Noskaidro, kādas ir izplatītākās traumas rudenī

© pixabay.com

Rudens sezonas rītos un vakaros, jo īpaši pēc pārejas uz ziemas laiku, kad vakari ātrāk kļūst tumši, dodoties ikdienas gaitās, papildu uzmanība jāpievērš tam, kur likt soli. Pērn, laika periodā no novembra līdz februārim - apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) atlīdzībās par nelaimes gadījumos gūtajām traumām izmaksājusi vairāk nekā 337 000 eiro. Lai gan tumsa daudziem saistās ar tajā uzglūnošām briesmām, piemēram, negodprātīgu cilvēku rīcību, atlīdzību pieteikumu raksturs liecina, ka biežāk negadījumu cēlonis ir pašu neuzmanīgā rīcība. Tumšajā laikā cilvēki nepamana šķēršļus vai potenciāli bīstamas situācijas - stabus un bedres, slapjas lapas vai apledojušu ietvi.

“Rudens sezonai raksturīgas traumas, kas gūtas tumšo, mitro laikapstākļu dēļ. Oktobrī saņemti teju 200 atlīdzības pieteikumi par nelaimes gadījumiem. Cilvēki rītos un vakaros steidzas, lai ātrāk nokļūtu mājās, kā arī paļaujas uz to, ka ierastais maršruts jau zināms. Diemžēl tumšais laiks ir mānīgs, un līdz ar to rudens mēnešos apdrošinātāji bieži sastopas ar situācijām, kad cilvēki traumas guvuši, “saskrienoties” ar dažādiem objektiem, aizķeroties un paklūpot, paslīdot slapjās lapās, dubļos vai uz mitra bruģa,” stāsta Sandra Pietkēviča, BALTA personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja, norādot, ka jāuzmanās arī mājas apstākļos - traumas nereti tiek gūtas arī nepietiekami apgaismotās kāpņutelpās vai pagalmos.

Pārsistas uzacis, lūpas un pieres, kājas saišu sastiepumi, ribu lūzumi un citas nepatīkamas diagnozes raksturo biežākās traumas, kas tiek gūtas, tumsā atsitoties pret kāpņu margām, neaizvērtām durvīm, uzkāpjot dažādiem priekšmetiem uz ietves, aizķeroties aiz ietvju apmalēm, nepamanot bedres, akmeņus un citus negludumus uz ielas.

Pēdējiem gadiem arī raksturīga jauna tendence - bieži vien traumas tiek gūtas, ļaujoties mūsdienu kārdinājumam - iegrimšanai mobilā telefona ekrānā.

“Nopietna problēma, ar kuru saskaramies gadu no gada, ir bezatbildīga attieksme pret atstarotājiem gada tumšajā laikā - gan pret atstarojošiem apģērba elementiem, gan velosipēdu drošības apgaismojumu. Ilūzija “šoferi mani noteikti pamanīs” ievērojami paaugstina ceļu satiksmes negadījumu risku,” atzīst S.Pietkēviča, norādot, ka gājēji, kuri diennakts tumšajā laikā bez atstarotājiem atrodas gan uz ietvēm, gan šķērso braucamo daļu, tajā skaitā arī gājēju pāreju, riskē ne tikai ar savu, bet arī citu cilvēku veselību un drošību, nereti - arī dzīvību.

Šogad siltie laikapstākļi ievērojami pagarinājuši velo sezonu, un ielās joprojām redzami daudzi riteņbraucēji, kuri vēl nav “ieziemojuši” savus velosipēdus. Jārēķinās, ka laiks kļūst aizvien mitrāks, veicinot saslīdēšanas risku, un tumšāks, kas liek vēlreiz kritiski izvērtēt arī sava braucamrīka drošības apgaismojumu. Atbilstošs velo drošības apgaismojums palīdzēs saskatīt ceļa segumu un apvienojumā ar atstarotājiem brīdinās pārējos satiksmes dalībniekus un gājējus par velosipēdista klātbūtni uz ceļa. Turklāt jāatceras, ka sliktos redzamības apstākļos velosipēdistiem - gluži tāpat kā auto vadītājiem - jāsamazina ātrums.

Lai samazinātu traumu gūšanas risku diennakts tumšajās stundās:

- Parūpējieties par atbilstošu apgaismojumu ne tikai dzīvokļos un mājās, bet arī pagalmos un kāpņutelpās, kā arī jebkurā citā savā pārziņā esošā īpašumā.

- Aprīkojiet velosipēdus ar drošības apgaismojumu un izvēlieties pareizu braukšanas ātrumu. Atcerieties, ka velosipēds ir transporta līdzeklis un uz tā vadītāju attiecas visi ceļu satiksmes un drošas braukšanas noteikumi.

- Tumšajos rudens rītos un vakaros jāatceras arī pašiem būt redzamiem, sevišķi tad, ja pārvietojaties pa slikti apgaismotām ielām - noteikti lietojiet atstarotājus, atstarojošas vestes un apģērbu ar atstarojošiem elementiem un sagādājiet tādus arī saviem četrkājainajiem draugiem.

- Ja zināt, ka nāksies pārvietoties tumsā, nodrošinieties ar kabatas lukturīti vai izmantojiet viedtālrunī atrodamo lukturīša funkciju!

Veselība

Slimību un profilakses kontroles centram (SPKC) epidemioloģiskajā izmeklēšanā apzinot 45 personas, nav izdevies noskaidrot nesen konstatētā difterijas uzliesmojuma infekcijas avotu, liecina Veselības ministrijas sagatavotā paskaidrojuma vēstule Saeimas prezidijam.

Svarīgākais