Stradiņos veic pirmās lāzera operācijas kaklam
Stradiņa slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā veiktas pirmās oglekļa lāzera (CO2) mikrooperācijas. Tās ir pilnīgi cita veida operācijas, kuru laikā pacientam labdabīgus veidojumus kaklā var izoperēt ar lāzera staru, būtiski samazinot komplikāciju risku un minimāli bojājot apkārtējos audus.
Speciālisti šīs operācijas sauc par mikrolaringeālām vai endoskopiskām lāzera operācijām. Pirms nebija iespējams veikt operācijas ar šāda lāzera palīdzību, pacientam vajadzēja veikt griezienu no ārpuses kaklā, pārdalīt vairogskrimsli un ar operāciju instrumentiem - šķērēm, standziņām, skalpeli - veikt operāciju, pēc tam aizšūt brūci. Pacients gulēja slimnīcā vismaz nedēļu. Pēc operācijas ar lāzeru pacients jau nākamajā dienā var iet mājās un nav nekādu ārēju brūču kaklā. «Oglekļa dioksīda lāzera pamatā ir lāzera stars, kuru mērķtiecīgi virza ķirurgs un ar kuru mikroskopa kontrolē veic šo veidojumu balsenē izgriešanu, vienlaikus tiek piededzināti asiņojošie asinsvadi, nav jāuzliek šuves, lai nosietu asinsvadus,» operācijas gaitu iezīmē Stradiņa slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikas vadītājs Dins Sumerags.
Lāzerķirurģija ir mūsdienīga un minimāli invazīva, tā maksimāli saudzē veselos audus, radot tikai minimālu apkārtējo audu termisko bojājumu. Ir pierādīta laba audu atjaunošanās, ātrāks dzīšanas process un mazāks saistaudu veidošanās risks. D. Sumerags norāda, ka tas ir īpaši svarīgi, veicot kontaktgranulomu un papilomu - tie ir labdabīgi veidojumi balsenē - izņemšanu no balss saitēm. Veicot šo operāciju ar lāzera palīdzību, samazinās atkārtotu operāciju risks. Tāpat lāzera operācijas priekšrocība ir efektīva asiņošanas apturēšana, jo asiņošana augšējos elpceļos var būt nopietna, dzīvību apdraudoša, un lāzera pielietošana ievērojami mazina asiņošanas risku. «Metodei ir augsta precizitāte, ar selektīvu iedarbību uz audiem,» stāsta D. Sumerags, «kontrolējot lāzera enerģijas blīvumu un iedarbības dziļumu, ir iespēja veikt niansētas, precīzas ķirurģiskas manipulācijas ar minimālu apkārtējo audu termāla bojājuma risku.» Slimības, pie kādām izmanto lāzera operācijas, var būt dažādas, bet tādas, piemēram, ir balsenes subkompensēta stenoze - pacientam nepietiek elpas pie fiziskas slodzes, ir smakšanas sajūta vai nekustas abas balss saites, jo nestrādā atgriezeniskais nervs n.recurrens, tāpat jau minētie labdabīgie veidojumi balsenē. D. Sumerags atzīst: lai klīnikā uzsāktu šādas operācijas, ieguldīts liels darbs sagatavošanās procesā - apgūta jaunā lāzera iekārta, apmācīts personāls un veikti citi priekšdarbi.
Lāzera tehnikas ēras aizsākumu medicīnā varētu datēt ar 1960. gadu, kad ASV zinātnieks Meimans radīja pirmo funkcionējošo rubīna lāzeri pasaulē. Turpmākajos gados zinātnieki intensīvi pētīja lāzera starojuma un vielas savstarpējas iedarbības rezultātus, kas deva ierosmi radīt arvien jaunas un efektīvākas, medicīnā pielietojamas lāzertehnoloģijas. Pirmie oglekļa dioksīda lāzeri un arī pirmie pusvadītāju lāzera aparāti, kuri šobrīd tiek saukti kā diodes lāzeri, tika radīti jau 1964. gadā. Pasaulē lāzera tehnoloģija ir atzīta kā droša metode un tiek plaši izmantota pēdējo 30 gadu laikā daudzās medicīnas nozarēs - uroloģijā, otorinolaringoloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā.