Noderīgi: Veselīgas dusmošanās stratēģijas

Dusmas bieži liek pieņemt nepareizus lēmumus un izposta attiecības. Taču dusmoties, tāpat kā kļūdīties, ir cilvēcīgi. Tautā mēdz teikt, ka dusmas skādē skaistumam. Bet tas nav viss – dusmas var kaitēt arī veselībai, turklāt vienlīdz liela skāde var celties gan tiem, kuri noraujas un eksplodē, gan tiem, kuri krāj dusmas sevī.

Kā tikt galā ar saniknotu līdzcilvēku? Būtu jau labi, ja varētu viņu vienkārši ignorēt vai aizsūtīt kaut kur tālu projām, bet diemžēl jums jāuzturas vienā telpā un pat jāsadarbojas. Kas zina, varbūt tieši tu pats esi devis iemeslu viņa dusmām. Dabiska reakcija būtu aizstāvēšanās, bailes vai atbildēšana ar tādām pašām dusmām, bet neviena no šīm stratēģijām nav efektīva. Te būs daži paņēmieni, kas varētu darboties.

Ja cits dusmojas uz tevi

* Dari saniknotajam cilvēkam zināmu, ka tu esi ievērojis viņa sarūgtinājumu. Par to jārunā, pat ja dusmu cēlonis ir acīm redzams, turklāt jārunā ļoti konkrēti. Nevis: «Es saprotu, kā tu jūties», bet: «Es zinu - tu esi dusmīgs par to, ka draudzene neatbild uz taviem zvaniem.» Vai arī: «Tu niknojies, ka es izdzēru pēdējo tēju, vai ne?» Kad cilvēks ir dusmīgs, viņam vienalga, ko saprot vai nesaprot citi, tādēļ ir veltīgi stāstīt, ka arī tu kādreiz esi juties līdzīgi.

* Pavaicā saniknotajai personai, ko tā sagaida tieši no tevis. Var jautāt - kā es varu tev palīdzēt, ko tu vēlētos, lai es daru? Būdami sadusmoti, cilvēki uztver situāciju (un reizēm arī visu pasauli) kā netaisnīgu. Dažkārt dusmas ceļas no šķietama sīkuma - ir piemirsusies vārdadiena vai kāds nejauši saplēsis otra iemīļoto krūzīti, kādreiz tām pamatā ir nopietnāka problēma - darba zaudējums, šķiršanās, nejauka slimības diagnoze u.c. Tavs konkrētais jautājums liks cilvēkam padomāt un pārtraukt niknos runas plūdus, kur visu laiku maļ vienu un to pašu.

* Piedāvā savu palīdzību vai arī skaidri pasaki, ka tu negrasies iesaistīties. Piemēram: «Es pazīstu kādu labu ārstu, kurš varētu tev palīdzēt - vai gribi, lai es viņam piezvanu?» Ja tu pats esi izraisījis cilvēka dusmas un saproti, ka tām ir savs pamats, nekavējies atvainoties. Teiksim: «Piedod, es nezināju, ka šī ir pēdējā tējas paciņa. Aiziešu nopirkt jaunu.» Ja tu nejūties vainīgs un neuzskati par savu pienākumu kaut kā palīdzēt vai arī neko lietas labā nevari darīt, tad tā arī saki: «Es zinu, ka tu esi ļoti dusmīgs par to, ka priekšniecība piešķīra prēmiju citam, nevis tev, bet diemžēl es tur neko nevaru darīt.» Ir arī situācijas, kad palīdzēt niknajam līdzcilvēkam būtu tavos spēkos, bet tas izjauktu paša plānus, kas tev ir svarīgi, - tad tā arī saki. Noteiktība nāks tikai par labu.

* Nospraud savas iecietības robežas. Tuvam cilvēkam var bez aplinkiem sacīt: «Jā, tu esi nikns, taču beidz izgāzt savas dusmas uz mani!» Ja runa ir par priekšnieku, sadarbības partneri vai klientu, pamēģini mierīgā tonī pateikt: «Es labprāt gribētu uzzināt jūsu viedokli, bet tas nav iespējams, ja jūs visu laiku kliedzat.» Vai arī: «Es redzu, ka esat ļoti dusmīgs uz A, taču, ja vēlaties par to runāt ar mani un cerat, ka palīdzēšu situāciju atrisināt, tad beidziet uzbrukt man.» Bet, ja brēkšana turpinās, vienkārši pārtrauc sarunu. Ar sadusmotu cilvēku nav vērts uzsākt nekādas diskusijas.

* Pieņem, ka šis cilvēks ir darījis, ko spējis, lai nekļūtu nikns, bet viņš vienkārši citādi nevar. Varbūt viņam ir bijusi smaga darba diena, nesaskaņas privātajā dzīvē vai noticis kāds pārpratums, un visa šī plosīšanās ir veids, kā viņš cenšas ar to tikt galā. Paturi prātā, ka tu tur neesi vainīgs. Reizēm gan šķiet, ka iziešanai no rāmjiem nav nekāda attaisnojuma, un gribas līdzīgā veidā reaģēt pretī, bet tas situāciju nepadarīs labāku. Turpretī mazliet iejūtības un sapratnes nāks par labu ja ne viņam, tad vismaz tev pašam. Ir izpētīts, ka šāda rīcība vājina smadzeņu elektriskos signālus, kas kalpo par palaidējmehānismu negatīvajām emocijām, kuras rodas, redzot niknu seju. * Pieņem, ka arī tu esi darījis, ko varējis, lai tiktu galā ar šo situāciju. Iespējams, ka saniknotais draugs vai kolēģis vēlētos, lai tu viņam palīdzi daudz vairāk, bet, ja tev ir jādara kas svarīgāks, tad nekautrējies to atzīt. Draudzene varbūt gribētu, lai tu visu dienu sēdi līdzās un klausies, kāds briesmonis ir viņas šķirtais vīrs, bet tāpēc jau viņš nekļūs jaukāks. Un tāpēc tu nebūsi labāks draugs, ja tomēr klausīsies. Nevajag uzņemties to, kas nav tavos spēkos, jo beigās tu pats sāksi justies dusmīgs un bezspēcīgs.

* Mēģini pajokot. Humors bieži mazina sasprindzinājumu. Tikai uzreiz jābrīdina - nejoko par pašu saniknoto cilvēku, nesmejies par viņu. Taču vari jokot pats par sevi vai par situāciju, kas radījusi šos dusmu izvirdumus.

Ja tu dusmojies uz citiem

* Eksplozīvas dusmas. Ja tu vēlreiz atstāsi neizmazgātu krūzi, es no tevis aiziešu!

Ieteicams pagaidīt un paklusēt vismaz tik ilgi, līdz spējais dusmu vilnis pāriet. Tas ilgst tikai divas sekundes, un pēc tam jau ir grūti turpināt dusmoties.

* Sarkastiskas dusmas. Cik jauki, mani mīļie, ka jūs aizmirsāt manu dzimšanas dienu - tagad es varu uzskatīt, ka tā nemaz nav pienākusi, un justies par gadu jaunāka!

Sarkasms ir pasīvi agresīvs komunikācijas veids. Labāk vienkārši paskaidro, ka tuvinieku nevērība tevi ir sarūgtinājusi un tu patiešām priecātos, ja viņi būtu uzmanīgāki. Runā tieši un nepārprotami. Sarkasms neiedarbojas uz bērniem - viņi to nesaprot.

* Izvairīgas dusmas. Nekas, viss kārtībā, būs jau labi...

Daudziem cilvēkiem mācīts, ka izrādīt dusmas nav pieklājīgi. Bet dusmām ir savs uzdevums - signalizēt, ka radusies problēma, kas prasa risinājumu. Neizliecies, ka viss kārtībā, un arī nemeklē nezin kādus vārdus. Saki: «Zini ko? Tā darīt nav labi.»

* Agresīvi pasīvas dusmas. Ai! Es nemaz neievēroju, ka tu gribi braukt uz veikalu, un jau paguvu nolikt mašīnu garāžā...

Konfrontācija tev nepatīk vai arī nav dūšas atklāti paust savu noskaņojumu, tomēr gribas kaut kā sariebt tam, kurš tevi sadusmojis. Ieteikums: atļaujies kādreiz dusmoties. Saņem drosmi un pasaki viņam, kas tevi neapmierina. Varbūt viņš to pat nenojauš.

* Dusmas, kas kļūst par paradumu. Es esmu tik nogurusi, bet jūs man vēl pieprasāt vakariņas! Gatavojiet paši!

Zinot, ka tu kuru katru brīdi vari eksplodēt, ģimenes locekļi, draugi un kolēģi cenšas tevi neprovocēt vai sāk mazāk kontaktēties. Cita starpā tas tev ir arī veids, kā izvairīties no pienākumiem. Tā var turpināties ilgu laiku. Parakņājies sevī un atbildi godīgi: kas ir dusmu īstais cēlonis - vai tiešām tikai tas, ka ģimene prasa vakariņas?

Paņēmieni, ka tikt galā ar dusmām:

* Izkratīt sirdi. Dusmu radīto spriedzi var mazināt, izstāstot par savām izjūtām draugam vai tuviniekam. Ja nav neviena, kam uzticēties, var stāstīt arī sev pašam.

* Dziļi elpot. Ieteicams desmit reižu ļoti dziļi ieelpot - tas veicina asiņu bagātināšanos ar skābekli un intensīvāku serotonīna un tamlīdzīgu vielu cirkulāciju, kas palīdz pārvarēt stresu.

* Pierakstīt. Ir vērts savas izjūtas uzlikt uz papīra. Ja bieži izejat no rāmjiem, varat ieviest īpašu «dusmu dienasgrāmatu», kurā pierakstīt, kad, kādos apstākļos un par ko dusmojaties - tas ļaus labāk saprast un iepazīt sevi un būs vieglāk tikt ar dusmām galā.

* Staigāt. Japāņu zinātnieku pētījumā, kurā piedalījās sievietes, konstatēts, ka, staigājot vismaz vienu stundu katru dienu mēnesi no vietas, dusmu un agresijas līmenis pazeminās par 15%.

Aforismi par dusmām:

Ja esi sadusmots, skaiti līdz desmit, pirms sāc runāt. Ja esi ārkārtīgi sadusmots, skaiti līdz simtam.

Tomass Džefersons (1743-1826), ASV prezidents

Ja esi sadusmots, skaiti līdz četri, ja esi ārkārtīgi sadusmots - nolamājies.

Marks Tvens (1835-1910), amerikāņu rakstnieks

Bīsties no pacietīga cilvēka dusmām.

Džons Draidens (1631-1700), angļu rakstnieks

Labākais līdzeklis pret dusmām ir atlikt tās uz vēlāku laiku.

Seneka (4 p.m.ē.-65), sengrieķu filozofs

Kad ieraudzīju, ka tas zellis sabuktējis mana auto spārnu, es viņam teicu, lai viņš vairojas un augļojas. Tikai citiem vārdiem.

Vudijs Allens (1935), amerikāņu aktieris, režisors

Pirmais cilvēks, kurš nemeta akmeni, bet nolamājās, radīja civilizāciju.

Zigmunds Freids (1856-1939), austriešu psihiatrs