Kas ir veselīgāk – dušoties vai vannoties?
 
©depositphotos.com

Kas ir veselīgāk – dušoties vai vannoties? Šis ir viens no jautājumiem, uz kuru nav oficiālas, nepārprotamas un zinātniski pamatotas atbildes, lai gan tas ticis analizēts no visdažādākajiem aspektiem.

Argumenti runā par labu gan vienam, gan otram mazgāšanās veidam, turklāt dušu vai vannu cilvēki vairs neuzlūko tikai kā elementāru higiēnas procedūru, jo zina, ka tā var ietekmēt ādas veselību un skaistumu, asinsriti, nervu sistēmu, muskuļus, elpceļus un pat vielmaiņu. Zinot šīs nianses, no vannošanās vai dušošanās iespējams gūt lielāku labumu savai veselībai un labsajūtai. Tajās der iedziļināties arī tad, ja jāizlemj, vai ierīkot savā mājoklī vannu vai duškabīni, jo abām dažkārt neiznāk vietas.

Nomazgāties var abās

No higiēnas viedokļa vienlīdz laba ir gan vanna, gan duša, atzīst neitrāli eksperti.

Dušas piekritēji mēdz apgalvot, ka vannā cilvēks «mirkst pats savos netīrumos». Vannas ūdenī, protams, nonāk netīrumi un atmirušās ādas šūnas, kā arī ziepju paliekas, taču šīs vielas parasti nenosēžas tieši uz cilvēka ķermeņa. Ja ūdens pēc mazgāšanās vannā izrādās ļoti netīrs, var ātri noskaloties, kaut vai izmantojot rokas dušu. Duša ir labāka izvēle gadījumos, kad nācies stipri notraipīties vai pamatīgi sasvīst, piemēram, pēc būvdarbiem, zemes darbiem vai intensīvas sportošanas. Tas pats - ja lietots daudz dekoratīvās kosmētikas. Arī matus mazgāt ir ērtāk dušā, jo tā var kārtīgāk izskalot šampūna un kondicionētāja paliekas. Ādas ārsti aicina nepavadīt vannā vai dušā pārāk ilgu laiku, jo tīrības atgūšanai pietiek ar samērā īsu brīdi, 5-15 minūtēm. Nav ieteicams arī ļoti enerģiski berzēties ar sūkli, jo tas veicina ādas sausumu. Jāseko arī vannas un duškabīnes sanitārajam stāvoklim, jo sevišķi - apmeklējot SPA iestādījumus, baseinus, pirtis, mazgājoties viesnīcā u.c.

Ādas veselībai

Dušas piekritēji uzskata, ka mirkšana vannā noved pie ādas attaukošanās un līdz ar to veicina ādas sausumu. Taču ādas lipīdu slānīti bojā arī duša. Lai no tā izvairītos, vannas ūdenim (atšķirībā no dušas) var pievienot dabiskās ēteriskās eļļas, vannas sāļus, vannas bumbiņas, medu, augu novārījumus, auzu pārslas un citus līdzekļus ādas stāvokļa uzlabošanai. Ieteicams izvairīties no stipri putojošiem vannošanās un dušošanās līdzekļiem, jo tie padara ādu īpaši sausu. Tā paša iemesla dēļ nav vēlams ļoti karsts ūdens. Cilvēki, kuri cieš no ekzēmas, var pievienot vannas ūdenim nedaudz sodas, kas mazliet palīdz mazināt ādas niezi un kairinājumu; ūdenim jābūt viegli siltam, vannošanās ilgums - aptuveni 10 minūtes. Savukārt sēnīšu infekcijas gadījumā ūdenim var pievienot nedaudz ābolu etiķa.

Pēc mazgāšanās - mitrināšana

Gan pēc vannas, gan pēc dušas jālieto ādu mitrinoši līdzekļi - eļļas, krēmi u.c. Jo sevišķi tas attiecas uz cilvēkiem, kuriem piemīt nosliece uz ādas sausumu. To vēlams izdarīt pirmajā pusstundā pēc mazgāšanās. Mitrinošo līdzekļu nelietošana ir viena no izplatītākajām kļūdām, kas noved pie ādas sausuma un ar laiku liek tai izskatīties vecākai. Šo produktu izvēle ir pietiekami plaša. Ja neizdodas atrast sev piemērotāko, jākonsultējas ar dermatologu vai vismaz jāpavaicā padoms aptiekāram vai zinošam pārdevējam.

Stresa mazināšanai

Silta vanna ir iecienīts līdzeklis, lai atbrīvotos no stresa pēc nogurdinošas darbdienas, un arī iespēja veltīt kādu brīdi vienīgi sev. Vannošanās mazina stresa hormona kortizola līmeni asinīs. Vannā var ne vien atpūsties, bet arī palasīt grāmatu, iemalkot kādu dzērienu, meditēt, vienkārši pasapņot. Savukārt ātrai stresa mazināšanai var izmēģināt īsu (līdz 30 sekundēm) iegremdēšanos vēsā (12-18 grādu) vannā, kur ūdenim pievienots jūras sāls.

Gan možumam, gan labākam miegam

Auksta duša ir klasisks līdzeklis, lai no rīta labāk pamostos un atgūtu ķermeņa un prāta možumu. Nav no gultas jāmetas zem ledainas strūklas, no sākuma var dušoties komforta temperatūrā, bet pēdējās minūtēs to pazemināt. Savukārt atbrīvoties, nomierināties un noskaņoties naktsmieram labi palīdz silta vanna. Daudziem cilvēkiem tā kļuvusi par iecienītu pirmsmiega rituālu. Ūdenim var pievienot lavandas, anīsa, rožu, raudenes vai citas ēteriskās eļļas ar nomierinošu efektu. Tie, kuri nespēj iemigt, var izmēģināt arī vēsas pēdu vannas: pēdas iemērc aukstā ūdenī un patur, līdz sāk salt. Ja ir tāda iespēja, var pabradāt vēsā strauta vai upes ūdenī. Dažkārt labs risinājums ir pelde jūrā, kādā citā brīvdabas ūdenstilpē vai vismaz baseinā. Tūlīt pēc peldes būs jūtams možums, bet vēlāk - veselīgs nogurums, kas palīdzēs iemigt.

Vispārējai veselībai

Ja nepieciešams aktivizēt asinsriti, var noderēt kontrastduša vai arī pēdu vannas pārmaiņus siltā un aukstā ūdenī, pabeidzot ar auksto. Senāk uzskatīja, ka vannošanās, jo sevišķi karstā ūdenī, rada sirdij pārlieku slodzi, tāpēc mediķi to neieteica. Tagad pētnieki sliecas atzīt, ka vanna sirds veselībai nekaitē. Neilga vannošanās patīkami siltā ūdenī pat spēj nedaudz pazemināt asinsspiedienu. Tas gan nenozīmē, ka var atteikties no ārsta nozīmētās terapijas, ja cilvēkam ir arteriālā hipertensija. Līdzīgi ir ar cukura diabēta pacientiem - zāles jālieto, bet vannošanās var sniegt nelielu bonusu: kādā britu pētījumā atklāts, ka pusstundu ilga vannošanās siltā ūdenī spēj samazināt cukura līmeni asinīs par 13%, jo paplašinās asinsvadi un organisms spēj labāk izmantot insulīnu. Savukārt japāņu zinātnieki izpētījuši, ka gados vecākiem ļaudīm desmit minūšu ilga silta vanna labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību, ļauj panākt labākus rezultātus vingrošanā un pat mazina sāpes. Silta vanna noder arī tad, ja jūtamas pirmās saaukstēšanās pazīmes un sākas galvassāpes.

Ūdens un laika taupīšana

Aprēķināts, ka caurmēra duša patērē gandrīz divreiz mazāk ūdens nekā vanna. Domājot par ūdens taupīšanu, vides draugi un arī to pasaules reģionu iedzīvotāji, kur jūtams ūdens trūkums, meklē veidus, kā atkārtoti izmantot «pelēkos» notekūdeņus - tos, kas lietoti, lai mazgātos vai mazgātu traukus. Ja tiek izmantoti bioloģiskie mazgāšanas līdzekļi, tad «pelēkie» ūdeņi vēl var noderēt, piemēram, dārza laistīšanai. Tualetes vajadzībām izmantotie, «melnie», ūdeņi mājsaimniecībā gan vairs nav derīgi.

Arī laika taupīšanas ziņā duša ir izdevīgāka nekā vanna. Aprēķināts, ka caurmēra vannas (ap 170 l) pietecināšanai ar ūdeni vajag 6-8 minūtes, un pa šo laiku var pagūt ieiet dušā.

Katrai savs risks

Mazgāšanās nav pārāk riskanta nodarbe, taču negadījumi mēdz notikt gan dušā, gan vannā. Dušā tie biežāk saistīti ar paslīdēšanu, kas rada traumas, savukārt vannā cilvēkiem gadās aizmigt un noslīkt, ir bijuši arī bojāejas gadījumi, lietojot fēnu.

Aukstu vai karstu

Ikdienas higiēnas procedūrām vislabāk izvēlēties patīkami siltu ūdeni, bet savas priekšrocības ir gan aukstam, gan karstam ūdenim. Karstai vannai tiek piedēvēta spēja remdēt saaukstēšanās simptomus, mazināt iekaisumu un uzlabot ādas stāvokli, savukārt karstai dušai - spēja labāk atbrīvot saspringtos kakla un plecu muskuļus, stimulēt augšanas hormonus, kas ļauj ātrāk atjaunoties bojātām šūnām, kā arī spēja paaugstināt hormona oksitocīna līmeni, līdz ar to mazināt trauksmi un nemieru. Savukārt aukstai dušai ir uzmundrinošs efekts. Daži pētījumi liecina, ka 2-3 minūšu ilga vēsa duša vienreiz dienā labvēlīgi ietekmē depresijas pacientu pašsajūtu un ir iekļaujama ārstniecības pasākumu kompleksā. Vēsa duša ieteicama arī cilvēkiem ar sausu ādu un matiem, jo tā neveicina ādas sausumu. Matus pēc mazgāšanas reizēm iesaka izskalot aukstā ūdenī, jo tam ir mitrinošs efekts, mati kļūst dzīvīgāki un spožāki.

Cik bieži mazgāties

Loģiski sadzīviska atbilde: pēc vajadzības. Ekspertu domas šajā jautājumā dalās, bet vairums aicina iztikt bez pārspīlējumiem, jo pārāk bieža un cītīga mazgāšanās var novest pie tā, ka tiek bojāts cilvēka mikrobioms - uz ādas dzīvojošo un mums vajadzīgo mikroorganismu kopums, kuru sagraujot problēmas var rasties ne tikai ādai, bet arī matiem, elpceļiem un gremošanas traktam. Sevišķi slikti pārmazgāšanās ietekmē sausas un jutīgas ādas īpašniekus. Savukārt mazgājoties nepietiekami bieži, var parādīties iekaisumi, augoņi, saasinās pinnes un citas problēmas. Vidusmēra cilvēkam nedēļā pietiek ar 2-3 vannošanās reizēm un tikpat biežu visa auguma dušu ar siltu ūdeni, ne ilgāk par 10 minūtēm. Paduses un ķermeņa lejasdaļa gan jāmazgā katru dienu.

No rīta vai vakarā

Arī šī nianse nav palikusi bez pētnieku uzmanības. Daži psihologi novērojuši, ka tiem, kur sāk rītu ar dušu, vieglāk veicas radošu darba uzdevumu risināšana. Tiem, kur neveikli rīkojas ar skuvekli, arī noder uzmundrinoša rīta duša, jo tiek apgalvots, ka laikā no sešiem līdz deviņiem rītā ir labāka asiņu sarecēšana, tāpēc skrāpējumi un iegriezumi ātrāk pāriet. Bet tas darbojas tikai tad, ja cilvēks jau paguvis pa īstam pamosties, piecelties un izkustēties. Silta (bet ne vairāk par 40 grādiem) duša vai vanna vakarā ieteicama tiem, kuriem grūti iemigt, jo pēc tam ķermeņa temperatūra pazeminās - līdzīgi notiek tad, kad cilvēkam nāk miegs. Arī taukainas ādas īpašniekiem labāk dušoties vakarā.

***

Muskuļu spriedzes noņemšanai

• Patīkama, silta vanna palīdz atbrīvot saspringtos muskuļus, mazina muskuļu sūrstēšanu pēc fiziskas slodzes sportojot, dejojot, strādājot dārzā u.c. Labākam rezultātam ieteicams ūdenim pievienot kādu no vannošanās līdzekļiem ar Epsomas sāli (magnija sulfātu).

• Labu efektu var dot arī karsta duša ar jaudīgu ūdens plūsmu, kas rada pietiekamu spiedienu uz sāpošajiem muskuļiem, sevišķi labi tā iedarbojas pret plecu, kakla un muguras saspringumu. Cilvēkiem, kuri bieži cieš no šādas problēmas, ir vērts iegādāties dušas galviņu ar masāžas režīmu.