Plāno līdz 2023.gadam uzlabot 606 ārstniecības iestādes

Ģimenes ārstu prakšu un primārās aprūpes centru attīstīšanai līdz 2023.gadam būs pieejami 4 476 377 eiro, liecina valdības apstiprinātā kārtība, kādā īstenos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansētos projektus primārās veselības aprūpes attīstībai.

Projekta kopējais attiecināmais finansējums ir 4 476 377 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 3 804 921 eiro, bet nacionālais finansējums - 671 456 eiro, tostarp 6% no kopējā finansējuma būs jānodrošina pašiem prakšu īpašniekiem.

Projekta finansējums var tikt izmantots būvniecībai, tehnoloģiju piegādei, kā arī informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanai.

Individuālā ģimenes ārstu prakse ar vienu pakalpojuma sniegšanas vietu var pretendēt uz attiecināmo izmaksu kopsummu, kas nepārsniedz 8000 eiro uz vienu attīstāmo praksi, savukārt, veidojot praksi ar divām un vairāk pakalpojuma sniegšanas vietām, tā var pretendēt uz summu, kas nepārsniedz 10 000 eiro. Arī ģimenes ārstu sadarbības prakse var pretendēt uz summu līdz 10 000 eiro. Šo pasākumu īstenošanai paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 3 726 375 eiro.

Vienlaikus finansējums, kas nepārsniedz 750 000 eiro, paredzēts arī ģimenes ārstiem un pašvaldībām, kuras gatavas attīstīt primārās aprūpes centrus. Šajā pozīcijā var pretendēt uz summu, kas nepārsniedz 30 000 eiro uz vienu praksi.

Lai saņemtu finansējumu, projektus var iesniegt ārstniecības iestāde, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus, iestāde, kas nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai, kā arī pašvaldība vai tās iestāde, kas nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai.

Iecerēts, ka līdz 2023.gada beigām būs uzlabotas 606 ārstniecības iestādes, kā arī nodrošināti uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi 1 839 598 iedzīvotājiem.

Kā šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), uz atbalstu var pretendēt 535 ģimenes ārstu prakses, un ar atbalstu iecerēts uzlabot primārās veselības aprūpes pieejamību, veicināt prakšu darbību, kā arī uzlabot pakalpojumu kvalitāti darbā ar pacientiem. Tāpat VM vēlas uzlabot komandas darbu, sadarbību ar sociālajiem dienestiem un citiem ārstiem speciālistiem, kā arī veidot ārstu prakšu sadarbības tīklus, lai uzlabotu profilaktisko darbu.

Čakša norādīja, ka lielākā daļa finansējuma jeb 83% tiks novirzīti individuālajām praksēm vai praksēm, kuras noslēgušas sadarbības līgumu, bet pārējie 17% - piecu primārās aprūpes centru attīstīšanai.

Pēc Čakšas paustā, sadarbības praksēm un primārās aprūpes centiem noteikti vairāki papildu nosacījumi, tostarp tām jānodrošina ilgāks darbalaiks. Turklāt, piemēram, prakses, kas sadarbojas, nevar atrasties tālāk par pieciem kilometriem viena no otras. Praksēs, kuras noslēgušas sadarbības līgumu, katra varēs piesaistīt savai attīstībai līdz 10 000 eiro.

Jau ziņots, ka Veselības ministrijas (VM) piedāvāto risinājumu, kā starp primārās aprūpes iestādēm sadalīt minētos ES struktūrfondu līdzekļus, neatbalsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA). Tās prezidente Sarmīte Veide (LRA) aģentūrai LETA norādīja, ka noteikumu projekts par atbalstu ģimenes ārstu prakšu telpu remontam un aprīkojumam ir bīstams, turklāt VM piedāvātais risinājums graušot līdzšinējo ģimenes ārsta darbības modeli, padarot pacientu ārstēšanu riskantu un bezpersonisku.

Piemēram, Veide uzskata, ka noteikumu projektā paredzēti nevienlīdzīgi nosacījumi starp ģimenes ārstu praksēm. "Tie ģimenes ārsti, kuri piekristu strādāt lielākās poliklīnikās, varēs saņem 30 000 eiro atbalstu katrai praksei, tie, kuri veidotu mazas poliklīnikas, saņems 10 000 eiro uz praksi, bet ģimenes ārsts, kas vēlēsies attīstīt savu vienu praksi, varēs saņemt tikai 8000 eiro," norādīja Veide.

Viņa arī uzskata, ka ar šādiem nosacījumiem VM nepieļauj, ka jaunie ģimenes ārsti varētu saņemt atbalstu savas ārsta prakses izveidei, tā piespiežot viņus strādāt poliklīnikās.

Vienlaikus, LĢĀA ieskatā, nav pamatots VM viedoklis par "sadarbības prakšu" jeb poliklīniku it kā pieejamības paaugstināšanu un ērtumu. Turklāt Veide ir arī pārliecināta, ka izmaiņu rezultātā paaugstināsies neefektīvas ārstēšanas un mirstības risks, kā arī tiks tērēti lielāki valsts budžeta līdzekļi.