Jaunā sirds un asinsvadu slimību profilakses programma ir ļoti dārga un nesamazinās mirstības rādītājus, norādīja Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) priekšsēdētājs, Teksasas universitātes profesors un endokrinologs Uģis Gruntmanis.
Programma ir "naudas izmešana vējā", uzskata LĀZA priekšsēdētājs.
Pēc viņa paustā, nav datu, ka profilakses pasākumi visiem, tostarp zema riska pacientiem, samazinātu mirstību, tāpēc būtu jāidentificē iedzīvotāji, kuriem ir paaugstināts risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, un jāārstē tieši šie pacienti. Programma ir "naudas izmešana vējā", uzskata LĀZA priekšsēdētājs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka sievietēm neesot nemaz nepieciešams sākt skrīninga programmu no 40 gadu vecuma, bet gan no 50 gadu vecuma. Šāda prakse tiek rekomendēta arī 2016.gada Eiropas kardiovaskulāro slimību profilakses vadlīnijās, kurās ir dažādi ieteikumi, kurus Veselības ministrija (VM) neesot ņēmusi vērā, bet gan darījusi tieši pretējo.
Kā pausts vadlīnijās, skrīnings zema riska pacientiem nav efektīvs, lai samazinātu kardiovaskulāro slimību gadījumus. "Šādas skrīninga intervences izmaksas ir augstas, kaut arī resursi var tikt izmantoti labāk augsta riska pacientiem vai pacientiem, kuriem jau ir kardiovaskulāra saslimšana," teikts vadlīnijās.
Jau ziņots, ka šogad divām jaunām valsts veselības aprūpes programmām - sirds un asinsvadu slimību profilaksei, kā arī hronisku pacientu aprūpei slimnīcās - atvēlēs 4,7 miljonus eiro, šodien preses konferencē sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Pēc viņas paustā, sirds un asinsvadu slimību profilakses programmai šogad paredzēti divi miljoni eiro, 2019.gadā - 2,6 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 3,2 miljoni eiro.
Čakša sacīja, ka sirds un asinsvadu slimību profilakses programma vērsta uz dzīvildzes palielināšanu, un tā izpaudīsies kā veselības aprūpes pārbaužu kopums pie ģimenes ārsta, sākot no 40 gadu vecuma, ik pēc pieciem gadiem.
Ministre piebilda, ka pērn no sirds un asinsvadu slimībām mira 15 838 cilvēki.
