VESELĪBA: Vīrietis ar gadiem nepārstāj būt vīrietis

© depositphotos.com

Kad šaurākā vai plašākā ļaužu lokā saruna kārtējo reizi novirzās uz medicīnas un ārstēšanās pusi, nereti izskan atziņa, ka vīrieši rūpēs par savu veselību mēdz būt kūtrāki nekā sievietes, jo sevišķi, ja tas attiecas uz specifiskām, tikai savam dzimumam raksturīgām problēmām. Līdz ar gadiem daudzi ir pat gatavi pieņemt traucējošas pārmaiņas kā dabisku vecuma normu un nemaz nepainteresējas par risinājuma iespējām. «Vīriešiem, kuri vecāki par 45–50 gadiem, reizi vienā vai divos gados vajadzētu profilaktiski pārbaudīt veselību pie androloga,» saka medicīnas doktors, andrologs Juris Ērenpreiss. «Andrologs ir speciālists, kurš nodarbojas ar vīriešu dzimumveselību – reproduktīvo veselību. Androloga kompetencē ir vīriešu neauglība, seksuālie traucējumi, dzimumsistēmas iekaisuma slimības un vīriešu dzimumhormonu traucējumi, piemēram, testosterona deficīts jauniem vīriešiem, arī testosterona līmeņa samazināšanās līdz ar vecumu.»

- Vai testosterona līmeņa kritums, gadiem ejot, nav normāla parādība?

- Testosterona līmeņa samazināšanās parasti sākas pēc 40-50 gadu vecuma, bet testosterona deficīts izpaužas tikai 15% vīriešu. Visbiežāk šī problēma skar tos, kuri slimo ar citām hroniskām slimībām, piemēram, arteriālo hipertensiju, sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu, metabolo sindromu, aptaukošanos. Ja vīrietis ir vesels un viņam nav liekā svara, tad deficīts parasti nesākas.

- Kādas ir pirmās pazīmes, kas liek domāt par testosterona deficītu?

- Tās vienmēr ir seksuālās pazīmes: zūd vai stipri pavājinās dzimumtieksme, pavājinās erekcija un samazinās seksuālas domas, vēlmes; īsti seksu vairs negribas un to arī īsti nevar realizēt. Nevar būt testosterona deficīts bez šiem traucējumiem, taču var būt seksuāli traucējumi, ko neizraisa testosterona deficīts, tādēļ nepieciešama izmeklēšana. Otrs raksturīgais simptoms ir vispārējs nogurums, nespēks, vīrietis ir neizgulējies no rītiem, viņam trūkst enerģijas.

- Tautā par vīrieša seksuālās veselības kritēriju uzskata arī seksa biežumu - vai šajā ziņā pastāv kādas normas?

- Nekādu normu nav, galvenais, lai abi partneri justos apmierināti. Prasības pēc seksa ir diezgan individuālas. Problēmas pāriem rada tā dēvētās bioloģiskās šķēres: kad vīriešiem seksualitātes maksimums ir 18-30 gados, bet sievietēm 30-50 gados, līdz ar to vīrietim 40-45 gadu vecumā seksu vairs negribas tik bieži, kā gribējās 18 gados; savukārt sievietei gribas vairāk. Tāpēc vēlams rūpēties par savu veselību, sevi kopt, nepieļaut lieko svaru un sportot stundu dienā - tas paaugstinās testosterona līmeni un vīrietis uzturēs sevi formā. Daudz kas atkarīgs arī no attieksmes pret seksu, kādu katrs pārņēmis ģimenē no vecākiem, bet, ja partneri ir mīloši, viņi iespēju robežās piemērojas viens otram un cenšas nekoncentrēties tikai uz savām vēlmēm.

- Veselības problēmās mēdzam vainot stresu. Cik lielā mērā tas ietekmē testosterona deficītu?

- Galvenais vaininieks ir mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars, bet testosterona deficīts var iestāties arī uz stresa fona, ja spriedzes rezultāts ir depresīvs noskaņojums, nomākts garastāvoklis: šis mehānisms ieslēdzas caur hipofīzi, kas cita starpā regulē testosterona produkciju. Atšķiras arī katram vīrietim dabas dotais testosterona līmenis, saulaino dienvidzemju iedzīvotājiem tas mēdz būt augstāks, bet ziemeļniekiem zemāks, viņiem arī ir biežāka nosliece uz depresiju.

Taču testosterons ir ļoti svārstīgs hormons. Ja mēs veicam analīzi un testosterona līmenis izrādās zems, tas nenozīmē, ka arī pēc mēneša būs tāds pats. Testosterons producējas tikai naktī, miegā. Arī nakts darbs vai bezmiegs var izraisīt testosterona deficītu - tas biežāk ir jauniem vīriešiem, kuri naktī strādā vai kuriem pārdzīvojumi biznesā rada miega traucējumus. Tādos gadījumos deficīts parasti ir pārejošs, tas nav statiski nemainīgs stāvoklis, kurš iestājas un pēc tam visu dzīvi turpinās. Tāpēc nepietiek tikai ar vienreizēju asinsanalīzi testosterona līmeņa noteikšanai, vajadzīgi atkārtoti izmeklējumi. Gadās arī, ka problēmām ir psiholoģiski iemesli, kas nav saistīti ar testosteronu - emocionālas nesaskaņas, saskarsmes grūtības, uzvedības problēmas, un tādā gadījumā jāvēršas pie psihoterapeita seksologa.

- Kāda ir tālākā rīcība, ja tiek konstatēts, ka testosterona līmenis ir pastāvīgi pazemināts?

- Mums jānoskaidro cēloņi, jāveic paplašināti izmeklējumi. Iespējams, to ietekmē vairogdziedzera disfunkcija vai aknu darbības traucējumi, bet varbūt vienkārši vainīgs pārgurums un miega trūkums. Atkārtojam asinsanalīzi pēc noteikta laika un, ja testosterona līmenis tiešam ir pazemināts, varam sākt domāt par testosterona aizvietojošo terapiju.

- Kā jūs izvērtējat šīs terapijas piemērotību pacientam?

- Ja pāris plāno grūtniecību, tad vīrietim nekādā gadījumā nedrīkst sākt šādu terapiju, jo tas nomāks spermatozoīdu veidošanos. Savukārt, ja zems testosterona līmenis apstiprināts gados vecākam vīrietim, tad šī terapija ir ļoti noderīga, jo tā ļauj ne tikai uzlabot seksuālās dzīves kvalitāti, bet arī vispārējo veselību: ja viņam ir metabolais sindroms, liekais svars, paaugstināts glikozes līmenis, izmainīta insulīna rezistence, izmainīts lipīdu profils, tad, normalizējot testosterona līmeni, visas šīs parādības iet mazumā, tas palīdz arī novērst osteopēnijas vai osteoporozes draudus.

- Kādi nevēlami blakusefekti iespējami testosterona aizstājterapijai?

- Vienīgais negatīvais blakusefekts var būt asiņu sabiezēšana, jo testosterons stimulē eritrocītu veidošanos. Ja to ir pārāk daudz, tad, vienkāršoti sakot, cilvēkam ir pārāk biezas asinis, tāpēc mēs regulāri sekojam pacientu hematokrīta rādītājiem (hematokrīts atspoguļo asins šķidrās daļas jeb plazmas un eritrocītu daudzuma attiecību procentos). Ja tas sasniedz 54%, terapija ir jāpārtrauc.

Agrāk pastāvēja bažas, ka tai varētu būt negatīva ietekme uz prostatu vai uz sirds un asinsvadu sistēmu, bet tas viss nav apstiprinājies. Šī terapija ir pazīstama aptuveni 20 gadus un parādījusi sevi kā droša un nekaitīga. Normāls testosterona līmenis atstāj pozitīvu iespaidu uz visām citām orgānu sistēmām. Tiem, kuriem ir zems testosterona līmenis un kuri nesaņem aizstājterapiju, var attīstīties agresīvāks prostatas vēzis, ir biežākas kardiovaskulāras slimības un citas minētās problēmas. Amerikā pat uzsākta eksperimentāla šīs terapijas lietošana pacientiem ar prostatas vēzi.

- Kā notiek testosterona aizstājterapija?

- Iespējama medikamenta ievadīšana injekciju veidā vienu reizi trijos mēnešos vai arī gela formā, kurš katru rītu jāieziež augšdelma ādā. Katram veidam ir savas priekšrocības: gelam ir vienmērīgāka iedarbība, savukārt pēc injekcijas testosterona līmenis kāpj izteiktāk un tad pamazām krītas, toties tā ir jāveic retāk.

- Cik liels ir to vīriešu īpatsvars, kuriem nepieciešama šī terapija, un vai cilvēki Latvijā zina, ka tāda pastāv?

- Lielākais Eiropas pētījums, kas aptvēra trīs tūkstošus vīriešu 40-70 gadu vecumā, apstiprināja, ka šajā vecuma grupā testosteronu aizvietojoša terapija ir nepieciešama 2-3% vīriešu. Latvijā informētība pamazām kļūst lielāka, jo vīrieši tomēr interesējas, kā uzlabot savu dzīves kvalitāti. Tomēr daudziem joprojām trūkst informācijas, ka šī problēma ir ārstējama. Arī daudzi ārsti varētu aktīvāk sūtīt pacientus pie androloga, kaut vai, piemēram, kardiologi. Erekcijas problēma var būt viens no pirmajiem sirds un asinsvadu slimību simptomiem, jo dzimumloceklī ir vieni no smalkākajiem asinsvadiem ķermenī un, ja tajos ir aterosklerotiskas izmaiņas, tad pirmā izpausme var būt erekcijas traucējumi.

- Kā jāgatavojas vizītei pie androloga, vai jāņem līdzi kādi izmeklējumu dati?

- Andrologs pats nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus. Viņš noskaidros, kādas pacientam ir sūdzības, kas neapmierina viņu vai partneri, vai ir kāds diskomforts, sāpes, erekcijas traucējumi vai dzimumtieksmes traucējumi. Izmeklējumos var ietilpt asinsanalīzes, urīna analīzes, ultrasonogrāfija vēdera dobuma orgāniem, prostatai, sēkliniekiem, ja nepieciešams, ārsts veic sēklinieku un prostatas apskati.

- Kādos gadījumos vajadzētu meklēt androloga palīdzību pēc iespējas drīzāk?

- Ir jānāk pie androloga, kad zūd dzimumtieksme, rodas problēmas noturēt normālu erekciju seksa laikā, parādās sāpes sēkliniekos, starpenē, cirkšņos, urinācijas traucējumi - diskomforts, biežāka urinācija, vajadzība urinēt naktī.

- Runājot par staigāšanu uz tualeti naktī, atmiņā tūlīt ataust vīriešiem domāto uztura bagātinātāju reklāmas, ko periodiski rāda televīzijā. Ārstu vidū attieksme pret šādiem produktiem ir neviennozīmīga. Kā uzskatāt jūs?

- Produkti no dabas vielām var nākt par labu vīriešu veselībai un dzīves kvalitātei, ja to sastāvs ir veidots, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem. Arī es pats esmu izstrādājis šādu produktu, balstoties uz ārstu pieredzi, zinātniskiem pētījumiem un ājurvēdas principiem. Mani vadīja vēlēšanās palīdzēt vīriešiem uzturēt veselību ar dabīgiem līdzekļiem, un šis ir aptuveni desmit darba gadu rezultāts. Produkta sastāvā ir miega vitānijas saknes, tribuļa laksti, stizolobijas sēklas un citi augu valsts komponenti. Augi nāk no Indijas, kuras saulainais klimats nodrošina augstu piesātinājumu ar vērtīgajām vielām. To pozitīvā ietekme uz vīrieša reproduktīvo veselību ājurvēdā empīriski pazīstama jau tūkstošiem gadu, un mūsdienās to apstiprina arī zinātniski pētījumi.

Dabas vielu priekšrocība ir kompleksa labvēlīga iedarbība, kamēr medikamenti kalpo galvenokārt konkrētam šaurākam mērķim, tādēļ es bieži iesaku pacientiem tos kombinēt.

Veselība

Ieteikums izdzert vismaz astoņas glāzes ūdens – jeb aptuveni divus litrus dienā – bieži atrodams dažādos medicīnas un daļēji medicīniskos avotos. Daudzi cilvēki to dara, uzskatot, ka vairāk ūdens dzeršana ir izdevīga. Tomēr zinātniskie pierādījumi par šo jautājumu ir pretrunīgi.

Svarīgākais