Ko likt bērna ceļojuma aptieciņā?

© f64

Vasara ir īstens ceļojumu un atvaļinājumu laiks, ko steidz izbaudīt kā bērni, tā vecāki. Turklāt vasara nereti turpinās arī rudenī - daži plāno braucienus uz eksotiskām vietām, citi, izmantojot atvasaras siltos un saulainos laikapstākļus, steidz doties izbraucienos pa Latviju. Ja kopā ar bērniem plānojat doties ceļojumā, kārtojot ceļa somas, noteikti jāatceras par pirmās palīdzības aptieciņu. Par to, ko tajā ielikt un kā sagatavoties ceļojumam, stāsta Rimi Bērniem eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.

Hronisku slimību gadījumā

Ja bērnam ir kāda hroniska slimība vai pastāvīgi jālieto kādi medikamenti, tad pirms ceļojuma ar bērna pediatru vai ģimenes ārstu jāizrunā, kādas zāles, inhalāciju aparāti vai citas nepieciešamās lietas būtu jāņem līdzi un kādā situācijā tomēr būtu jāmeklē ārsta palīdzība, lai bērnam nerastos nopietnākas veselības komplikācijas.

“Tikpat svarīgi hronisku slimību gadījumā pirms ceļojuma palūgt ārstam rakstisku atļauju ceļošanai, lai nebūtu starpgadījumu ceļošanas laikā. Tas nozīmē, ka jāņem līdzi izraksts no medicīnas kartes un izrakstu kopijas. Ja rodas kādas veselības problēmas, medicīnas personāls zinās par bērna slimībām un varēs sniegt nepieciešamo palīdzību. Ja bērnam ir alerģija pret kādu medikamentu, arī tam jābūt fiksētam līdzi paņemtajos medicīnas kartes ierakstos,” stāsta Sanita Mitenberga.

Tuvākos vai tālākos ceļojumus

Ja paredzams doties uz kādu tālāku zemi, nepieciešams uzzināt un pārbaudīt, vai nav nepieciešams laikus veikt kādu papildu vakcināciju. Tas, pret ko jāvakcinējas, atkarīgs no ceļojuma galamērķa un ilguma. Dažām vakcīnām nepieciešams pat vairāku nedēļu starplaiks. Ja kopīgs ģimenes atvaļinājums uz eksotiskiem galamērķiem plānots rudenī vai ziemā, par vakcinācijas nepieciešamību jāuzzina jau tagad.

Jebkurā ceļojumā - tuvākā vai tālākā - ir jāsagatavojas gadījumiem, kad bērns var gūt nobrāzumus vai sasitumus. Tāpēc pediatre atgādina aptieciņā ielikt dažādu izmēru plāksterus (var noderēt arī īpaši tulznu plāksteri, ja apavi noberž tulznu) un leikoplastu, marles saites un plāksnītes asins uzsūkšanai, vates tamponus un brūces dezinficējošu līdzekli, kas pagatavots uz ūdens bāzes un nekairina ādu. Lai brūču tīrīšana notiktu pēc iespējas sterilāk, noderēs vienreiz lietojamie cimdi (divi pāri).

Palīginstrumenti un līdzekļi sāpju remdēšanai

Aptieciņā jāieliek arī tādi instrumenti kā pincete, kas noderēs gan ērces, gan skabargu izņemšanai, šķēres ar noapaļotiem galiem - leikoplasta un marles griešanai - un termometrs, lai saslimšanas gadījumā var sekot līdzi bērna ķermeņa temperatūrai.

“Traumu gadījumā, piemēram, sastiepjot potīti vai sasitot ceļgalu - sāpju remdēšanai un pietūkuma mazināšanai var izmantot atvēsinošu gēlu. Paņemiet līdzi arī elastīgo saiti. Aptieciņas saturā jāietver arī medikamenti pret drudzi un sāpēm (paracetamols vai ibuprofēns), pret caureju, kādi probiotiķi pret vēdera uzpūšanos, kā arī antihistamīna preparāti, ko izmantot alerģijas gadījumā, un deguna pilieni,” norāda Rimi Bērniem eksperte.

Sauļošanās krēms - zelta vērtē

Vasaras ceļojums nav iedomājams, ja aptieciņā nebūs ielikts saules aizsargkrēms (vismaz ar SPF 30). Ja ceļojumā dosies ar zīdaini, jāatceras, ka zīdaiņu āda ir ļoti maiga, tādēļ mazuļiem nav ieteicams atrasties atklātos saules staros. Ja plānots nodarboties ar sportu vai peldēties, jāizvēlas ūdensnoturīgi krēmi. Tomēr jāatceras, ka pēc aptuveni 20 minūšu peldes krēms būs zaudējis pat pusi no savas iedarbības, turklāt slapja āda ir daudz jūtīgāka pret saules stariem nekā sausa āda. Tāpēc jāatceras, ka, lietojot arī ūdensnoturīgus krēmus, ik pa laikam tie jāuzsmērē atkārtoti. Tāpat - ilglaicīgi uzturoties saulē, jālieto lūpu aizsarglīdzeklis, kas pasargā lūpas no apdegšanas un sasprēgāšanas. Ja nu tomēr gadās saulē apdegt, apdegumu palīdzēs dziedēt pantenolu saturošs gēls.

Pediatre atgādina: “Vienmēr atceries, ka arī ceļojuma laikā medikamenti jātur bērnam nepieejamā vietā, un pirms to lietošanas izlasi, kāda ir paredzamā deva bērnam!”

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais