Saldus sapņus arī vasaras naktī

Gaišajās un siltajās vasaras naktīs nereti ir grūtāk iemigt. Jāņu naktī par to galva nav jālauza, bet citādi arī vasarā ir pilnvērtīgi jāizguļas, jo katra zaudēta miega stunda atriebjas nākamajā dienā, samazinot mūsu darbspējas aptuveni par 25%. Tāpēc pieaugušam cilvēkam vidēji jāguļ astoņas stundas diennaktī neatkarīgi no gadalaika.

Daži mediķi kategoriski uzsver, ka šī norma jāievēro precīzi, citi saka: miega ilgums, tāpat kā kurpju izmērs, katram cilvēkam ir savs. Vienam varbūt pietiek ar septiņām stundām, citam vajadzīgas deviņas. Tas, kurš uzskata, ka pietiekot ar četrām stundām, gan riskē sagandēt savu veselību. Bet kārtīga izgulēšanās nav saistāma tikai ar gultā pavadīto stundu skaitu, būtiska ir miega kvalitāte.

Guļamtelpas temperatūra

Vasarā jebkuram cilvēkam ir grūtāk aizmigt, jo gaiss ir sauss un ļoti silts, bet guļamistabā ideālā temperatūra būtu 19 grādu (zem segas - ne vairāk kā 27 grādi). Ja, nespējot izturēt karstumu, esat guļamistabai iegādājušies gaisa kondicionēšanas ierīci, tad jāatceras, ka pie zemākas temperatūras jāpierod pakāpeniski. Pārāk strauji atdzesējot gaisu, var saaukstēties. Atstāt uz nakti ieslēgtu ventilatoru nav īsti prātīgi. Ja tomēr ļoti gribas un ventilators nerada lielu troksni, novietojiet ierīci tā, lai gaisa plūsma nebūtu virzīta tieši uz jums, bet, piemēram, uz istabas sienu. Ir vērts pieradināties vasarā gulēt pie atvērta loga, bet ziemā - pie atvērta vēdlodziņa. Ja tas nav iespējams, vismaz kārtīgi izvēdiniet telpu pirms gulētiešanas.

Pārbaudījums gultas ērtumam

Karstā laikā ērta gulta iegūst papildu nozīmi. Cilvēki bieži guļ neērtās, nepareizi iekārtotās guļvietās, bet ir pie tām pieraduši. Kad telpā valda karstums, visi trūkumi liek sevi manīt vairāk nekā citkārt. Guļvieta nedrīkst būt par mīkstu vai par cietu. Cilvēkiem ar sirds slimībām labāk gulēt gultā ar augstu pagalvi, cilvēkiem ar mugurkaula problēmām - uz matrača ar pareizu atsperu atbalstu. Tiek uzskatīts, ka fizioloģiski vispilnvērtīgākais ir miegs, guļot uz labā sāna, ar viegli ieliektiem ceļgaliem. Šādā pozā atslābinās visi muskuļi un nav apgrūtināta sirdsdarbība. Daļa cilvēku mēdz aizmigt, guļot uz muguras. Nav ieteicams gulēt uz vēdera - ja kāds tā dara, tas parasti nozīmē, ka matracis ir par cietu. Nav pareizi pārvilkt segu pāri galvai, jo tad nākas elpot paša izelpoto gaisu. Sava nozīme ir arī spilvenam. Katru nakti cilvēks izsvīst ap 300 ml sviedru, vasarā pat vairāk, un diezgan lielu daļu no tā uzsūc spilvens. Vasarai piemēroti ir spilveni, kas gatavoti no kvalitatīvas sintepona bumbiņšķiedras; tiek ražots arī īpašs sintepons, kas palīdz pasargāt spilvena lietotāju no putekļu ērcītēm.

Gultasveļa

Vasarā ir īpaši svarīgi izvēlēties gultasveļu un naktstērpu no elpojošiem audumiem. Gan palagiem, virspalagiem un spilvendrānām, gan apģērbiem, kuros cilvēks guļ, piemērotākais materiāls ir kokvilna. Gultasveļu nav ieteicams gludināt un - jo sevišķi - iecietināt, jo tad tiek saplacinātas auduma šķiedras un veļa vairs nespēj tik labi nodrošināt gaisa cirkulāciju. Ja ir pārāk karsti, var gulēt tikai ar virspalagu.

Gultasveļa vasarā ir biežāk jāmazgā.

Miega vide

Guļamtelpai jābūt pietiekami tumšai un klusai, tajā nav jāatrodas televizoram vai radio. Pie ielas trokšņu fona cilvēki lielākoties pierod, bet, ja tie ir visai skaļi, var lietot speciālas austiņas. Daži cilvēki iecienījuši arī masku, ko liek uz acīm, ja telpā nav pietiekami tumšs. Nekādā ziņā gultā nav vietas viedtālrunim ar interneta pieslēgumu vai datoram, jo līdz ar tiem gultā tiek paņemts līdzi arī stress.

Pirms gulētiešanas nav ieteicams: ēst smagus ēdienus, dzert kafiju, lietot alkoholu, smēķēt, skatīties šausmu filmas un citas satraucošas pārraides, apcerēt problēmas darbā un darīt citas lietas, kam nav tiešas saistības ar gulēšanu.

Pirms gulētiešanas ir ieteicams: pastaigāties parkā vai pludmalē, mierīgi pavizināties ar divriteni, domāt un runāt vai palasīt par kaut ko patīkamu, ja esat izsalkuši - apēst vieglu maltīti no salātiem vai augļiem, ieiet vēsā vai vidēji siltā dušā.