Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Veselība

Ko darīt, lai uzlabotu garastāvokli?

© depositphotos.com

Ko darīt, ja garastāvoklis drūms un ir maz ticams, ka tūlīt sekos kāds priecīgs notikums, kas ļaus sasparoties, lai ātri un viegli paveiktu dienišķos darbus?

Lai ātri uzlabotu omu un nomierinātos, cilvēki mēdz iedzert, uzsmēķēt, ēst saldumus, kaut arī labi zina, ka tas nav veselīgi. Viens meklē nomierinošas zāles, otrs cer uzlabot garastāvokli ar pamatīgu iepirkšanos, trešais domā, ka kļūs vieglāk, ja viņš izgāzīs savas negatīvās emocijas uz citiem. Bet pastāv arī citas alternatīvas - tik vienkāršas, ka parasti par tām pat neiedomājamies. Starp citu, pētnieki aprēķinājuši, ka dzīves apstākļi tikai par desmit procentiem nosaka to, cik mēs jūtamies laimīgi vai nelaimīgi. Aptuveni par 50 procentiem laimīgums esot ģenētiski ieprogrammēts, bet pārējie 40 procenti ir atkarīgi no paša cilvēka apzinātas mērķtiecīgas rīcības.

Vienkārši bildes

Lai uzlabotu garastāvokli, var pārlūkot savus bērnības un jaunības dienu attēlus, bērnu albumus, bildes no dažādiem pasākumiem, ko patīkami atcerēties. Daudziem ar jaukām bildēm pilns dators un telefons. Kādā pētījumā, kas notika Anglijā, eksperimenta dalībniekiem piedāvāja šokolādi, alkoholisku dzērienu, televīzijas skatīšanos, mūzikas klausīšanos un savu fotogrāfiju pārlūkošanu un analizēja, kā šīs nodarbes iespaido garastāvokli. Atklājās, ka mūzika un šokolāde garastāvokli praktiski neietekmē, alkohols un televīzija to uzlabo pavisam nedaudz, bet ģimenes albuma pārskatīšana ceļ noskaņojumu diezgan jūtami.

Zivis un rieksti

Labu noskaņojumu palīdz atgūt arī produkti, kas bagāti ar omega-3 taukskābēm, tāpēc pusdienās ieteicams izvēlēties treknās zivis, bet darbā galda atvilktnē turēt riekstiņus, piemēram, lobītus valriekstus. Iespējams, ka cilvēkiem ar augstāku omega-3 koncentrāciju asinīs piemīt mazāka nosliece uz depresiju. Pitsburgas universitātes pētnieki reiz noteica omega-3 taukskābju līmeni asinīs vairāk nekā 100 cilvēkiem, kuri pēc tam izpildīja attiecīgus testus, un izrādījās: jo augstāks omega-3 līmenis, jo labāki rezultāti.

Nomierinoša smarža

Tikt vaļā no spriedzes un labāk justies palīdz arī telpā iedegta aromātiskā svecīte, kvēpināmais smaržkociņš, aromlampiņa, izsmidzināmie ēterisko eļļu maisījumi, speciāli smaržu akmentiņi, salvetītes u.c. Izteiktas nomierinošas īpašības piemīt lavandas aromātam, savukārt apelsīnu smarža uzlabo garastāvokli un liek pasmaidīt. Iecienīti ir arī vaniļas, ingvera, citronu, sandalkoka, kumelīšu, bergamotes aromāti. Jāizvēlas dabiskas ēteriskās eļļas vai to maisījumi.

Gaisma

Dažreiz vienā acumirklī varam sajusties dzīvespriecīgāki, atvelkot aizkarus un ļaujot telpā ieplūst saules gaismai. Ja no rīta pēc piecelšanās no gultas un atverot logu, tu redzi, ka laukā spīd saule, tad diena sākas labā garastāvoklī - to pētījumā apliecinājušas 450 sievietes. Ja ir tāda iespēja, tad saulītē pie loga var ieturēt arī brokastis un veikt rītarosmi. Saņemot pietiekami daudz saules gaismas, cilvēks ir priecīgāks, mundrāks, mazāk raizējas par ikdienas likstām un labāk guļ.

Izkustēšanās

Daudzi cilvēki, būdami drūmā noskaņojumā, jūtas izsmelti, paguruši, tāpēc atmet ar roku fiziskām aktivitātēm. Bet zinātnieki apgalvo, ka jārīkojas tieši otrādi - jāatrod iespēja pavingrot. Ja šķiet, ka viss apriebies, nevajag izvēlēties grūtus un sarežģītus vingrojumus, bet kaut ko vienkāršu, vieglu un izpildāmu bez lielas līdzdomāšanas. Var vismaz pastrādāt dārzā vai pastaigāt un uztvert šīs nodarbes kā garīgu atslodzi, nevis kā vingrošanu. Savukārt, ja cilvēks ir dusmīgs, viņam tieši ieteicams pievērsties kādai jaunai fiziskai aktivitātei, jo koncentrēšanās jaunajiem vingrojumiem novērsīs domas no dusmu cēloņa.

Ātrā domāšana

Prinstaunas universitātes psihologi iesaka brīžos, kad esi par kaut ko saskumis, sarīkot «domu skriešanos». Piemēram, ja sieviete pārdzīvo vīramātes nejauko izturēšanos, viņa var dot sev 30 sekunžu, lai domās izveidotu to situāciju sarakstu, kurās vīramāte viņai darījusi ko labu. Ja nekas tāds nenāk prātā, tad var ātri atsaukt atmiņā visas viņas sliktās izdarības, jo, izrādās, arī tas kaut ko dod labākam garastāvoklim. Pastāv hipotēze, ka ātrā domāšana, iespējams, liek smadzenēs pastiprināti izdalīties vielām, kas atbildīgas par labu noskaņojumu.

Šis un tas smieklīgs

Sirsnīga smiešanās veicina ķīmiskas reakcijas, kas uzlabo noskaņojumu, mazina sāpes un spriedzi, uzlabo imunitāti. Ja jūtat, ka stress ir tik liels, ka tūlīt sāksiet uz kādu kliegt, meklējiet kaut ko smieklīgu: kādu jocīgu video internetā, karikatūru, anekdoti utt. Arī ikdienā var atrast pietiekami daudz lietu, par ko pasmieties.

Patērēšanas prieks

Daudzi cilvēki, lai nomierinātos, dodas uz veikaliem un iegādājas dažādas, ne vienmēr vajadzīgas lietas. Kāda amerikāņu psiholoģe, izpētot 329 cilvēkus, kuriem piemīt šāds paradums, atklāja, ka laimīgāki un apmierinātāki ir tie, kas izdevuši naudu par gardu maltīti vai biļetēm uz koncertu, par iespēju labi pavadīt laiku kopā ar ģimeni vai draugiem. Savukārt neapmierināti un vīlušies biežāk ir tie, kas, cerot uzlabot garastāvokli, iegādājas apģērbus, apavus, rotaslietas u.c.

Tikai sev veltīts laiks

Prieka dzimšanai vajadzīgs miers, vienatne, atpūta. Mazuļi, ja viņiem ir pārāk daudz iespaidu, pagriež muguru vai aizsedz ar rokām acis. Ja mamma saprot, ka šajā situācijā bērns jāliek mierā, lai viņš varētu pabūt vienatnē, mazulis aug laimīgāks un labāk saprotas ar citiem. Ja darba diena padevusies vētraina, atrodi brīdi, lai atstumtu savu krēslu nost no galda, izstieptu kājas un aizvērtu acis. Domā par lietām, kam nav saistības ar darbu, piemēram, par to, ko darīsi brīvdienās.

Patērzēšana ar labu cilvēku

Sastopot jauku, optimistiski noskaņotu paziņu vai kaimiņu un viegli ar viņu patērzējot, pēc brīža pārsteidzošā kārtā atklājas, ka arī pats jūties laimīgāks. Izrādās, ka dzīvespriecīgs paviršs paziņa var uzmundrināt labāk, nekā sadrūmis tuvs radinieks. Pētījumos arī noskaidrots, ka cilvēki, kuri sevi atzīst par ļoti laimīgiem, tiekas ar saviem kaimiņiem septiņas reizes biežāk nekā nelaimīgie. Tie, kuru draugi dzīvo tuvākajā apkārtnē, jūtas laimīgāki par tiem, kuru draugi mīt tālu.

Iesaistīšanās labdarībā

Cilvēki, kuri kaut ko dara, lai palīdzētu citiem, ir laimīgāki nekā tie, kuri nepalīdz. Šis likums darbojas neatkarīgi no sociāli ekonomiskās situācijas viņu pašu ģimenē un valstī kopumā. Brīvprātīga palīdzība citiem attīsta spēju iejusties cita cilvēka situācijā un ļauj labāk novērtēt visu to labo, ko dzīve devusi pašam.

Dārzeņu smalcināšana

Šīs metodes iedarbīgumu atklājis ārsts Endrū Veils. Pēc kādas īpaši emocionālas un saspringtas dienas viņš, mājās gatavojot maltīti, secinājis, ka dārzeņu smalcināšanas process lieliski neitralizē negatīvu garastāvokli, arī pati ēdiena gatavošana ir radošs process. Ilgtermiņā ar to gan ir par maz, tāpēc ieteicams pievērsties arī meditācijai, jogai vai vismaz regulārai sportošanai, bet ātram risinājumam šis vienkāršais paņēmiens var noderēt.

Kārtības ieviešana

Darbaprieku ļoti bieži laupa un noskaņojumu bojā paša radītais jūklis - papīru kaudzes uz galda darbā vai izsvaidīti virtuves piederumi un nemazgāti trauki mājās iedarbojas nomācoši. Dažam cilvēkam šīs nekārtības ir kā atgādinājums par daudziem nepaveiktiem darbiem it visās dzīves jomās. Nav tūlīt jāmetas ieviest perfekta kārtība no bēniņiem līdz pagrabam - pietiek, ja savedat kārtībā teritoriju, kur uzturaties visbiežāk, piemēram, atbrīvojat vietu uz rakstāmgalda vai uz virtuves galda, vai kur nu nekārtība jūs kaitina visvairāk. Ja sakrājušās papīru kaudzes netiks rūpīgi sašķirotas, bet vienkārši sabāztas kārbās un noliktas tālāk no acīm, tā būs tikai kārtības ilūzija, bet tik un tā palīdzēs justies labāk.