Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju guļ pārāk maz

© F64

60 % Latvijas iedzīvotāju nevelta miegam pietiekami ilgu laiku, bet katrs sestais (17 %) ir piedzīvojis bezmiegu vai miega traucējumus, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

Cilvēks ar laiku var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās, jo tieši veselīga miega laikā tiek stiprināta imunitāte.

Miega medicīnas speciālists un neirologs Ainārs Vecvagars norāda, ka miega problēmas sabiedrībā tik tiešām ir aktuālas, turklāt, ja tās neārstē, cilvēks ar laiku var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās, jo tieši veselīga miega laikā tiek stiprināta imunitāte.

Aptaujas rezultāti liecina, ka vismazāk laika miegam velta jaunieši 18 - 24 gadu vecumā, kuru vidū vien 36 % guļ pietiekami. Savukārt visvairāk guļ seniori 55 - 74 gadu vecumā (48 %).

Ainārs Vecvagars norāda, ka diennaktī ikvienam būtu jāguļ vismaz 7 stundas, un sabiedrībā valdošais pieņēmums, ka ir pietiekami arī ar 5 - 6 stundām miega, ja pēc tam pašsajūta ir laba, - ir aplams. Turklāt gulēt ieteicams iet pirms pusnakts, jo cilvēka organisms jau izsenis pielāgots gulēt tieši naktīs, kad iestājas tumsa. “Nepietiekami guļot, pašsajūta var pat būt laba, taču tā tas būs tikai īstermiņā. Izturības robeža vidēji ir divi gadi, tad nepietiekama miega dēļ sākas dažādas fiziskās veselības problēmas - galvas, muguras, locītavu sāpes, pasliktinās atmiņa, krītas darbaspējas, kā arī var attīstīties arī mentālās veselības problēmas - tādas kā izdegšanas sindroms vai pat veģetatīva distonija,” komentē eksperts. Viņš arī norāda, ka jābeidz ticēt sabiedrībā valdošajam mītam, ka nepietiekamo miegu darbdienās var kompensēt ar izgulēšanos nedēļas nogalē.

Veselības indekss liecina, ka salīdzinoši daudzi cieš arī no psihoemocionālās veselības traucējumiem: katru divdesmito (5 %) piemeklējušas trauksmes lēkmes, bet 4 % aptaujāto slimojuši ar veģetatīvo distoniju. Turklāt jau no pērnā gada saglabājusies tendence, ka katrs desmitais (12 %) ir izjutis nepieciešamību pēc psihologa/psihoterapeita vizītes, taču speciālistu nav apmeklējis. Dati arī rāda, ka sievietes biežāk piedzīvo trauksmes lēkmes - ja vīriešu vidū ar tām saskārušies 3 %, tad sieviešu vidū divreiz vairāk jeb 7 % aptaujāto.

Veselība

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) pagājušonedēļ veiksmīgi aizvadīts vēdera aortas skrīninga popularizācijas pasākums, kura laikā lielās atsaucības dēļ iepriekš plānoto 50 izmeklējumu vietā ultrasonogrāfijas bezmaksas izmeklējums veikts gandrīz trīsreiz lielākam riska grupas pacientu skaitam. Skrīninga laikā izmeklējot 136 cilvēkus, divi pacienti ar aortas aneirismu novirzīti ārstēšanas procesa uzsākšanai un operācijas plānošanai Austrumu slimnīcā jau tuvākajā laikā. Savukārt trīs pacientiem konstatēta līdz piecu centimetru diametram paplašināta aorta, un viņiem nepieciešama turpmāka novērošana ģimenes ārsta uzraudzībā, kā arī periodiska izmeklējumu veikšana.