Hroniskos pacientus ārstēs citādāk

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Veselības ministrija plānojusi noteikt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu kārtību hronisku slimību, onkoloģisko, sirds un asinsvadu saslimšanu pacientiem stacionārajā ārstniecības iestādē, jo pašreizējā sistēma neatbilst ne pacientu, ne slimnīcu vajadzībām. Liela daļa pacientu ar hroniskām saslimšanām bieži nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Jaunā kārtība, visticamāk, izstrādāta arī, lai racionālāk izlietotu veselības budžeta līdzekļus, nemaksājot par hroniskiem pacientiem slimnīcām tikpat kā par akūtu pacientu.

Pašreizējā situācijā Latvijā nav iespējams nodrošināt aprūpi pacientiem ar hroniskām saslimšanām atbilstošās aprūpes slimnīcās vai aprūpes nodaļās daudzprofilu slimnīcās tādā apjomā, kādā būtu nepieciešams. Hroniskie pacienti ilgāk tiek medicīniski aprūpēti augstāka līmeņa slimnīcās un daudzprofila slimnīcu cita profila nodaļās, kā arī, izrakstīti mājās, atkārtoti sauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vai tiek nogādāti atpakaļ augstāka līmeņa slimnīcās, secinājusi Veselības ministrija. Veselības aprūpes sistēmām, ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, ir hroniskas slimības (piemēram, sirds asinsvadu slimības, onkoloģija, cukura diabēts un citas), taču ir svarīgi, lai hronisko slimību pacienti, neatkarīgi no slimības veida, saņemtu atbilstošu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu. Daudziem pacientiem šīs slimības ir radījušas funkcionālus traucējumus, tāpēc ir nepieciešama gan medicīniskā aprūpe, gan diennakts uzraudzība (piemēram, pastāvīga traheostomas kopšana, regulāra skābekļa terapija, mākslīga barošana).

Kopumā hronisko pacientu aprūpes nodrošināšanai nepieciešamais finansējums šogad ir 2,5 miljoni eiro.

Sagatavotā kārtība noteiks medicīnisku aprūpi pacientiem ar hroniskām progresējošām slimībām, hronisku slimību paasinājumu vai komplikācijām gadījumos (noteikumos ir minētas 200 saslimšanas), kad viņu stacionēšanās laikā nav nepieciešama sarežģīta diagnostika, ķirurģiska iejaukšanās vai cita komplicēta ārstēšanās. Tāpat noteikumu projektā noteiktas arī diagnozes hronisku pacientu aprūpei stacionārā ārstniecības iestādē. Noteiktas arī tās ārstniecības iestādes (kopumā 32 slimnīcas), kas nodrošinās hronisko pacientu aprūpi. Hronisko pacientu aprūpi stacionārā ārstniecības iestādē varēs saņemt personas, kuras būs saņēmušas ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu vai arī būs patstāvīgi vērsušās hronisko slimību paasinājuma vai komplikāciju gadījumā. Tāpat šādu aprūpi varēs saņemt pacienti, kuri pārvesti uz slimnīcu pēc akūta ārstēšanās perioda, ja ir nepieciešama turpmākā ārstēšana hronisku slimību paasinājuma vai komplikāciju gadījumā.

Kopumā hronisko pacientu aprūpes nodrošināšanai nepieciešamais finansējums šogad ir 2,5 miljoni eiro. Šāda summa nepieciešama, lai nodrošinātu vairāk nekā 6500 ārstēšanās gadījumu, taču, kā norāda Veselības ministrija, slimnīcām vēl ir jāsagatavojas un jāveic izmaiņas pacientu plūsmā, jo faktiski akūtie pacienti tiks nodalīti no hroniskajiem pacientiem. Arī samaksas noteikumi būs citi: viena pacienta ārstēšanas tarifs, ko maksās slimnīcai, būs 380,04 eiro par stacionēšanās reizi, bet pacienta līdzmaksājums - 7,11 eiro.



Veselība

Lundas universitātes Zviedrijā eksperti pētījuši dažādu saldumu veidu ietekmi uz risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Darba rezultāti tika publicēti žurnālā “Frontiers in Public Health”.

Svarīgākais