Kaislīgi sēņotāji, mazuļu vecāki un pārgājienu cienītāji katru vasaru tiek atkal un atkal brīdināti par ērču encefalītu, taču izrādās, ka encefalīts ir tikai viena no trim ļoti bīstamām kaitēm, ko pārnēsā ērces. Turklāt, ņemot vērā vakcinēšanās iespējas, encefalītu varam saukt par vismazāk nepatīkamo no visām šīm slimībām.
Kā portālam nra.lv stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centra” virsārste Velga Ķūse, šogad stacionārā no ērču encefalīta jau ir ārstējušies 8 slimnieki, bet no Laimas boreliozes - 17 slimnieki. Ir bijuši arī pacienti ar ērlihiozi, kas ir trešā ar ērcēm saistitā infekcijas slimība.
Latvijā Laimas boreliozi diagnosticē biežāk nekā ērču encefalītu. Statistika liecina, ka 2016. Gadā tika diagnosticēti 479 Laimas slimības gadījumi un 230 ērču encefalīta gadījumi, taču iepriekšējā gadā - 612 Laimas slimības gadījumi un 114 ērču encefalīta gadījumi.
Latvija ir bagāda ar mežiem un pļavām, tāpēc mūsu valstī risks piedzīvot ērces kodienu ir liels. Diemžēl pret Laimas boreliozi vakcinācijas nav iespējama, tāpēc slimnieku skaits ar šo slimību Latvijā ir lielāks nekā slimnieki, kuriem diagnosticēts ērču encefalīts.
Laimas slimība jeb Laimas borelioze ir infekcijas slimība, kuru ierosina borēlijas baktērija. Laimas slimība pirmo reizi aprakstīta ASV Konektikutas štata Laimas pilsētā, no kā cēlies tās nosaukums.
Ja ērce ir nepareizi noņemta vai saspiesta, tad ir lielāks risks, ka borēlijas baktērija var iekļūt brūcē. Primārā slimības izpausme ir tāda, ka koduma vietā parādās sārts plankums. Ar laiku šis plankums palielinās un, ja tas kļūst lielāks par 5 cm diametrā, tad to nedrīkst ignorēt. Slimniekam nekavējoties ir jāvēršas pie ārsta, taču nevajag steigties veikt kādas analīzes, jo tajā mirklī tās vēl neko neuzrādīs. Antivielas organismā var parādīties daudz vēlāk, bet tas nenozīmē, ka slimības nav. Jebkurā gadījumā ir jāgaida, kamēr ārsts nozīmēs ārstēšanos.
Laimas slimība vieglā formā ir izārstējama un ārstēšanas kurss ir divas nedēļas ar antibiotiku palīdzību. Pēc divu nedēļu medikamentu lietošanas apsārtums uz ādas var kļūt bālāks vai arī pazust jau pirmajās dienās, taču pacientam ir jāievēro antibiotiku kurss, jo borēlijas baktērija var ne tik ātri aiziet bojā.
Ja tomēr slimnieks laicīgi nevēršas pie ārsta, apsārtums uz ādas pazūd, taču borēlijas baktērija var nokļūt dziļākajos audos un var skart centrālo nervu sistēmu, sirdi un locītavas.
Ja salīdzināt ērču encefalīta un Laimas slimības pazīmes, tad ērču encefalīts sākas ļoti akūti un tā simptomi ir līdzīgi gripas simptomiem. Tā ir paaugstināta temperatūra, kaulu laušanas sajūta, kā arī galvas un muskuļu sāpes. Laicīgi neārstējoties, cilvēkam var tikt diagnosticēts meningīts, kā arī tiek paralizēti dažādi orgāni. Savukārt Laimas boreliozei nav tik raksturīga paaugstināta temperatūra, taču pati izteiktākā pazīme ir sarkans plankums ērces kodiena vietā.
Latvijā Laimas boreliozi diagnosticē biežāk nekā ērču encefalītu. Statistika liecina, ka 2016. Gadā tika diagnosticēti 479 Laimas slimības gadījumi un 230 ērču encefalīta gadījumi, taču iepriekšējā gadā - 612 Laimas slimības gadījumi un 114 ērču encefalīta gadījumi.
Ērces pārnēsā arī tādus mikroorganismus kā ērlihijas, kas var izraisīt saslimšanu ne tikai mājlopiem un suņiem, bet, kā pēdējos gados tiek atklāts, arī cilvēkiem.
Daudzos gadījumos ērlihioze var noritēt vieglā formā, asimptomātiski un pāriet pati no sevis. Šai slimībai iespējami arī gripai līdzīgi simptomi - drudzis, galvassāpes un sāpes ķermenī, bet smagākos gadījumos arī nopietnākas sūdzības. Ērlihiozi ārstē ar antibiotikām. Pret šo slimību nav iespējama vakcinācija.
Ērlihiozes simptomi parasti sāk izpausties 1-2 nedēļas pēc ērces piesūkšanās. Ērlihiozi ārstē ar antibiotikām, un pret šo slimību vakcinēties nav iespējams. Pēc slimības pārslimošanas ilgstoši saglabājas aizsargvielas asinīs, un tikmēr ar ērlihiozi atkārtoti inficēties nevar.
