"Rakstu, jo esmu šokā par to kā tāds cilvēks var strādāt "ātrajā" palīdzībā, pilnīgi neievēro ārsta ētikas kodeksu," portala sudzibas.lv raksta Ilona.
"Tātad nakts no piektdienas un sestdienu, plkst. 2.00 naktī. Bērnam temperatūra 40. Vispār ir augstas temperaturas nepanesība. Bērns nereaģē uz pilnīgi neko un paliek ļengans kā lelle.
Acis iet uz augšu un lūpas paliek lillīgā krāsā. Visi sabijāmies. Bijām ciemos visi pie omas un opi. Oma sauca "ātro" palīdzību, es ar meitenītes mammu un manu brāli ģērbām nost bērnu un mitrinājām ar dvieli viņas ķermenīti, kas gulēja manās rokās. Brīdi kad viņas lūpas palika lillā es viņu cēlu sēdus pozā un viņā sāka vemt. Atbrauca "ātrā" palīdzība. Ienāca feldšers, sāku stāstīt par situāciju, kas notika. Pirmais pārmetums no viņa bija "Ko jūs te viss pagasts saskrējuši un traci sataisījāt, kas nevarat tikt galā ar temperatūru".
Mana mamma viņam atbildēja ka "ātrā" palīdzība ir tam domāta. Viņš pateica: "Drīz vispār tāda nebūs un varēsiet darīt ko gribat!" Drausmas! Mēs taču neesam mediķi. Izstāstīju ka viņai bija lillā lūpas līdz brīdim kamēr nesāka vemt uz ko atbilde bija: "Vēl kautko izdomā, tā jau ir - bailēm lielas acis!"
Pēctam pajautāja, kura ir bērna māte. Redzot 25 gadīgu sievieti viņš pateica: "Šitā ir māte, viņa takš pati kā bērns izskatās!" Es esmu vienkārši šokā! Viņš bērnam mutē bāza tējkaroti, kā rezultātā mazā atkal sāka vemt, viņš to redzot atkārtoti lika to karoti viņai mutītē. Mazā vienkārši nomocijās. Viņam stāsta, ka nedēļu atpakaļ viņa beidza slimot un viņu palaida uz dārziņu, kaut gan viņai vēl bija klepus. Viņš pat mazo nepaklausījas un nepaskatījās vai nav dzirdami trokšņi.
Kad teicām, lai brauc uz bērnu slimnīcu viņš tā arī pateica, ka atsakās viņu ņemt un viņai jāpaliek mājās, lai no rīta braucot pie ģimenes ārsta. Bet bija sestdiena un ģimenes ārsti nestrādā. Viņš aizpildīja savas veidlapas. Mazajai iedeva svecīti un aizbrauca. Rezultātā nu ir svētdienas vakars. Vakar pa dienu bērnam 40 temperatūra. Zāles nepalīdz. Caureja. Šodien arī temperatūra un caureja. Neko neēd. Dzert negrib. Piespiest takš nevar. Mazajai labāk nav palicis. Vecāki baidās tagad saukt ātro palīdzību, jo uzskata ka kāda jēga, ja šitā salamā visus un nepalīdz nemaz..." raksta Ilona.