Ar veģetatīvo distoniju visbiežāk slimo jaunas, izglītotas rīdzinieces ar augstiem ienākumiem

© Publicitātes foto

3.lapa

Katra sestā sieviete izjūt vajadzību pēc psihologa/psihoterapeita vizītes

Ārsts - psihoterapeits J. Vītiņš atzīmē, ka atbilstoši klīniski uzticamu pētījumu datiem, psihes veselības traucējumi varētu skart līdz pat 30 % Latvijas sabiedrības. Indekss rāda, ka katra sestā sieviete (15 %) izjūt vajadzību apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu, taču pie speciālista nav vērsušās. Vīriešu vidū šādu vajadzību izjūt katrs desmitais (9 %), taču tāpat ārstu nav apmeklējuši.

J. Vītiņš norāda, ka cilvēka dabā ir idealizēt savu stāvokli, vienlaikus “neredzot” psihes veselības problēmas. “Socioloģiskās aptaujas atklāj tikai daļu, realitātē ar dažādām psihes veselības problēmām saskaras vēl lielāks pacientu skaits. Iemesls ir tāds, ka cilvēka psihe tendēta "noslēpt" informāciju par sliktu emocionālo pašsajūtu,” pauž eksperts. To pierādot arī dažādi pētījumi, piemēram, Takajanagi pētījums, kas 2013. gadā veikts Baltimorā, ASV. Tas atklāja, ka ap 70% personu, kam bija diagnosticēta trauksme vai depresija, pēc pieciem gadiem socioloģiskajās aptaujās šādu faktu noliedza.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Veselība

Slimību un profilakses kontroles centram (SPKC) epidemioloģiskajā izmeklēšanā apzinot 45 personas, nav izdevies noskaidrot nesen konstatētā difterijas uzliesmojuma infekcijas avotu, liecina Veselības ministrijas sagatavotā paskaidrojuma vēstule Saeimas prezidijam.