Pieprasa risinājumu AIDS pacientiem
HIV/AIDS pacientu organizācijas pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanu – neraugoties uz papildus piešķirto finansējumu zālēm, ārstēto pacientu skaits būtiski nepieaug. Rindā pie infektologa, kas var nozīmēt antiretrovīrusu terapiju, jāgaida vairākas nedēļas.
Vēstulē veselības ministrei un Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijai trīs pacientu organizācijas - apvienība HIV.LV, Agihas un Baltijas HIV asociācija - atgādina, ka pagājušajā gadā HIV/AIDS samazināšanas jomā tika pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi. Ministru kabinets pieņēma politikas dokumentu - HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plānu 2018.-2020. gadam, kas paredz mainīt HIV terapijas piešķiršanas kritērijus un ārstēšanu uzsākt agrākā stadijā. Plānam sekoja arī finansējums - HIV/AIDS ārstēšanai 2018. gadā veselības aprūpes budžetā tika papildus atvēlēti 4,2 miljoni eiro. «Tas ļautu straujiem soļiem palielināt ārstējamo pacientu skaitu, jo atgādināsim, ka Latvijā 2017. gada beigās dzīvoja 6031 HIV/AIDS pacients, no kuriem antiretrovīrusu ārstēšanu saņēma 2104 pacienti, tas ir, tikai 35 procenti,» norāda HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis. Diemžēl Nacionālā veselības dienesta dati par valsts kompensējamo medikamentu izlietojumu šāgada 1. ceturksnī rāda ne tik pozitīvu ainu - šogad ārstēto HIV pacientu skaita pieaugums nav pietiekami straujš. «Pacientiem ir jāatvieglo pieejamība šim veselības aprūpes pakalpojumam, jo pašlaik nākas gaidīt rindā pie infektologa vairākas nedēļas,» saka A. Molokovskis.
«Jauno pacientu piesaistes vājie rādītāji mūs satrauc, jo saredzam risku: ja netiek sasniegts plānotais ārstēto pacientu skaita pieaugums, nākamgad finansējums HIV/AIDS ārstēšanai var tikt samazināts, ņemot vērā šā gada datus. Rezultātā Latvijā turpināsies strauja HIV infekcijas izplatība,» papildina Agihas valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks. HIV infekcijas izplatības jomā Latvija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā, un ANO programma cīņai ar AIDS Latvijai neformāli signalizē, ka situācija ar ārstēšanu ir ļoti satraucoša. Simt neārstēti HIV inficēti cilvēki gada laikā var inficēt vēl 12 cilvēkus. «Ja mēs spējam ārstēt tikai trešdaļu pacientu, nav grūti aprēķināt šīs infekcijas slimības bīstamos izplatības apmērus,» spriež A. Veiķenieks. Inga Upmace no Baltijas HIV asociācijas piemin Igauniju, kas var lepoties ar ikgadēji reģistrēto jauno HIV gadījumu skaita stabilu kritumu jau kopš 2006. gada, ko panāk ar mērķtiecīgu, uz pierādījumiem balstītu infekcijas ierobežošanas politiku, intensīvu profilakses darbu, ārstēšanas pieejamību visiem. Pretēji ir Latvijā, kur ikgadēji reģistrēto jauno HIV gadījumu skaitam ir augšupejoša tendence. Pacientu organizācijas aicina Veselības ministriju, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisiju kopā ar Latvijas Infektoloģijas centru rast risinājumu HIV pacientu ārstēšanas pieejamības uzlabošanai.