Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir 1. vietā
Mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir ļoti augsta, un kardioloģiskās saslimšanas ir galvenais iedzīvotāju nāves cēlonis. Veselības ministrija šāgada laikā plāno ieviest jaunu zaļo koridoru tieši sirds veselības jomā, lai mazinātu saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī laikus sniegtu palīdzību cilvēkiem, kuriem draud insults vai infarkts.
Par jaunu Veselības ministrijas prioritāti - zaļo kardiokoridoru - pavēstīja veselības ministre Anda Čakša. Nosaukums koridors aizgūts no šādas pašas programmas onkoloģijas jomā, kas tika ieviests, lai veicinātu saslimšanas gadījumu ar audzējiem atklāšanu un savlaicīgu ārstēšanu. Tā ietvaros pacienti ar aizdomām par vēža saslimšanu desmit dienu laikā var nokļūt pie speciālista onkoloģijas centrā un, apstiprinoties diagnozei, ātri uzsākt ārstēšanu. Zaļo kardiokoridoru sāks ieviest šogad, un to, vai tas būs analogs onkoloģijas zaļajam koridoram, pateikt vēl nav iespējams.
«Latvijā ar sirds un asinsvadu slimībām slimo un ar tām mirst arī gados jauni cilvēki,» brīdina veselības ministre, «tā sauktā zaļā kardiokoridora ideja ir pamanīt un izvērtēt visus riskus, kas var novest pie sirds slimības. Koridorā tiks apzinātas vecuma grupas un tām attiecīgi nepieciešamie izmeklējumi, kuri nepieciešami sirds veselības noskaidrošanai. Ģimenes ārstam būs jāizvērtē riskus, piemēram, asinsspiediens, citi rādītāji, jānovērtē tie un nepieciešamības gadījumā jānosūta pie speciālistiem, kur jau pacients saņems specifiskas konsultācijas un izmeklējumus, kā arī ārstēšanu.» Veselības ministres ieskatā tie nebūtu tikai kardiologi, bet dažādi speciālisti, piemēram, ja pacientam ir liekais svars, viņam nepieciešama dzīvesveida korekcija - uzturs, kustības. «Tas būs līdzīgi kā onkoloģijas zaļais koridors, bet specifisks tieši kardioloģijai,» saka A. Čakša. Zaļā koridora mērķis ir novērst letālo gadījumu skaitu ar sirds slimībām, jo diemžēl infarkts un insults skar arī gados jaunus, darbspējīgus iedzīvotājus.
Ekrānšāviņš no avīzes
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem gadā ar sirds un asinsvadu slimībām Latvijā mirst ap 16 000 cilvēku. Sirds slimības ir galvenais nāves cēlonis visus pēdējos gados un, visticamāk, tāds būs arī turpmākos gadus. Būtiskākais ir panākt, lai samazinās mirušo cilvēku skaits. Šo slimību vidū ir infarkts, hroniska sirds išēmiska slimība, cerebrovaskulāras slimības, kur ir viens izteikts līderis - insults, kura dēļ gadā mirst ap pieciem tūkstošiem pacientu. Sirds un asinsvadu slimības ir tās, kuru dēļ cilvēki visvairāk ārstējas slimnīcā - 65 460 2016. gadā, no viņiem 14 512 ar cerebrovaskulāru slimību, kas galvenokārt bijis insults. Audzēji 2016. gadā bija nāves cēlonis 6031 cilvēkam (2017. gada dati par mirstību būs apkopoti šāgada jūnijā). Trešais ir ārējie nāves cēloņi.
Slimību profilakses un kontroles centra pētniece Iveta Pudule redz ļoti ciešu saistību ar Latvijas iedzīvotāju dzīves paradumiem un mirstības rādītājiem no sirds un asinsvadu slimībām. «Smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīga pārtika, profilaktisko veselības pārbaužu neapmeklēšana,» Neatkarīgajai saka I. Pudule. Diemžēl pētījumi apliecina, ka paradumi nemainās tik strauji, kā «mēs to vēlētos, un, ja mainās, tad tikai turīgākajiem un izglītotākajiem iedzīvotājiem». Pētniece min tikai dažus piemērus, dažus riska faktorus, kuri ir saistīti ar veselības stāvokli kopumā un jo īpaši sirds veselību, piemēram, smēķē 50 procenti vīriešu, smēķē jaunieši, smēķē grūtnieces. «Protams, situācija mainās, bet lēni,» saka I. Pudule. Augļu un dārzeņu patēriņš, kas ir viens no indikatoriem veselīgam uzturam, nepaliek lielāks! «Būs interesanti analizēt datus, kā PVN samazināšana Latvijas dārzeņiem palielinās to patēriņu, jo līdz šim citās jomās šādi fiskāli pasākumi - un ne tikai tādi - dod rezultātu. Piemēram, aizliegums skolās tirgot gāzētos, saldinātos dzērienus samazinājis to patēriņu divas reizes,» spiež eksperte. Fiziskās aktivitātes - nepieaug, jo mainās dzīvesveids, vairāk laika cilvēki pavada pie datora, telefona. Iespējams, vēl nav sākušas iedarboties veselīga dzīvesveida kampaņas. «Tam ir nepieciešams laiks,» uzsver pētniece. Visi šie riska faktori attiecas arī uz bērniem - 25 procentiem septiņgadnieku ir liekais svars! Kāda būs viņu sirds veselība, ja nekas nemainīsies? Cilvēki arī neapmeklē ārstu - īpaši tas sakāms par vīriešiem, tāpēc viņiem vēlāk tiek pamanītas sirds slimības pazīmes.