Jauns skandāls par mirušam cilvēkam bez tuvinieku informēšanas izņemtiem iekšējiem orgāniem apliecina, ka transplantāciju jomā Latvijā patiešām pastāv problēmas. Uzraudzības dienestiem un tiesībsargājošajām institūcijām jau 2016. gada vasarā ziņots par Stradiņa slimnīcas necaurspīdīgu darbību nieru transplantācijas jomā.
Ziņotājs toreiz bija Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls. Viņš vērsās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, KNAB un Veselības inspekcijā par riskiem un problēmām slimnīcas darbībā. Tajā pašā dienā, kad jaunās veselības ministres Andas Čakšas uzdevumā viņam tika izteikta neuzticība. Galvenais iemesls Štāla atlaišanai bija ar slimnīcas pārbūvi saistītās politiskās rebes, taču gan jau savu lomu nospēlēja arī šajā iesniegumā minētie fakti, kas atklāja slimnīcas darbības aizkulises.
Veicot datu analīzi par 2015. un 2016. gadu, konstatēts, ka 2015. gadā 13 gadījumos un 2016. gadā četros gadījumos nieru transplantācija veikta trešo valstu pilsoņiem, izmantojot Latvijas donororgānu.
Orgānus dāvā ārzemniekiem
Iesniegumā uzrādītas vairākas problēmas, kas «tiešā veidā veicina korupcijas riskus slimnīcā». Pacientu plūsmas necaurskatāmība, paviršs ārstniecības personāla darbs ar dokumentāciju, darba laika neievērošana no ārstu puses, problēmas slimnīcas iepirkumos un visbeidzot necaurspīdīga darbība nieru transplantācijas jomā. Šis pēdējais jautājums nule nonācis aizejošās valdības un jaunās Saeimas rūpju lokā, jo Latvijai jāizpilda Eiropas Padomes konvencijas normas par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību. It kā formalitāte. Taču Štāla iesniegums liecina, ka, iespējams, problēmas transplantācijas jomā patiešām pastāv:
«Veicot datu analīzi par 2015. un 2016. gadu, konstatēts, ka 2015. gadā 13 gadījumos un 2016. gadā četros gadījumos nieru transplantācija veikta trešo valstu pilsoņiem, izmantojot Latvijas donororgānu. Ievērojot minēto, esmu uzdevis ieplānot un uzsākt slimnīcā veikto transplantāciju procesa auditu, lai izvērtētu šādas rīcības tiesiskumu (Latvijas valsts donoru orgānu transplantēšana trešās valsts pilsonim iespējama tikai tad, ja donororgāns nav atbilstošs nevienam Latvijā rindā gaidošajam), kā arī 2016. gada rudenī bija plānots pilnībā reorganizēt slimnīcā veikto transplantāciju procesu, padarot to caurspīdīgu un izsekojamu, kā arī nodrošinot pietiekamu uzraudzību no slimnīcas puses, lai izslēgtu jebkādas aizdomas par donoru orgānu tirdzniecību vai citiem riskiem transplantācijas procesā.»
Izņēma nieres un liesu
Iepazīstoties ar bijušā valdes locekļa atklāsmēm, Neatkarīgā vēlējās saņemt detalizētāku informāciju no slimnīcas. Datus par pēdējo desmit gadu laikā veiktajām nieru transplantācijām. To skaitu, izmaksām un - pats galvenais - sadalījumu pēc piederības Latvijas rezidentiem un nerezidentiem. Respektīvi, vai un cik Latvijas iedzīvotāju ziedotie orgāni tiek atdāvināti ārzemniekiem. (Te jāpaskaidro, ka cilvēka orgānu tirdzniecība ir aizliegta, un nav ziņu, ka Latvijā pastāvētu melnais orgānu tirgus.) Taču pusmēneša laikā informācija tā arī nav sniegta. Vispirms preses dienests prasītos datus solīja atsūtīt tajā pašā dienā. Pēc tam tika pavēstīts, ka «sakarā ar milzīgu darba apjomu gada beigās» slimnīca nevar nodrošināt atbildes uz jautājumiem. Vēl pēc nedēļas tika piedāvāta intervija klātienē, un beigās arī šis piedāvājums nez kur izčibēja.
Tikmēr publiskajā telpā ar jaunu sparu uzvirmojušas diskusijas par transplantāciju ētiku, jo laikraksts Latvijas Avīze nopublicējis sāpīgu stāstu par māti, kuras dēlam bez saskaņošanas ar viņu tika izņemtas abas nieres un liesa. Dēlam ar cirvi tika iecirsts galvā un iestājusies smadzeņu nāve. Vairākas dienas viņš netika atvienots no aparātiem, un mātei netika atklāts, kādēļ. Tikai pēc diviem gadiem, lasot krimināllietas materiālus, viņa uzzinājusi, ka slimnīcā dēlam izņemti orgāni. Faktiski mediķi no viņas to noslēpa. Likumīgi.
Pieņemt zināšanai
Šis ir viens no riskiem transplantācijas sistēmā, ka orgānu izņemšana notiek pret cilvēka vai viņa nāves gadījumā pret tuvinieku gribu, un ko prasa sakārtot Eiropas Padomes konvencija. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvijas gadījumā tiesiskais regulējums ir divdomīgs. Ja cilvēks savas dzīves laikā to nav aizliedzis, tiek pieņemts, ka viņš piekrīt orgānu izmantošanai transplantācijas nolūkos. Taču būtiska nianse - miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu transplantācijai donora nāves gadījumā drīkst izdarīt, ja tuvākie piederīgie līdz audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam nav rakstveidā informējuši ārstniecības iestādi par aizliegumu izmantot mirušā audus un orgānus pēc nāves. Taču tuvinieki nevar saskaņot vai nesaskaņot orgānu ziedošanu, ja viņiem par nāvi netiek paziņots. Tātad normatīvajos aktos nav paredzēta kārtība, kādā piederīgie var īstenot savas likumā paredzētās tiesības.
Vēl cits jautājums, kā darbojas Latvijas iedzīvotāju ziedoto nieru izdalīšanas sistēma. Kā ārzemnieki tiek pie latviešu orgāniem. Bijušā slimnīcas valdes locekļa Normunda Štāla vēstījums nebija tik konkrēts, lai tiesībsargājošās iestādes sāktu padziļināti pētīt šo lietu, un arī sarunā ar Neatkarīgo konkrēti nelikumību un orgānu tirdzniecības piemēri neizskanēja. Tāpēc likumsakarīgs šķiet KNAB toreizējais lēmums - informāciju pieņemt zināšanai.
