PADOMI: Ja tomēr iznācis pārsauļoties

Pārsauļošanās ir daudz kaitīgāka, nekā savulaik uzskatījām. Tie, kuri šodien brieduma gados, auga ar domu, ka iedegums ir veselīgs. Sākt vasaras sezonu ar pludmalē nocepinātu sarkanu ādu bija teju vai norma un šķita – kas tur liels, ja saule nedaudz pierauj, tas pāries un āda pieradīs. Šodien noskaidrots, ka āda ne vien nepierod, bet arī nepiedod šādus pāridarījumus.

Dermatologi, onkologi, sabiedrības veselības speciālisti un arī ādas vēža pacienti aicina mūs necepināties saulē.

Ja parādās iedegums, tas nozīmē, ka jau iedarbojušies mehānismi, lai samazinātu ultravioleto staru radītos bojājumus. Iedegums nodrošina pavisam nenozīmīgu aizsardzību - aptuveni tā, kā to spētu aizsargkrēms ar SPF 2-4, lai gan šajā gadalaikā nepieciešams SPF 50. Saules apdegums ar apsārtumu un čūliņām ādai ir nopietns pāridarījums. Kāpēc tādu pieļaujam? Kāds varbūt joprojām netic mediķu argumentiem un rīkojas, kā ieradis kopš bērnības, bet citiem gadās pārsauļoties nejauši, aizmirstas uzziest aizsargkrēmu vai aizsardzību atjaunot, varbūt iznācis neplānoti pavadīt saulē pārāk ilgu laiku. Kāds zaudē modrību, jo ir dzirdējis, ka vasaras otrajā pusē ultravioletā starojuma intensitāte kļūst mazāka, kāds gūst saules apdegumus, apceļojot siltās zemes.

Kas ir vēlams:

* Doties projām no saulainās vietas, cik drīz vien iespējams, uzmeklēt drošu ēnu un mērenu vēsumu, jo tas, kurš ir pārsauļojies, parasti ir arī pārkarsis. Kāpu vai krūmu paēna pludmalē pietiekamu patvērumu nedod, jo ultravioletais starojums tik un tā atstarojas no smiltīm un iedarbojas tāpat kā tiešie saules stari.

* Dzert ūdeni. Lai atkoptos no saules apdeguma, ādai nepieciešams ūdens. Ja tā trūkst, apdegusī vieta piesaista ūdeni no citām ķermeņa daļām. Tādēļ pastiprināti jāseko, lai šķidruma patēriņš būtu pietiekams, dažas dienas pēc saules apdeguma ieteicams uzņemt vairāk ūdens nekā parasti.

* Iet pavēsā dušā vai vannā. Vēss ūdens iedarbojas uz saulē cietušo ādu nomierinoši un nedaudz atvieglo diskomfortu. Ja dušā ir liels ūdens spiediens, tad labāk izvēlēties vannu, jo bojātajai ādai nav vajadzīga masējoša iedarbība. Nav ieteicams lietot ziepes, bet vannas ūdenim var pievienot nedaudz sodas.

* Lietot piemērotus ādas kopšanas līdzekļus. Ja parādās ādas piesārtums, čūliņas, lobīšanās, āda ir jāatdzesē un tai jāuzziež iekaisumu mazinoši līdzekļi. Var lietot dažādus krēmus un aerosolus, alvejas sulu vai maigu losjonu, kura sastāvā ir alvejas komponenti. Laukos mēdz saulē apskādētās vietas ieziest ar krējumu, izveidojot uz ādas tādu kā lipīdu barjeru. Tas nav pats efektīvākais līdzeklis, tomēr arī nekaitē.

* Valkāt vieglu, brīvu apģērbu. Pietiekami brīvas plāna, elpojoša materiāla drēbes ar garām piedurknēm ļaus cietušajai ādai justies labāk, līdz organisms to sadziedēs. Taču jāzina, ka ultravioleto staru nodarītais kaitējums ar gadiem uzkrājas, tas ir viens no pamatfaktoriem, kas veicina ādas audzēju attīstību, kā arī izraisa kolagēna un elastīgo šķiedru pārmaiņas - tās kļūst blīvākas, cietākas, āda zaudē elastību, rezultātā parādās grumbas. Ultravioletais starojums izraisa priekšlaicīgu ādas novecošanu un jūtami veicina lielāko daļu slimību, kas saistītas ar ādas novecošanu.

* Ja apdegums ir sāpīgs, lietot piemērotas pretsāpju tabletes. Bezrecepšu līdzekļi palīdzēs atvieglot pašsajūtu, ļaus vakarā iemigt un normāli izgulēties. Jāizvēlas tādi preparāti, kuriem nepiemīt nevēlama mijiedarbība ar saules stariem. Par to var konsultēties ar aptiekāru. Ja ādas sūrstēšanai pievienojas arī galvassāpes, paaugstināta temperatūra, slikta dūša un vemšana vai arī ir daudz ādas čūliņu, jāvēršas pie ārsta.

Kas nav vēlams:

* Ignorēt pirmos simptomus, kas liecina, ka āda saulē nejūtas labi. Tie sākumā šķiet paciešami - neliela kņudināšana un viegls apsārtums, taču īstās saules apdeguma pazīmes bieži vien sāk izpausties tikai pēc vairākām stundām, un tad diskomforts ir daudz spēcīgāks.

* Atgriezties saulē, pirms apdegums izārstēts. Āda ir piedzīvojusi lielu stresu un tai nepieciešams pilnīgi atkopties un turpmāk jānodrošina kārtīga aizsardzība. Daļa cilvēku uzskata, ka pirmā «apcepšanās» līdz sarkanai ādai ieliek pamatu vasaras iedegumam un tālāk saule vairs neskādē - tas nav tiesa, uzsver ārsti.

* Lietot dažādus apšaubāmus līdzekļus no sociālo tīklu ieteikumiem un tautas metožu arsenāla, piemēram, skūšanās losjonu, kokosriekstu eļļu, olu baltumus u.c. Sevišķi nevēlami ir dažādi līdzekļi, kas satur spirtu vai arī citrusaugļu sulu. Tie attauko un sausina ādu, kavējot atlabšanu, var arī ļoti sāpīgi kairināt.

* Čūliņu pārduršana un ādas lobīšana. Šādas izdarības var inficēt bojāto ādu. Ja čūliņas plīst pašas, tām var uzziest nedaudz antibakteriālas ziedes, jāseko, lai āda būtu tīra, ja nepieciešams, čūliņu vietas var nosegt ar pārsēju. Ja āda sākusi lobīties, gribas tai «palīdzēt», taču to nevajadzētu darīt. Ādai jāļauj nolobīties dabiskā ceļā, lai zem tās netraucēti veidotos jauns slānītis. Nedrīkst lietot skrubi, bet nepieciešama maiga, regulāra mitrināšana.

* Dekoratīvās kosmētikas lietošana. Lai āda pēc pārciestā saules apdeguma varētu veiksmīgi sadzīt, tai jāelpo un poru aizlipināšana ar dekoratīvo kosmētiku nav pieļaujama. Turklāt dažādas otiņas, slotiņas un aplikatori mēdz būt daudz netīrāki, nekā šķiet, tāpēc tie rada papildu infekcijas un alerģisku reakciju draudus. Tādēļ eksperti iesaka paciesties, kamēr āda atkopjas, un pēc tam rūpēties par tās aizsardzību no ultravioletajiem stariem.

* Piegulošs, ciešs apģērbs. Organisms cenšas tikt galā ar saules apdegumu, izraisot bojātajās vietās asiņu pieplūdumu, āda kļūst sarkana un karsta. Spiedošs apģērbs traucē ādai elpot un var to mehāniski kairināt, pastiprinot sāpes un iekaisumu.