Pretsāpju zāles patērē visvairāk
Vispieprasītākās bezrecepšu zāles pēc starptautiskā nosaukuma Latvijā pērn tāpat kā iepriekšējos gados bija acetilsalicilskābe, ko sabiedrība labāk zina kā aspirīnu, un pretsāpju zāles – ibuprofēns. Savukārt visvairāk pārdotā aktīvā viela ir tieši ibuprofēns, ko satur virkne zināmu un mazāk zināmu pretsāpju medikamentu.
Iedzīvotāju pieprasītākās zāles un kopējo zāļu patēriņu Zāļu valsts aģentūra nosaka un analizē pēc Pasaules Veselības organizācijas sistēmas, lietojot zāļu patēriņa vienību - vidējā dienas balstdeva jeb DDD. Zāļu patēriņa datus izsaka DDD uz 1000 Latvijas iedzīvotājiem dienā (DID), skaidro Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane.
Pieprasītākās bezrecepšu zāles pēc to starptautiskā nosaukuma Latvijā 2017. gadā bija acetilsalicilskābe, tās patēriņš bija 67,02 devas uz 1000 iedzīvotājiem. Šo zāļu patēriņš, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir audzis. Savukārt pretsāpju medikamenta ibuprofēna patēriņš ir nedaudz sarucis un ir 22,93. Tiesa, ibuprofēnu saturošas zāles ir pirmajā vietā pēc pārdošanas datiem - tās gada laikā realizētas par 5,86 miljoniem eiro, un šis rādītājs ir pieaudzis. Visticamāk, tas nozīmē, ka pieaugusi šo medikamentu cena. Trešajā vietā pēc pieprasījuma ir ksilometazolīna hidrohlorīds - aktīvā viela, ko satur deguna pilieni. Savukārt recepšu zāļu sarakstā pieprasītākās zāles ir D3 vitamīns un medikamenti, kas satur aktīvo vielu holesterīna līmeņa samazināšanai.
Kopumā Zāļu reģistrā iekļauto zāļu realizācijas apjoms Latvijā pērn palielinājās par sešiem procentiem, salīdzinot ar 2016. gadu, un sasniedza 392,78 miljonus eiro ar PVN, liecina jaunākie Zāļu valsts aģentūras dati. Latvijas zāļu ražotāju realizācijas apjoms vietējā tirgū 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, saglabājās nemainīgs - 17 miljoni eiro. Tomēr, straujāk palielinoties ārvalstu ražotāju zāļu realizācijai, pērn nedaudz samazinājās Latvijas ražotāju tirgus daļa, veidojot 4,3 procentus no kopējā tirgus. Visvairāk pārdotās Latvijas ražotāju zāles gan pēc realizācijas apjoma eiro, gan pēc iepakojumu skaita pēdējo piecu gadu laikā bija meldoniju saturošas zāles.
Zāļu patēriņa grozs Latvijā pērn sadalījies šādi: 58 procenti recepšu zāles, 42 procenti - bezrecepšu zāles. Savukārt, ņemot vērā apgrozījumu naudas izteiksmē, būtiski lielāks ir recepšu zāļu patēriņš - 83 procenti, un tas pēdējos gados pieaudzis. Tas saistīts ar onkoloģijas, infekciju slimību un citu kaišu ārstēšanā izmantojamajiem dārgajiem medikamentiem.