Par visu HIV un C hepatīta pacientu ārstēšanu varētu runāt nākamgad, norāda ministre

 
©F64 Photo Agency

Par pilnīgi visu ar HIV un C hepatītu sirgstošo pacientu ārstēšanu varētu runāt vien nākamgad, atzina veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Patlaban Latvijā ārstēšanu jeb antiretrovīrusu terapiju HIV pacientiem sāk ar imunitāti, kas kļuvusi mazāka par 500 šūnām. Arī C hepatīta gadījumā ārstēšana pienākas tikai tiem pacientiem, kuriem aknu fibroze sasniegusi vismaz 2.stadiju, bet pacientu loka paplašināšanai nepieciešams papildu finansējums, sacīja ministre.

Ministre piekrīt, ka jāspēj ārstēt visi inficētie pacienti, neatkarīgi no saslimšanas smaguma

Pēc viņas paustā, patlaban no budžeta atkāpes pieejamais finansējums ļāvis nodrošināt, ka visi pacienti, kuri ietilpst ārstējamo cilvēku grupā, saņem medikamentus. Tam liekot klāt papildu finansējumu, varētu aptvert visu pacientu loku, un ministre piekrīt, ka jāspēj ārstēt visi inficētie pacienti, neatkarīgi no saslimšanas smaguma.

F64 Photo Agency

Vienlaikus Čakša norādīja, ka tagad īpaši svarīgi nodrošināt, lai pacienti, kuri sākuši ārstēšanos, to turpina un ir līdzestīgi jeb apzinīgi ievēro ārstu norādījumus un pareizi lieto nozīmētās zāles.

Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā infektologi un pacientu organizāciju pārstāvji aicināja Latvijā atcelt slimības smaguma kritērijus, kas nosaka, vai pacientam pienākas HIV vai C hepatīta ārstēšana par valsts finansējumu.

Viņuprāt, pacientu "šķirošanas" atcelšanai nevajadzētu izmaksāt dārgi. Pēc iniciatīvas "Par dzīvi bez C hepatīta" pārstāvja Kristapa Kaugura paustā, lai rindā uz ārstēšanu ar vieglāku fibrozes stadiju gaida apmēram 200 cilvēku. Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa norādīja, ka HIV gadījumā pirmajā pusgadā virs 500 imunitātes šūnām bija tikai 32 pacienti.

Kaugurs norādīja, ka C hepatīta gadījumā Latvijai jāatbrīvojas no "fibrozes cenza", kā to ieteikusi arī Pasaules Veselības Organizācija, kura līdz 2030.gadam vēlas panākt pilnīgu C hepatīta izskaušanu. Iniciatīvas pārstāvi satrauc, ka mediķiem nākas atteikt pacientam ārstēšanu, pamatojot, ka viņš nav pietiekoši slims.

Arī HIV pacientu atbalsta biedrības "Agihas" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks atzina līdzīgu problēmu HIV pacientu ārstēšanā, jo nepietiekoši smagi slimiem pacientiem ārsti spiesti lūgt atgriezties pēc trīs mēnešiem, lai pārbaudītu, vai imunitātes šūnas nokritušās pietiekoši zemu un iespējams sākt terapiju. Turklāt nereti pacienti pie ārsta atgriežas vairs tikai tad, kad sasniegts kritisks stāvoklis, atzina Veiķenieks.

Viņš ir satraukts par to, ka Latvija palikusi vienīgā valsts Eiropas Savienībā ar HIV ārstēšanas ierobežojumiem, kaut arī ārstēto pacientu skaits aug ļoti lēni, HIV infekcija neārstēta turpina Latvijā strauji izplatīties, bet valsts institūcijas joprojām nesaredz iespēju atcelt HIV ārstēšanas ierobežojumus, kas šā gada pirmajā pusē būtu devis iespēju sākt ārstēt vēl 32 HIV pacientus. "Situācijā, kad 2018.gadam tieši HIV ārstēšanai papildus tika piešķirti 4,2 miljoni eiro, tas ir nesaprotami, nepamatoti un pat ciniski," uzskata biedrības valdes priekšsēdētājs.