Ar leikēmiju gadā saslimst 600 cilvēku
Latvijā ar leikēmiju – ļaundabīgu audzēju, kurš veidojas kaulu smadzenēs – ik gadu no jauna saslimst vairāk nekā 600 cilvēku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Sabiedrības uzmanību šai nopietnajai slimībai Leikēmijas mēneša laikā pievērš Rīgā, Kronvalda parkā, notiekošā akcija – vairāki desmiti sarkanu lietussargu, kas visā pasaulē ir pazīstami kā asins vēža simbols.
«Diemžēl iedzīvotāju vidū joprojām ir plaši izplatīts mīts, ka leikēmija ir nolemtība, kas dzīvei pārvelk svītru. Kaut gan tā tiešām ir smaga slimība, no kuras cilvēki arī mirst, un tā nav izārstējama, labā ziņa ir tā, ka slimību arvien sekmīgāk var ārstēt un atveseļoties visas dzīves garumā,» saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Pēdējo gadu laikā leikēmija jeb balto asins šūnu vēzis no smagas, neārstējamas slimības ir kļuvusi par diagnozi ar ievērojami garāku dzīvildzi, un arī Latvijā pacientiem tiek nodrošināta arvien labāka ārstēšana, tomēr Latvijā no leikēmijas mirst vairāk nekā 170 cilvēku gadā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Ārsti norāda, ka asins šūnu vēzis, ja vien tiek laikus atklāts un ārstēts, bieži ir slimība ar salīdzinoši garu dzīvildzi. Eiropā un ASV piecu gadu dzīvildzes rādītājs akūtai šīs slimības formai ir 50 līdz 60 procenti, bet hroniskām formām - 85 procenti. «Manā ģimenes ārsta praksē ir pacienti, kas ar leikēmiju slimo gadiem, pat gadu desmitiem, un ļoti gribas cerēt, ka nākotnē, attīstoties jaunām ārstēšanas metodēm, slimība atkāpsies arvien vairāk,» stāsta ģimenes ārste. «Jaunās leikēmijas ārstēšanas metodes, kas ietver ķīmijterapiju, staru terapiju, mērķterapiju, bioloģiskos preparātus, cilmes šūnu ārstēšanu un citas, ievērojami uzlabo ārstēšanas rezultātus.» Asins šūnu vēzis ir komplicēta slimība. Leikēmija var būt akūta - attīstīties strauji un agresīvi, radot būtiskus draudus cilvēka veselībai un dzīvībai, vai arī veidoties ilgākā laika posmā, kad pacients ilgstoši saglabā salīdzinoši labu pašsajūtu. Visbiežāk, līdz 96 procentos gadījumu, ar leikēmiju slimo pieaugušie, pārsvarā gados vecāki cilvēki, kam ir hroniska šī slimības forma. Savukārt bērni slimo retāk, bet bieži - ar strauji progresējošo un bīstamo limfoleikozi.
Līdzīgi kā citiem vēža veidiem, pagaidām nav apzināti visi riska faktori, kas veicina leikēmijas attīstību. Tomēr virkne pētījumu izzinājuši vairākus slimības cēloņus - tie ir pesticīdi un dažādas ķīmiskas vielas, benzīna tvaiki, radiācija, smēķēšana, smagas vīrusa infekcijas. Aptuveni 20 procentos gadījumu slimība saistīta ar iedzimtiem riska faktoriem. Gan leikēmijas akūtajai, gan hroniskajai formai nav specifisku simptomu, tāpēc gan pacientam, gan ģimenes ārstam jābūt vērīgam, lai iespējamo slimību laikus atklātu. L. Kozolvska atgādina: par leikēmiju var vēstīt arī slikta pašsajūta, nogurums, elpas trūkums, kaulu sāpes, bālums, negaidīts ķermeņa svara zudums, pastiprināta zilumu veidošanās. Ja ir šādi simptomi, noteikti jākonsultējas ar ārstu un jāveic papildu izmeklējumi, lai laikus noteiktu pareizu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu.