam hroma ieteicamā dienas deva ir 35 mikrogrami vīriešiem un 25 mikrogrami sievietēm, bet pēc 50 gadu vecuma - attiecīgi 30 un 20 mikrogrami. Jo vairāk cukura un rafinēto ogļhidrātu cilvēks lieto, jo lielāka ir varbūtība, ka organismam trūkst hroma. Saldu un rafinētu produktu ēšana var sekmēt pastiprinātu hroma izvadīšanu no organisma ar urīnu.

Cilvēkiem, kuri neievēro veselīga un sabalansēta uztura principus, cieš no lielā svara un nestabila cukura līmeņa asinīs, ir lietderīgi uzņemt hromu papildus, lietojot speciālos hroma produktus, kas nopērkami aptiekās.