NRA secina, ka lauvas tiesu par ārstēšanu maksā valsts

© depositphotos.com

Apgalvojot, ka par veselības pakalpojumiem pacienti praktiski visu samaksā paši, iedzīvotāji maldina sevi un citus. Lai arī veselības aprūpē joprojām pastāv rindas uz izmeklējumiem, plānveida operācijām, konsultācijām pie speciālistiem, valsts atvēlētais finansējums valsts apmaksātiem pakalpojumiem ir būtiski audzis.

Tikai viens piemērs: 2018. gadā diagnostiskiem izmeklējumiem valsts atvēlējusi 44,3 miljonus eiro un šāds pakalpojums tiks sniegts divus miljonus reižu.

Rīgas Austrumu slimnīcā ārstēšanās stacionāra nodaļās par vienu diennakti - gultas dienas cena ir 79 eiro (šajā cenā nav iekļauti specifiskie medikamenti, piemēram, ķīmijterapija), savukārt Liepājas reģionālajā slimnīcā - 68,04 eiro, Stradiņa slimnīcā - 60 eiro

Diskusija aktualizējās pēc tam, kad valdība apstiprināja kārtību veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanai, un turpinājās par to, vai un kāpēc cilvēkam būt apdrošinātam veselībai. «Vai ir jēga pieslēgties valsts obligātajai veselības apdrošināšanai, ja pašlaik jau praktiski par visu samaksā pacients?» - arī šāds jautājums tika uzdots. Tas liek domāt, ka iedzīvotāji Latvijā nezina, cik patiesībā maksā veselības aprūpes pakalpojumi un cik lielu daļu papildus samaksā valsts, ja slimības gadījumā pacients samaksā pacienta iemaksu.

Ekrānuzņēmums no avīzes

Neatkarīgā pētīja, kāds ir pakalpojumu cenrādis tam, kas tiek apmaksāts no valsts budžeta. Šādai informācijai ir jābūt pieejamai pacientiem slimnīcu vai citu medicīnas iestāžu mājaslapās. Rīgas Austrumu slimnīcā ārstēšanās stacionāra nodaļās par vienu diennakti - gultas dienas cena ir 79 eiro (šajā cenā nav iekļauti specifiskie medikamenti, piemēram, ķīmijterapija), savukārt Liepājas reģionālajā slimnīcā - 68,04 eiro, Stradiņa slimnīcā - 60 eiro. Pacientam parastā kārtībā šī maksa nav jāveic, jo saskaņā ar noteikumiem pacienta iemaksa par gultas dienu ir 10 eiro, sākot no otrās dienas slimnīcā. Vienas dienas gultas cena intensīvās terapijas nodaļā Stradiņa slimnīcā ir 150 eiro, bet Rīgas Austrumu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikā, Toksikoloģijas un sepses klīnikas intensīvās terapijas palātās un Insulta vienībā - 378 eiro.

Runājot par diagnostiskajiem izmeklējumiem: piemēram, ehokardiogrāfija (sirds izmeklējums) saskaņā ar maksas cenrādi izmaksā 40 eiro (Stradiņa slimnīca), 36 eiro (Liepājas slimnīca), bet pacientam jāmaksā 4,28 eiro. Ultrasonogrāfijas izmeklējumiem pacienta iemaksa ir 4,27 eiro, bet valsts par to maksā 30 līdz 50 eiro atkarībā no veida. Daudz augstākas ir operāciju izmaksas, piemēram, aklās zarnas izoperēšana (apendektomija) - 284 eiro, elpošanas sistēmas operāciju cenas - 500 līdz 5000 eiro, nieres transplantācija izmaksā vairāk nekā 15 000 eiro, bet galvas smadzeņu asinsvadu trombolīze (insulta gadījumā) - virs 2000 eiro. Tie ir tikai daži piemēri veselības pakalpojumiem, kurus apmaksā valsts un pacientam jāveic pacienta iemaksa.

Nacionālā Veselības dienesta dati liecina, ka 2018. gadā plānotais finansējums ārstu speciālistu konsultācijām ir 47,9 miljoni eiro un paredzēts, ka pie ārstiem konsultāciju pacienti saņems 2,5 miljonus reižu. Savukārt diagnostiskajiem izmeklējumiem atvēlētais finansējums ir 44,3 miljoni eiro (2 miljoni izmeklējumu), dienas stacionāriem - 55,7 miljoni eiro (pusmiljons pacientu vai viens pacients vairākas reizes). Ārstēšanai slimnīcās atvēlēti 319 miljoni eiro (289 400 hospitalizācijām) un 10,6 miljoni eiro dzemdību palīdzībai. Tas, protams, nenozīmē, ka pacienti nemaksā par veselības pakalpojumiem, jo gadījumos, ja rinda ir ļoti gara uz valsts apmaksātu palīdzību, cilvēki izvēlas maksāt, tāpat maksāt vai lūgt ziedojumus nākas arī gadījumos, kad konkrēto palīdzību valsts neapmaksā.

PACIENTA IEMAKSAS

Pacienta iemaksas ir maksājums, kuru pacients veic, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Lielākā pakalpojuma izmaksu daļa tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem

  • Līdzmaksājums par ģimenes ārsta konsultāciju 1,42 eiro
  • Par dienu slimnīcā 10 eiro
  • Par operāciju ne vairāk kā 31 eiro

Veselība

To pieaugušo procentuālais daudzums, kas visā pasaulē slimo ar diabētu, pēdējo trīs gadu desmitu laikā ir dubultojies un lielākais pieaugums ir jaunattīstības valstīs, atsaucoties uz trešdien publicētu pētījumu, vēsta inquirer.net.

Svarīgākais