Kā māca tautas gudrība - cāļus skaita rudenī jeb patieso rezultātu var izvērtēt tikai pēc laika. Šo teicienu viegli var pielāgot ādai, tās veidojumiem - tikai vasarai beidzoties, kad āda lēnām atgūst savu dabīgo krāsu un izskatu, var sākt izvērtēt ādas stāvokli. Tāpēc, iestājoties rudenim, ir ieteicams apmeklēt dermatologu un noskaidrot, vai vasara (saules stari, karstums) ir nesušas kādas sekas un nepieciešamības gadījumā ar tām cīnīties.
Ādas vēzis Latvijā ierindojas pirmajā vietā no visiem ļaundabīgajiem audzējiem, kā arī saslimstība ar ādas vēzi ik gadu pieaug. Viena no agresīvākajām ādas vēža formām ir melanoma, arī tās skaits ik gadu palielinās. Melanoma sākumā var būt kā neliels brūns punktiņš un tikai 20% gadījumu tā izveidojas uz iepriekšējas dzimumzīmes. Jāpiemin arī būtisks fakts, ka agrīnā formā var nebūt neviena no zināmām ABCDE pazīmēm (A - veidojuma forma kļūst asimetriska, B - nelīdzenas un ievilktas veidojuma malas, C - veidojums iegūst vairākas krāsas: gaiši brūna, brūna, tumši brūna, melna, zila, balta un sarkana, D - pieaug veidojuma izmērs, E - veidojums kļūst piepacelts virs ādas virsmas). „Sākotnēji tikai dermatologs ar dermatoskopa palīdzību spēs noteikt vai veidojums ir ļaundabīgs, tāpēc pat vismazāko šaubu gadījumā, vizīti pie dermatologa atlikt nedrīkst”, uzsver dermatologs Raimonds Karls.
Ierastajai klasiskajai dermatoskopijas metodei ir klāt nākusi arī jauna, mūsdienīga iespēja - digitālā metode ādas veidojumu diagnosticēšanai. Tā ļauj izveidot kopējo ķermeņa dermatoskopiju ar fotogrāfijām, kas izveido pilnas informācijas atsevišķu failu jeb ādas pasi pacientam. Šī metode dod iespēju automātiski salīdzināt (pirms/pēc) dinamiku noteiktā laika perioda. Dermatoloģe Evita Jakušonoka: „Ādas pase ir lielisks veids kā izsekot līdzi iespējamām izmaiņām ādas veidojumos, lai pēc iespējas ātrāk atklātu ļaundabīgu veidojumu. Mūsdienu tehnoloģijas spēj diagnosticēt ādas vēzi jau daudz agrīnākās stadjās, kā arī uzākt savlaicīgi ārstēšanu, neatstājot ietekmi uz dzīvildzi.”