Bijušās medmāsas-vēža slimnieces skaudrās pārdomas par veselības nozari
Sociālajā tīklā "Facebook" ar savu stāstu dalījusies bijusī medmāsa Ilze, kura vien ar cīņu panākusi pienācīgu ārstēšanos no vēža.
"Gribas atkal žulti palaist par veselības aprūpi. No 2014. gada slimoju ar ļaundabīgu audzēju. It kā tika uzvarēts, bet 2017. gada vasarā viss sākas no jauna . Ar lieliem skandāliem, lai tiktu pie izmeklējumiem, operācijas. Lai veiktu ķīmiju skandalēt nevajadzēja. Atlabu, atsāku strādāt divos darbos, audzinu divus spurainus tīņus. Liekas viss labi. Izdomāju vienas darba attiecības izbeigt, lai sevi pasaudzētu.
14.03. man uzlec temperatūra, ir stipras sāpes kaulos, pēc sāpju skalas no 1-10 manas sāpes ir uz 8. Izrakstītās zāles vairs nelīdz. No 15.03. mēģinu sazvanīt Stradiņu onkoloģijas reģistratūru, tas nav iespējams. Tikko palika vieglāk tā aizmigu un pamodos, tad darba laiks bija beidzies. Sāpes atjaunojas, domāju izsaukt NMP, tur tieku tikai pie ārsta konsultācijas. No tā man vieglāk nepaliek, lai gan teica, ja nepāriet, tad lai atkārtoti saucu.
Es nesaucu, jo nobijos, ka man injicēs morfīnu. Brīvdienās izsaucu NMP savā dzīvesvietā, kura ieradās. Normāla attieksme un man tiešām palīdzēja .
Reģistratūru sazvanīju tikai 21.03.
Lūdzu konsultāciju pie daktera, tā bija iespējama aprīlī, bet es nevaru tik ilgi gaidīt un saku, laipnajai māsiņai, tad neko, tad miršu.
Jā, protams, tika pārzvanīts un vizīte noteikta pie cita ārsta uz 22. 03. Nu paldies! Joprojām garas rindas pie algologa t.i. sāpju ārsts, kas šobrīd man ir svarīgs. Iešu par maksu. Kā rīkoties šādā brīdī tiem, kas nav mediķi ir vispār murgs. Es esmu medmāsa un man ir kam palūgt padomu.
Vēl man pasmaidīt gribējās par parādu piedzinēju vēstuli no Stradiņiem. Esmu Stradiņos nostrādājusi 26 gadus, smagā ķirurģijas nodaļā. Strādāju svētkos, aizstāju kolēģus slimības laikā, mācības apvienoju ar darbu. No rīta strādāju nodaļā, bet vakarā devos uz lekcijām.
Man ir audzējs 4. stadijā, man ir divi nepilngadīgi bērni un slimības saasinājuma laikā bija ļoti ierobežotas finanses un izvēlējos pabarot bērnus, nevis samaksāt šos rēķinus . DIEMŽĒL NEVARU LEPOTIES , KAD ESMU STRĀDĀJUSI STRADIŅA SLIMNĪCĀ . Joprojām ceru , ka viss būs labi!" saka Ilze.