Aptauja: Latvijas iedzīvotāji arvien retāk ietur diētas

Lai gan regulāri tiek izgudrotas arvien jaunas diētas, kas sola ātru un vieglu rezultātu, un šķietami tās ir iecienījuši daudzi, Latvijā diētu popularitāte mazinās, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Dati rāda, ka Latvijā vien katrs sestais iedzīvotājs mēdz ieturēt diētu. Turklāt, ja 2016. gadā diētas mēdza ieturēt teju piektdaļa (18 %) aptaujāto, tad 2017. gadā – par procentu mazāk jeb 17 %, un šogad tie ir 16 %.

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, diētas ārste Lolita Neimane norāda, ka sabiedrībā valda dažādas izpratnes par vārdu "diēta“ - vienam tas ir īstermiņa risinājums straujai novājēšanai, - šādos gadījumos cilvēki sāk meklēt dažādus risinājumus, ko mēdz dēvēt arī par “modes diētām” - Keto diēta, Montinjaka un Dikāna diētas ir tikai dažas no tām. Savukārt citam tas ir dzīvesveids, kad ikdienā tiek piedomāts pie veselīga, sabalansēta uztura. Pozitīva tendence, kas kļūst arvien izplatītāka, ir cilvēku izvēle ātro “modes diētu” vietā labprātāk interesēties par veselīgu uzturu ikdienā.

Līdzīga tendence novērota aptiekās. “Pēdējo gadu laikā samazinās pieprasījums pēc notievēšanas līdzekļiem. Ja pāris gadus atpakaļ pircēji bija iecienījuši dažādus preparātus svara samazināšanai vai optimālas ķermeņa masas uzturēšanai, tad šobrīd pieprasījums pēc tiem ir neliels,” stāsta aptieku tīkla “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Ātro diētu noriets varētu liecināt, ka sabiedrība kļūst veselīgāka

“Mana Aptieka” farmaceite un Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene uzver, ka neveselīgo diētu popularitātes kritums ir pozitīvs indikators sabiedrības veselīgumam. “Fakts, ka jau divus gadus pēc kārtas kaut vai nedaudz samazinās to cilvēku skaits, kuri ietur neveselīgas diētas, liek domāt, ka cilvēki kļūst arvien zinošāki un izvairās riskēt ar savu veselību. Ir apsveicami neļauties ātro diētu vilinājumam, bet tā vietā ievērot veselīgu dzīvesveidu ikdienā - sekot līdzi savām fiziskajām aktivitātēm un piedomāt pie uztura.”

Sievietes cer vēlamo formu iegūt ar diētām, vīrieši ar sportu

Veselības indekss liecina, ka visbiežāk diētas ietur iedzīvotāji 25 - 34 gadu vecumā (22 %), kamēr visretāk ar diētu ieturēšanu aizraujas iedzīvotāji 45 - 54 gadu vecumā (11 %). Tāpat pētījumā noskaidrots, ka sieviešu vidū diētas ir divreiz populārākas nekā vīriešu vidū - tās mēdz ieturēt katra piektā sieviete (21 %) un katrs desmitais vīrietis (11 %). L. Neimane norāda, ka šāds rezultāts nav pārsteidzošs - arī ekspertes pieredzē par dažādām diētām un uztura jautājumiem biežāk interesējas sievietes.

“Jāatzīst gan, ka pēdējā laikā arvien biežāk pie manis pēc konsultācijas vēršas arī vīrieši, turklāt daudziem no viņiem ir normāls svars, bet viņi nāk, jo vēlas papildināt savas zināšanas par uzturu un vēlamās fiziskās formas saglabāšanu,” skaidro eksperte. Viņa gan uzsver, ka vīriešu vidū fiziskās aktivitātes tomēr ir populārāks veids, kā rūpēties par fizisko formu, nekā diētu ieturēšana vai piedomāšana pie veselīga un sabalansēta uztura.

Nepārdomāta diēta var radīt riskus veselībai

L. Neimane norāda, ka pie jebkuras diētas nozīme ir zināšanām, jo svarīgi ir uzņemt visas organismam nepieciešamās uzturvielas. Ja izvēlētas diētas rezultātā netiek uzņemtas kādas konkrētas uzturvielas, var meklēt alternatīvas to uzņemšanai - piemēram, uztura bagātinātāji. “Tā, piemēram, Keto diētas gadījumā cilvēks uzņem ļoti daudz taukvielu, bet pilnībā atsakās no ogļhidrātiem. Īstermiņā tas var strādāt, cilvēks var zaudēt svaru, taču ilgtermiņā tas var novest pie veselības pasliktināšanās - to pierādījuši arī dažādi pētījumi,” norāda eksperte.

Savukārt A. Ritene uzsver: “Aizraujoties ar neveselīgām diētām, kuru rezultātā organismam tiek laupītas nepieciešamās uzturvielas, pretēji vēlamajam - slaidākam augumam un skaistākai vizuālajai ārienei - var panākt tieši pretējo. Kad ķermenis nesaņem nepieciešamās barības vielas un vitamīnus, pavājinās organisma aizsargspējas pret infekciju izraisītājiem, kā arī āda var kļūt sausa un neelastīga, var pastiprināti izkrist mati un bojāties zobi,” papildina farmaceite A. Ritene.

“Būtiski ir sekot līdzi, lai uzturs ir sabalansēts - arī vegānais dzīvesveids nenāks par sliktu, ja cilvēks būs papētījis, ar kādiem produktiem var uzņemt tās uzturvielas, kas organismam tiek liegtas, atsakoties no dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem,” iesaka Lolita Neimane.