Konkurences padomes (KP) aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā 60 procentiem Latvijas iedzīvotāju ir bijusi apgrūtināta iespēja iegādāties nepieciešamos kompensējamos medikamentus.
Aptaujas rezultāti gan vēl tiek apkopoti un tiks analizēti lai noskaidrotu, kā un cik lielā mērā problēmas aptiekās iegādāties zāles ietekmē ārstēšanās procesu.
Sākotnējie aptaujas dati rāda, ka problēmas saņemt zāles ir pietiekami lielam skaitam pacientu, turklāt ceturtajai daļai šo pacientu zāļu nepieejamība ir būtiski ietekmējusi ārstēšanu. Konkurences padome secinājusi, ka problemātika novērojama gan lielo tīklu, gan privātajās aptiekās visā Latvijas teritorijā. Konkurences padome norāda, ka aptaujā uzmanība pievērsta kompensējamo zāļu sarakstam B un tajā iekļautajiem medikamentiem, konkrēti 12 medikamentiem, kas paredzēti asinsrades orgānu, kaulu, hormonālās sistēmas, onkoloģisko slimību, diabēta, vīrusu un elpošanas sistēmas slimību ārstēšanai, tomēr iedzīvotāji ir aicināti izteikties arī par grūtībām iegādāties citus zāļu sarakstā iekļautos medikamentus. Aptaujā nosaukti visi medikamenti, kā arī aptaujas dalībnieks pats var ierakstīt kādu medikamentu, ko pēdējo četru gadu laikā bijis apgrūtinoši iegādāties. Aptaujā arī jānorāda, cik bieži zāles nebija pieejamas, kurās aptiekās, kā aptiekās skaidroja, kāpēc zāļu nav, un kā šī problēma tika atrisināta - vai aptieka nodrošināja šīs zāles vēlāk, vai pacients meklēja citās aptiekās vai pilnīgi citur - pie ražotājiem vai ārzemēs. Konkurences padomi arī interesē, cik ilgā laikā zāles pacients ieguva, ja sākotnēji aptiekās to nebija.
Šī aptauja tiek veikta tirgus uzraudzības ietvaros, un, kā uzsver Konkurences padomē, tās mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju pieredzi ar zāļu fizisko pieejamību aptiekās, nevis zāļu cenu. Taujājot pacientus par zāļu cenu un spēju samaksāt līdzmaksājumu par valsts kompensētām zālēm, veidotos jau pavisam cits skatījums uz zāļu pieejamību.
Latvijā līdz šim labāk zināmie gadījumi, kad nav bijuši pieejami valsts kompensējamie medikamenti vai valsts apmaksātas (vai daļēji apmaksātas) vakcīnas, ir saistīti tieši ar ražošanas problēmām. Piemēram, pirms vairākiem gadiem Latvijā aptrūkās prettuberkulozes vakcīnu, un tas notika tādēļ, ka ražotājs reorganizēja savu darbību un, tā kā tas ir vienīgais šādas vakcīnas izgatavotājs Eiropā, Latvija nevarēja laikus saņemt vakcīnu. Valstij arī nebija rezervju, un šo jautājumu risināja, iegādājoties vakcīnu devas no citām valstīm. Neatkarīgā rakstīja arī par zāļu trūkumu hemofilijas pacientiem, kas savukārt bija saistīts ar zāļu ražotāja un piegādāja problēmām, jo Latvijā tobrīd pacientiem apmaksāja lētākās zāles, kuras lietoja tikai pacienti Latvijā. Citās valstīs hemofilijas pacienti saņēma modernākus medikamentus. Ja šo medikamentu piegādātājs nevarēja nodrošināt, pacienti nevarēja saņemt arī dārgākas zāles, kuras faktiski Latvijā fiziski bija pieejamas, taču - ne valsts apmaksātas.
Noteikumi paredz: pacientam vēršoties aptiekā ar kompensējamo zāļu recepti, ja medikaments nav pieejams uzreiz, tas jānodrošina 24 stundu laikā. Savukārt, ja aptieka to nevar nodrošināt, par situāciju tai jāinformē Veselības inspekcija. Veselības ministrija skaidro, ka nereti šāda situācija saistīta ar ražošanas problēmām un tādā gadījumā zāles neesot pieejamas ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Ja aptiekai nav objektīvu iemeslu kavēt zāļu nodrošināšanu pacientam, inspekcija uzņēmumam var piemērot sodu. Šī iemesla dēļ problēmu gadījumos svarīga pacientu un aptieku spēja informēt par grūtībām kāda kompensējamā medikamenta iegādē vai piegādē.
Kompensējamās zāles tiek iedalītas dažādos sarakstos. Valsts kompensējamo zāļu sarakstu maina divas reizes gadā, parasti 1. janvārī un 1. jūlijā, mainot tajā iekļautās zāles un to cenas, tāpēc var izrādīties, ka medikamentam, ko pacients regulāri lietojis un piemaksājis kādu noteiktu summu, pēkšņi var mainīties līdzmaksājuma apmērs, jo references (pamata) medikaments konkrētajā zāļu grupā izvēlēts kāds cits, visbiežāk lētāks medikaments.
***
Kas ir valsts kompensējamo zāļu saraksti?
• A sarakstā ir līdzvērtīgas efektivitātes medikamenti (savstarpēji aizvietojami, kur vienu aktīvo vielu ražo vairāki ražotāji)
• B sarakstā ir ar patentu aizsargāti medikamenti, kuriem nav citu līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu
• C sarakstā ir medikamenti, kuru izmaksa viena pacienta ārstēšanai pārsniedz 4268,62 eiro un ražotājs zāļu kompensācijas izdevumus noteiktam pacientu skaitam apņemas segt no saviem līdzekļiem
• M sarakstā ir visā Latvijā reģistrētās zāles mātēm, grūtniecēm un bērniem līdz
18 gadiem, kas tiek kompensētas 50% apmērā
Avots: Neatkarīgā