Ieteikumi, lai dārzkopība būtu veselīgs vaļasprieks

 
©Ilustratīva bilde

Dārzkopība ir populārs hobijs, jo sevišķi, ja ikdienā strādā sēdošu darbu. Pilsētniekam, kura bērnību neapēnoja kolhoza biešu vagas, sākumā priekšstats par dārzkopību ir mazliet idealizēts: viss zaļo un zied, putniņi dzied, pats sēžu lapenē, bildēju šo skaistumu un lieku sociālajos tīklos. Pievēršoties dārzam nopietnāk, gan ātri kļūst skaidrs, ka tas audzina pacietību.

Rūpes prasa gan liels, gan mazs dārziņš, un nezinātājs reizēm pat nevar iedomāties, cik daudz darba ieguldīts rožu krūmā, zemeņu dobē vai skaistā zālienā. Palaikam nav viegli atturēties no salīdzinājuma ar kaimiņu dārzu - negribas atpalikt ne platībā, ne ražībā, ne krāšņumā un daudzveidībā, pat ja kaimiņam ir vairāk laika un spēka, kupls palīgu pulks, iespēja algot ravētāju vai pat daiļdārznieku.

Kādi faktori jāņem vērā, lai dārzkopība saglabātu patīkama vaļasprieka statusu un nenodarītu pāri dārzkopja veselībai? To Neatkarīgā jautāja profesorei, Dr. Habil. med. Maijai Eglītei, Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras vadītājai, kurai arī pašai dārzkopība nav sveša.

Ir zināma bīstamība

Pretēji priekšstatam par lauku mieru, harmoniju un dabas tuvumu, Eiropas Savienības eksperti atzīst, ka lauksaimniecība profesionālā aspektā ir trešā vai ceturtā bīstamākā nodarbošanās. Viena no lauksaimniecības nozarēm ir arī dārzkopība. Protams, mazdārziņa kopējs amatieris nav tas pats, kas algots lauksaimniecības darbinieks, bet arī viņu var ietekmēt tie paši kaitīgie faktori: saules ultravioletais starojums, mainīgi laika apstākļi, darbs piespiedu pozā un nepieciešamība reizēm cilāt smagumus; arī dārzkopības amatieri var sadzelt kukaiņi, viņš var saskarties ar indīgiem augiem, augu aizsardzības preparātiem un tamlīdzīgi. Amatierim gan ir krietni mazāks darba apjoms, toties nav tādas tehnikas, kas atvieglo darbu profesionālim, ne vienmēr ir sagādāti individuālie aizsarglīdzekļi, reizēm trūkst arī zināšanu.

Smagumu celšana

Kas nu tur smags - lejkanna, izravēto nezāļu spainis, kūdras maiss? «RSU Darba drošības un vides veselības institūta sagatavotajā informatīvajā materiālā par darba aizsardzības prasībām lauksaimniecībā ir minēts, ka par smagumu uzskatāms priekšmets, kura masa pārsniedz trīs kilogramus - to nosaka attiecīgas Labklājības ministrijas vadlīnijas,» skaidro profesore. Smagumu pārvietošanas normas vīriešiem un sievietēm nav reglamentētas, taču vispirms jānoskaidro priekšmeta svars un jāizvērtē, vai spējat to pacelt. Vislabāk būtu kravu stumt vai vilkt, nevis nest. Ja iespējams, lielākas kravas sadaliet mazākās. Ceļot smagumu, muguru turiet taisni un salieciet ceļgalus, pārvirziet svaru uz kājām un turiet kravu iespējami tuvu ķermenim. Kur vien varat, izmantojiet ratiņus, ķerru vai citus priekšmetu pārvietošanas līdzekļus.

Piespiedu poza

Veicot dārza darbus, nav iespējams izvairīties no locīšanās, sējot, stādot, ravējot un vācot ražu, piemēram, lasot zemenes, vai no stiepšanās, vācot augļus. Atkarībā no piespiedu pozas var tikt ietekmēta plecu un kakla josla, elkoņi un plaukstas, mugura, gūžas vai kājas. Šie darba veidi veicina balsta un kustību aparāta problēmas - sāpes muguras lejasdaļā, arī mugurkaula, kāju, roku, plecu un kakla saspringumu, sastiepumus. Ļoti izplatīta problēma ir karpālā kanāla sindroms, kas rodas no biežām vienveidīgām, monotonām kustībām ar sasprindzinātām rokām. Ja cilvēks diendienā, piemēram, ievada datorā tekstus, bet nedēļas nogalē aktīvi kaplē vai rok, tad kādu dienu var parādīties tirpšana plaukstas pamatnē, plaukstā, pirkstos. Sākumā tā ir pārejoša, bet ar laiku kļūst nepārtraukta un īpaši pastiprinās naktīs, pievienojas arī dedzinošas sāpes, cilvēks nevar gulēt, viņš velti meklē rokai ērtāku stāvokli, karina to pāri gultas malai, bet tas nelīdz. Ir laikus jāvēršas pie ārsta. Lai šādas problēmas nerastos, strādājot dārzā, vajadzīgas regulāras atpūtas pauzes.

Laika apstākļi

Rosoties dārzā, bieži esam pakļauti intensīvai saules staru iedarbībai. Tā var radīt galvassāpes, reiboņus, paaugstinātu temperatūru, nogurumu, kā arī ādas apsārtumu, veicināt ādas iekaisumu, ekzēmas un ādas vēža attīstību. Teorētiski droši vien visi zina, ka jālieto saules aizsargkrēms ar pietiekami augstu aizsardzības faktoru (dermatologi vasarā iesaka SPF 50), kas atkārtoti jāuzziež ik pēc divām stundām, bet nereti tas aizmirstas. Iespēju robežās jācenšas plānot darbus tā, lai nebūtu jāuzturas ārā lielākās saules aktivitātes laikā - aptuveni no desmitiem līdz diviem. Vēlams valkāt linu un kokvilnas apģērbus, galvassegu, kreklu ar garām piedurknēm, garās bikses un arī saulesbrilles - nevis vienkārši tumšas brilles, bet tādas, kas nodrošina acu aizsardzību pret ultravioletajiem stariem. Tās visdrošāk meklēt optikas veikalos, nevis lielveikalu stendos. Noteikti jālieto pietiekami daudz ūdens.

Mikroklimatu nosaka ne tikai gaisa temperatūra, bet arī gaisa mitrums, gaisa plūsmas ātrums u.c. Nelabvēlīgā situācijā tas var radīt diskomfortu un pazemināt darbspējas. Lai negatīvo efektu mazinātu, jāvalkā laika apstākļiem atbilstošs apģērbs un jāievēro pietiekamas atpūtas pauzes. Ja apstākļi ir kāda darba veikšanai krasi nelabvēlīgi, atlieciet to.

Lauksaimniecības ķimikālijas

Daļa dārzkopības amatieru atzīst tikai dabiskus augu mēslošanas un aizsardzības līdzekļus, taču daudzi lieto arī rūpnieciski ražotās lauksaimniecības ķimikālijas: herbicīdus nezāļu iznīcināšanai, insekticīdus kaitēkļu apkarošanai, fungicīdus augu sēnīšu slimību apkarošanai, dažkārt vajadzīgi arī zoocīdi kaitīgo grauzēju iznīcināšanai. Ķimikālijas var būt kodīgas un izraisīt ādas un audu ķīmiskus apdegumus, kā arī toksiskas - tādas, kas rada dažādus funkcionālus traucējumus organismā. Pirmais nosacījums ir izlasīt produkta lietošanas instrukciju, lai to rūpīgi ievērotu. Ja tur norādīts, ka jālieto individuālie aizsarglīdzekļi, piemēram, cimdi, aizsargapavi, aizsargtērps vai respirators, tad tas ir jādara. Nav pareizi darbā ar ķimikālijām valkāt savu veco nonēsāto apģērbu, jo tas nenodrošina aizsardzību. Iegādāties aizsarglīdzekļus vajadzētu specializētos veikalos, kur pieejama konsultanta palīdzība, lai izvēlētos atbilstošu izmēru un modeli. Pāri palikušās ķimikālijas jāglabā slēgtā iepakojumā ar marķējumu, bērniem un dzīvniekiem nepieejamā vietā.

Indīgi augi

Katram dārzkopim vajadzētu pazīt vismaz tos indīgos augus, kas aug attiecīgajā apvidū. Tādi ir, piemēram, toksiskā efeja, vārpainā krauklene, driģene, zalktene, čūskoga, uzpirkstīte, zilā kurpīte, bet viens no bīstamākajiem ir Sosnovska latvānis - invazīva suga, kas ievesta Latvijā, agresīvi izkonkurējusi vietējās sugas un strauji pārņēmusi lielas teritorijas. Kontakts ar latvāņa sulu izraisa spēcīgu apdegumu.

Insekti

Dārzkopja darbu mēdz apgrūtināt gan odi, gan dunduri un knišļi, tādēļ ir vērts padomāt par piemērotiem repelentiem un līdzekļiem, ar ko vajadzības gadījumā apstrādāt dzēlienu vietas. Mediķi iesaka vakcinēties pret ērču encefalītu, tomēr ar to nepietiek, jo ērces, kas bieži sastopamas arī dārzos un parkos, pārnēsā arī laimboreliozi un erlihiozi, pret kurām vakcīnu nav, līdz ar to ir svarīgi pārbaudīt, vai ērces nav nonākušas uz apģērba vai ķermeņa. Dārzos mēdz būt arī bites, lapsenes un sirseņi, kuru dzēlieni var izrādīties ļoti bīstami. Ar lapseni var sastapties, piemēram, lasot gatavas ogas, gatavojot ievārījumu. Nevajag satraukti gaiņāt kukaiņus, mētājot rokas, jo tā var tos sakaitināt. Īpaši svarīgi samazināt sadzelšanas risku ir cilvēkiem, kuriem pret kukaiņu dzēlieniem novēro paaugstinātu jutību. Viņiem vajadzētu palūgt ārstam ieteikt kādu pretalerģijas medikamentu un turēt to tuvumā.

Dārza tehnika un piederumi

Strādājot ar zāles pļāvēju, krūmgriezi, motorzāģi vai citu dārza tehniku, jālieto instrukcijā paredzētie aizsarglīdzekļi un jāievēro drošības tehnikas pasākumi. Ja tie nav zināmi, informāciju var atrast internetā, nereti ar video. Nevajag strādāt ar ierīcēm, kuras ir bojātas. Uzmanīgi jārīkojas arī ar lāpstu, kapli, dārza dakšām, izkapti un citiem darbarīkiem. Jāseko, lai tie stingri turētos kātā un būtu labā tehniskā kārtībā.