Laužam mītus par gripu! TOP 6 mīti un to patiesība
 
©Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency

Lai izvairītos no gripas, vispirms jāpasargā sevi no nepareiziem priekšstatiem par šo lipīgo vīrusu infekciju, kas ik gadu aukstajos mēnešos cilvēkiem atņem ne vien darbaspējas, bet pat dzīvības. Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis skaidro biežākos mītus par gripu.

Mīts Nr. 1

“Lai nesaslimtu ar gripu, pietiek ar stipru imunitāti”

“Lielāka daļa cilvēku ir uzņēmīgi pret gripas vīrusiem neatkarīgi no tā, cik stipra vai vāja ir vispārējā imunitāte. Svarīga ir specifiskā imunitāte, kas izstrādājas pret attiecīgo gripas vīrusu pēc gripas izslimošanas vai pēc vakcinācijas. Ja cilvēks sastopas ar jaunu gripas vīrusa paveidu, pastāv liels risks saslimt. Gados, kad parādās pavisam jauns gripas vīruss, ko vēl sauc par pandēmisko, slimo daudz vairāk cilvēku,” uzsver Dumpis.

“Ja cilvēks domā - Es nesaslimšu ar gripu, jo uzņemu vitamīnus un sportoju, tad viņam jāzina - tas nestrādā”. Saslimšanu vai nesaslimšanu vairāk ietekmē specifiskā imunitāte un cilvēka ģenētiskās īpašības, kā arī saslimšanas risku palielina stress, nogurums, neizgulēšanās, nesabalansēts uzturs, organisma pārkaršana un atdzišana. Savukārt gripas smagumu nosaka vairāki faktori, t.sk. arī organisma atbildes reakcija. “Ir gadījumi, kad tieši spēcīgas imunitātes dēļ organisms “pārāk aktīvi” reaģē uz gripas vīrusu un iekaisuma procesi rada izteiktākus gripas simptomus, līdz ar to saslimšana norit smagākā formā. Taču parasti šajos gadījumos, tieši pateicoties stiprai imunitātei, pacients veiksmīgi izveseļojas”, skaidro Dumpis.

 
Turpinājumu lasi nākošajā lapā