Slimnīcas "Ainaži" medmāsa: Bērnu piesiešana notiek viņu interesēs

© Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži" pacientu fiksēšana notiek viņu interesēs, "TV3 ziņām" norādīja slimnīcas medmāsa Dace Līdaka.

"Man ir jautājums, vai labāk viņus zāļot, [..], kā kādreiz vecos laikos varbūt darīja, vai piefiksēt uz brīdi, lai viņi nomierinās. Man ir jautājums, vai labāk ir ēst pamperi - piečurāto vai tīro - vai tomēr labāk piefiksēt? Man ir jautājums, vai labāk ir ļaut plēst matus, kost savās rokās, sist galvu pret sienu, vai tomēr labāk piefiksēt? Kas ir humānāk?" izteicās Līdaka

Viņa sacīja, ka tiesībsarga pārmetumi par bērnu spīdzināšanu iestādes personālam, kas "šeit strādā ar tīrāko sirdsapziņu, godprātīgi, no sirds un ar mīlestību", ir lielākais apvainojums. "Par spīdzināšanu vispār nevar būt runas," teica medmāsa.

Savukārt uz izmeklēšanas laiku no amata atstādinātā slimnīcas valdes locekle Ilona Balode noraidīja visus pārmetumus. Viņa atzina, ka ir bijis viens gadījums, kad paciente fiksēta ilgāk nekā pieļauj normatīvi, tomēr tas esot darīts, lai "meitene paliktu dzīva". Par viņas fiksāciju esot informēta gan māte, gan bāriņtiesa.

Balode arī uzsvēra, ka liela problēma slimnīcā ir nepietiekamais personāls - slimnīcā strādā tikai viens psihiatrs. "Es tiešām būtu priecīga, ja ierastos vēl kāds. Lūdzu, brauciet. Algas ir labas, darba apstākļi ļoti labi, nekādu problēmu," teica Balode.

pixabay.com

Kāds raidījuma uzrunātais slimnīcas pacients apgalvoja, ka viņam nekad slimnīcā ar nevienu neesot bijis konflikts. Vēl kāds pusaudzis, vaicāts, par ko parasti piesien pie gultas, atbildēja, ka tas notiek tad, ja "psiho".

Cits uzrunātais atzina, ka vēlētos lai ēdiena porcijas būtu lielākas, tomēr viņa svars iestādē tikai palielinoties. Kā vēstīja raidījums, pusaudži arī esot atzinuši, ka ēst vairāk griboties, jo vairs nevar lietot psihotropās vielas vai smēķēt.

Kā ziņots, VM valsts sekretārs Aivars Lapiņš žurnālistiem sacīja, ka pārkāpumi saistīti arī ar ārstniecības personāla, iespējams, neatbilstošu rīcību saistībā ar pacientu fiksāciju. Viņš norādīja, ka tiek runāts par pārkāpumiem fiksācijas ilgumā un pārtraukumu apmēra.

Veselības inspekcijas (VI) direktore Indra Dreika trešdien preses konferencē skaidroja, ka šie pārkāpumi varētu būt saistīti ar ārstu un medicīnas personāla trūkumu. Savukārt Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško teica, ka patlaban darbam slimnīcā "Ainaži" piesaistīti speciālisti no Rīgas, turklāt ministrija darīs visu savu iespēju robežās, lai slimnīcai piesaistītu nepieciešamo personālu.

Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons preses konferencē teica, ka bērni bija piesieti un fiksēti pat vairākas dienas un nedēļas. Jansons pastāstīja, ka 2017.gadā Tiesībsarga birojā saņemti vairāki iesniegumi no vecākiem par iespējamajiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Iesniegumos minēta bērnu prettiesiska ievietošana, bērnu tiesību pārkāpumi.

Tiesībsargs skaidroja, ka viens no pārkāpumiem ir pietiekama ārstu skaita nenodrošināšana. Slimnīcā ir 80 gultasvietas, un pārbaudes laikā bija 74 pacienti, taču iestādē strādāja tikai viens psihiatrs, bet nakts dežuranta nebija vispār. Tāpat, neskatoties uz ilgstošo bērnu uzturēšanos slimnīcā, nav pieejamas arī ārstniecības kartes. Arī citi slimnīcas pakalpojumi netiek nodrošināti vispār vai tiek nodrošināti ļoti ierobežotā apjomā. Bērni netiek informēti par ārstniecību, kā arī to, kad viņi vispār nonāks mājās, pauda Jansons, piebilstot, ka pacientu tiesības paredz, ka nepilngadīgs pacients ir tiesīgs saņemt informāciju.

Pārbaudes gaitā bērni liecināja par piedzīvoto personālo fizisko un emocionālo vardarbību. Jansons pauda, ka bērni stāstījuši, ka par nepaklausību tiek sodīti ar potēm un piesiešanu pie gultas.

Jansons skaidroja, ka bērni "Ainažos" nedrīkst zvanīt saviem tuviniekiem, savukārt, kad vecāki zvana uz slimnīcu, sarunas tiek noklausītas. Tiek pārbaudīta arī bērnu korespondence. Konstatēts, ka atsevišķos dokumentos tiek pievienotas bērnu vēstules, kas dodot pamatu domāt, ka vēstules nenonāk līdz mājām un tuviniekiem.

Vienlaikus pusaudži, atrodoties slimnīcā, nepārtraukti izjūt izsalkumu. Ēdienu porcijas ir mazas, to apjoms neatšķiras četrus gadus veciem un pusaudžu vecumā esošiem pacientiem, sacīja Jansons.

Ņemot vērā, ka pārbaudē konstatēti iespējami krimināla rakstura pārkāpumi, tiesībsargs vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.

Veselība

Lundas universitātes Zviedrijā eksperti pētījuši dažādu saldumu veidu ietekmi uz risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Darba rezultāti tika publicēti žurnālā “Frontiers in Public Health”.

Svarīgākais